Arnis Kluinis: Premjere Siliņa nepilnu diennakti pirms plānotā balsojuma pēkšņi paziņo, ka koalīcija anulējusi Mārtiņa Kazāka un Reiņa Bērziņa kandidatūras

Portāla nra.lv rīcībā ir informācija par patieso iemesls tik pēkšņai uzskatu maiņai.

Pēc pēdējās nra.lv pieejamās neoficiālas informācijas Satversmes aizsardzības birojs (SAB) politiķus preventīvi informējis, ka Latvijas bankas prezidenta amata kandidātam Reinim Bērziņam netiks izsniegta vajadzīgā līmeņa pielaide darbam ar valsts noslēpumu saturošu informāciju. 

Neatkarīgi no vakarvakara notikumiem, Saeima gribētu atrast tādu prezidentu Latvijas Bankai, kurš spējīgs uzdot komercbankām, lai tās izsniedz daudz lētu kredītu, vēl lētāk apkalpo klientu savstarpējos norēķinus un nodrošina daudz lielāku ienesīgumu pensiju fondiem. Kāpēc šādas prasības nav izpildījis Mārtiņš Kazāks un vai vispār tās būtu izpildāmas?

Amatpersonu nomaiņu sabiedrība parasti apsveic

Latvijas komercbanku darbības rādītāji tik tiešām bēdīgi un pasliktinājušies laikā, kopš Latvijas Bankas prezidents ir Mārtiņš Kazāks. Galvenais pierādījums tam ir banku kopējā kredītportfeļa samazināšanās. Pirmajā acu uzmetienā gan varētu šķist, ka kredītportfelis M. Kazāka pilnvaru laikā audzis, bet īstenībā to tikai mazliet uzpūtis eiro pirktspējas zudums. Kad M. Kazāks stājās amatā 2019. gada 21. decembrī, banku kredītportfelis, neskaitot starpbanku norēķinus, bija 13,1 miljards eiro. Jaunākajā komercbanku darba radītāju apkopojumā, kas datēts ar šā gada 30. septembri, kredītportfeļa apjoms pieaudzis līdz 16,4 miljardiem eiro. Jā, tas ir pieaugums par 3,3 miljardiem eiro jeb 25%, taču šāds pieaugums atpaliek no tieši tajā pašā laikā notikušā patēriņa cenu pieauguma par 34%, kādu to aprēķinājusi Centrālā statistikas pārvalde. Vēl jo dziļāku atpalicību parāda salīdzinājums starp kredītportfeļa pieaugumu un legālā atalgojuma pieaugumu. Vidējās bruto algas izteiksmē šis atalgojums laikā no 2019. gada decembra līdz 2024. gada septembrim pieaudzis no 1 152 līdz 1 665 eiro, kas atbilst pieaugumam par 44%.

Banku kredītportfeļa reālās vērtības pazemināšanās ir gan cēlonis, gan sekas daudzu tautsaimniecībai nelabvēlīgu pārmaiņu kopumam, pret kuru kaut kā cīnīties vajag. Latvijas Bankas prezidenta pārvēlēšana šķita kā garām nelaižams gadījums, lai politiķi šo cīņu vismaz imitētu. Augstāko amatpersonu nomaiņa taču ir pasākums, kas tautai viegli uztverams. Tāpēc faktiski sašķēlās valdošā koalīcija, no kuras trijām partijām izvirzīti tika divi kandidāti. Premjeres partija “Jaunā vienotība” (JV) ar tās satelītu “Progresīvajiem” turējās pie vecās kārtības saglabāšanas koalīcijā un Latvijas Bankā, oficiāli piedāvājot M. Kazāka atstāšanu amatā uz nākamo amata termiņa laiku.

Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) piedāvāja iecelt par LB prezidentu Reini Bērziņu. Viņš publiski visbiežāk stādīts priekšā kā valsts finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētājs, taču interese, kādu izraisīja viņa izvirzīšana LB prezidenta amatam, ir novedusi pie visai pārsteidzošiem atklājumiem, ka tagad viņam “var sanākt devītais amats, kuru viņš vienlaikus ieņems”.

Koalīcijas krīzes iemesli un iegansti

Protams, ka jebkāda šķelšanās koalīcijā ir medusmaize opozīcijai. Ar to domātas izredzes kādai vai kādām no opozīcijas partijām nonākt koalīcijā ar pieeju valsts naudas apsaimniekošanai, kuras robeža ar izsaimniekošanu ir praktiski nenosakāma.

Konkrētajā reizē opozīcijas partija “Latvija pirmajā vietā” (LPV) R. Bērziņu reklamēja daudz uzkrītošāk nekā ZZS. “Atbalsts ir pilnīgs, mēs redzam, ka šobrīd Latvijai ir vajadzīgs nevis makroekonomists, teorētiķis, bet finansists,” vakar, t.i., dienu pirms Saeimas darba kārtībā pieteiktajām LB prezidenta vēlēšanām plašsaziņas līdzekļiem pauda LPV Saeimas frakcijas deputāts Edmunds Zivtiņš. Tādējādi ZZS radās iespēja ar sava kandidāta reklamēšanu neaizrauties, kaut mazliet ietaupot attiecību bojāšanu ar nominālajiem koalīcijas partneriem. LPV uznācienu ZZS varēja paredzēt, zinot to, kas plašākām aprindām tiek norādīts tagad, ka R. Bērziņa sieva ieņem valdes locekles amatu vairākos uzņēmumos, kas pastarpināti pieder LPV līdera Aināra Šlesera sievai, dēlam un sievasmātei. Taču, šķetinot šādā veida attiecības tālāk, atklājās JV pārstāvošā finanšu ministra Arvila Ašeradena atbildībā esošās “Altum” finansējums A. Ašeradena dēla firmai.

Vakarvakara notikumi norisinājās tā, ka tos var aprakstīt kā kādā karaļvalstī pirms tūkstoš gadiem: viss bija sagatavots galma apvērsumam pēc signāla, par kādu izvēlēta karoga nomaiņa tornī, kur glabājas karalistes zelts, bet karalienes uzticamie sargi nozāģēja šim karogam kātu un vismaz nākamajā dienā to vicināt vairs nebija iespējams.

Ne senatnē, ne tagad apvērsumi nenotiek gluži bez iemesliem. Vakar “Neatkarīgā” kā galveno no tiem izcēla tagadējās valdības un tās vadītājas Evikas Siliņas bezpalīdzību piedāvāt risinājumu “Rail Baltica” būvniecības problēmām. Tagad palūkosimies, vai LB prezidenta un konkrēti Reiņa Bērziņa spēkos būtu mainīt komercbanku darbošanos Latvijā. Par pamatu šādam apskatam kalpo aizvakar notikusī LB prezidenta amata pretendentu izjautāšana Saeimas Budžeta komisijā.

Politiķi auž attiecību tīklus

Jāatgādina arī par to, ka gan koalīciju, gan opozīciju 14. Saeimā pārstāv vairākas partijas. Viena koalīcijas un trīs opozīcijas partijas iezīmējušās R. Bērziņa atbalstītājos, bet savrup palikusī opozīcijas partija “Stabilitātei!” ir piedāvājusi LB prezidenta amatam savu kandidātu Pāvelu Kuzminu. Tādējādi partija parāda sevi un krāj atpazīstamību nākamajām Saeimas un pašvaldību vēlēšanām, bet reālu izredžu aktuālajās LB prezidenta vēlēšanās tai nav. Tajās vietu aizsituši politiskie ilgdzīvotāji, kas gadu desmitiem auduši politisko, saimniecisko un personisko attiecību tīklus.

Šādā aspektā iespējams aprakstīt ne vien R. Bērziņu, bet arī M. Kazāku ar sievu Dainu, kura 2011. gadā iesoļoja politikā vienā kohortā ar Eviku Siliņu un līdz 11. Saeimas deputātes vietai tika. Arī tam varētu būt bijusi nozīme, kāpēc M. Kazāks 2019. gadā kļuva par LB prezidentu. Viņa kandidatūras atsaukšana tagad neizslēdz viņa atkārtotu izvirzīšanu vēlāk.

Tāpēc jautājums, vai M. Kazāku ietverošais grupējums nav izniekojis viņiem dāvāto sabiedrības uzticību un juridiskās pilnvaras. Vai Latvijā ir cilvēki, kuri spēs šīs pilnvaras izmantot labāk, pareizāk, efektīvāk, godīgāk?

Kā bankas “ietriecās stabā”

Par savu darbošanos LB prezidenta amatā M. Kazāks stāsta, ka viņam nācies novērst sekas tam, ko viņš pielīdzināja ceļu satiksmes negadījumam. Bankas 2018. gadā “atdūrās pret stabu” - pret aizliegumu piedalīties noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā. Šo aizliegumu Latvijai deva ārēji spēki pēc tam, kad Latvija nebija paklausījusi brīdinājumiem, kādus, pēc M. Kazāka teiktā, Latvija sākusi saņemt jau 2006. gadā. Vēl desmit gadus vēlāk, 2016. gadā Latvijai nācās vismaz kaut kā reaģēt uz tādiem signāliem.

Tika nomainīts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs un uzlikti kaut nelieli naudas sodi dažam bankām, kas bija pieķertas vienā konkrētā krāpšanas shēmā. Taču banku darbību kopumā tas mainīja maz, līdz kamēr ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (FinCEN) 2018. gada 13. februārī pieteica sankcijas “ABLV Bank”, kuru dēļ banka praktiski tūlīt savu darbību izbeidza, un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 16. februārī aizturēja toreizējo Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču. Tas nu gan vairs neļāva bankām turpināt darbību iepriekšējā veidā. Belziens bankām bija viens no iemesliem, kāpēc Saeimas vēlēšanas 2018. gada rudenī ieviesa lielas pārmaiņas Latvijas politisko spēku izkārtojumā. Tika izveidota Krišjāņa Kariņa pirmā valdība un viņš 2019. gada 20. februārī izdeva vairākus rīkojumus, kas sabiedrībai tika pasniegti ar apzīmējumu “finanšu sektora kapitālais remonts". Rīkojumu izpildes nodrošināšanai 2019. gada jūlijā kārtējo reizi tika nomainīti FKTK vadītāji un gada beigās tagadējā amatā nonāca M. Kazāks.

Izveidota sistēma, kādu salauzt būs grūti

“Kapitālā remonta” būtība tāda, ka bankas ir padarītas par valsts iestādēm, kuru pamatpienākums ir vākt un nodot citām valsts iestādēm ziņas par banku klientiem. Šīs iestādes, savukārt, informāciju no bankām apkopo un nodod tālāk saviem ārzemju uzraugiem ar cēlu mērķi pierādīt, ka nekāda naudas mazgāšana Latvijā vairs nenotiek. Katrs var iedomāties atbilstoši savai informētības jeb samaitātības pakāpei, cik daudz no šādi savāktās informācijas tiek izmantota vietējo skandālu un krimināllietu fabricēšanai.

Ja SAB direktors otrdien publiski solīja pētīt R. Bērziņu vēl mēnesi, bet trešdien sniedzis par viņu negatīvu atzinumu, tad to visvieglāk saprast kā signālu no ārzemēm, ka nekādas nesaskaņotas izmaiņas banku darbībā šeit nav pieļaujamas; jeb vietējais varas aparāts pats šādu signālu noorganizēja un tagad uz to atsaucas.

Kopš 2018. gada notikušās izmaiņas banku darbībā tādas, ka bankas nodrošina sev peļņu, aizvien sašaurinot savu klientu bāzi un pakalpojumus līdz minimumam, kura izpildei banku darbinieki vajadzīgi ne klientu, bet datora apkalpošanai. Tālāk dators nodrošina algu pārskaitījumus no uzņēmumiem pie darbiniekiem un no darbiniekiem uz citiem uzņēmumiem, kuri sniedz komunālos pakalpojumus vai tirgo preces.

Banku tagadējais darbības modelis dod bankām labu peļņu divu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, atskaites par aizdomīgu darījumu neesamību starp standartpārskaitījumiem spēj ģenerēt mākslīgais intelekts, kura uzturēšana izmaksā lētāk nekā cilvēku algošana. Vēl jo vairāk bankas ietaupa, samazinot to darbinieku skaitu, kuri spējīgi organizēt kredītu izsniegšanu.
Otrkārt, valsts atlīdzība par pareizajām ziņām ir atļauja bankām neierobežoti celt kontu apkalpošanas tarifus, uz kuru apmēru aplūkotajā komisijas sēdē viskonsekventāk norādīja P. Kuzmins. M. Kazāks un R. Bērziņš māja ar galvām, ka arī tarifu samazināšanas prasību izvirzīšana bankām būtu starp viņu veicamajiem darbiem. Vakarvakara notikumos ir saskatāms mājiens atlikt šos darbus uz vēlāku, ka tik ne uz neierobežoti ilgu laiku.

Avots: NRA. 

Dienas citāts:
Daiga Mieriņa: Ja Kazāks būtu darījis visu, kā deputāti grib, viņam būtu atbalsts.

Evika Siliņa: Koalīcijā vienojāmies par nepieciešamību virzīt kopīgu kandidātu LB prezidenta amatam. ZZS, JV deputāti atsauks parakstus par R.Bērziņu un M.Kazāku.Paldies kandidātiem, kas bija gatavi ieguldīt savas zināšanas, tās ir un būs svarīgas LV!
JV, ZZS, Pro kandidātu izvirzīsim janvārī.
Nauris Puntulis: Kā koalīcija gāja Ziemassvētku zvaigzni meklēt:
- ZZS gribēja parādīt ietekmi un izvirzīja R.Bērziņu,
- Progresīvie gribēja parādīt drosmi un izvirzīja M.Kazāku,
- JV parādīja, kurš te ir saimnieks. Un visi kļuva rāmi un klusi.
Lai mierpilni Ziemassvētki!
Ģirts Lapiņš: Deja vu. Pirms 1.5 gadiem Vienotība uzmeta Egilu Levitu, ko solīja atbalstīt, vakar - Mārtiņu Kazāku. Abus uzmeta vēl līdz balsojumam. Levita vietā iedabūja partijas biedru Rinkēviču, Kazāka - mēģinās savu komjaunieti Reiru vai Ašeradenu. Uzmetēju banda.
Apsēstība iedabūt savu komjaunieti Reiru vai kādu citu nekompetento. Valdība var nostrādāt visus 2 gadus, bet šobrīd “medusmēnesis” koalīcijā ir beidzies, ZZS arī jūtas iznerroti un kopumā valdība un reitingi pikē.
Jā, 100%! Reiru nepārvēl un tiek iekšā tikai ar mīksto mandātu un Reirs zin ka pēc 2 gadiem nepārvēlēs, tāpēc mēģina ierāpties siltā vietā. Kopumā Vienotība sāk sajust savu beigu sākumu - Kariņu paši uzmeta, Rinkēvičs prezidents, Dombrovskis Briselē. Nav nekas tur vairs palicis.
Vienotībai nekad vairs nebūs 20%, tas sapnis ir izsapņots. Viņu varas augstākais punkts bija kad uzmeta Levitu un iedabūja savējo Rinkēviču. Uz EP vēl nostartēja līmenī, bet tas bija Dombrovska faktors. Viņiem nebūs savs LB prezidents, Ķirsis kritīs un kritīs Siliņa (drīz).
Vitauts Daugulis: Ir vēl taču arī Zatlers, kuru uzmeta. Olšteina sešinieks vien ir ko vērts!
Anita Dreika: Un pēc šī cirka jūs gribat, lai sabiedrība uzticas koalīcijas veidotajai valdībai, Evika Silina?! Un jūs brīnāties par arvien dziļāko plaisu starp "mums" un "jums"?! Ko vēl jūs atļausities?!
Māris Gabaliņš: JV var piedāvāt tikai nejēgas ekonomikas jomā. Tas nav viņu. Viņi māk sadalīt "pareizi".
Dainis Dobelis: Tā politikā dara. Politika, tā ir spēle ar solījumiem un to nepildīšanu, bet tā, lai izskatās, ka pilda. NA ar Vitenberga ekonomikas ministrēšanu jau arī spēlējās, pārvilinot Vitenbergu pie sevis ar visu ministra amatu. Un tad meloja un locījās, meloja un locījās.
Gaidis Kukulis: Vienotības totalitārais režīms nostiprinās.
Gints Gailišs: JV jāmet no troņa nost.
Aivars Pastalnieks: Mieriņa tik nemierīga un uzvilkta kā "Šodienas jautājumā" vispār ir bijusi? Atbildot uz jautājumu par Vienotības spiedienu...
Dzidzis Dejus: "Dāvana humoram". Tā premjere @EvikaSilina no skatuves pateica uzrunā LTRK uzņēmējiem, par divu LB prezidenta kandidātu atsaukšanu... un nonākšanu situācijā, kad LB nākamajā ECB sanāksmē pārstāvēs p.i.
1) uzrunām vajag gatavoties
2) vēl vairāk uzrunām ir jāgatavojas, ja ad hoc uzrunas neizdodas.
Negatavojas tikai augtsprātīgie, kuriem pofig uz auditoriju.
Edgars Jaunups: Premjere konsekventi pierāda, ka vienmēr var vēl sliktāk!
Juris Visockis: Arī domāju, ka lēmums pareizs, īpaši, ja bija risks dabūt Bērziņu. Žēl, ka pēdējā brīdī, izskatās nejauki. Krustpunktos ar Cērpu bija skaidri redzams, ka viņš joprojām ir labāks par Kazāku, tikai nepieejams. Kaut ko līdzīgu derētu izrakt - veci ar krampi un plašu skatu.
Jānis Rudzupuķe: Cik viegli var samanipulēt sabiedrisko domu! Abiem kandidātiem nav ne vainas. Bet sagribējies kādam citam.
Baiba Liepiņa: Nožēlojami. M.Kazāka nenovērtēšana ir slikts signāls gudriem/godīgiem cilvēkiem pretendēt valsts amatiem. Ja puse no deputātiem un ministriem regulāri lasītu LB pārskatus un rīkotos, LV būtu labākā situācijā. Bet, nē mums nevajag tādu no Kembridžas ar Londonas uni doktora grādu.
Armands Broks: SEB apvienos Baltijā strādājošās trīs bankas vienā, ar centrālo biroju Igaunijā un filiālēm Latvijā un Lietuvā. Savukārt Commerzbank, kas sniegs pakalpojumus Baltijas valstīs, pārstāvniecība ir Viļņā. Jautājums - kāpēc neviens neizvēlas LV?
Andris Ārgalis: JV nevajag bankas prezidentu, kurš beidzot sāks rūpēties par cenu politiku valstī,viņiem vajag tādu,kurš kaļ monētas ar skaistiem stārķiem,vardēm un Sprīdīšiem....
Emīls Benders: Es biju iedomājies, ka Latvijas Banka ir pietiekami neatkarīga institūcija. Tās prezidentam obligāti ir jābūt paklausīgam koalīcijas ieliktenim ?!
Dačuks: Jāliek totalizators. Kurš- Reirs vai Ašeradens būs tie bankas guru. Jēdzīgu profesionāli varam negaidīt. LB jau vēl nav "nolaista uz grunti", bet pēdējais laiks to darīt. Malacis, Evika!!!!!
Kārlis Litaunieks: Meritokrātijas jēdziens aizvien svešāks un svešāks. Kazāks ir viens no jaudīgākajiem ekonomistiem Latvijā ne tikai pēc papīriem, bet arī pēc būtības. Nožēlojamas intrigas vērpjat.
Mārtiņš Jākobsons: 2006 gada spārnotais teiciems bij "paņēma un uzmeta" Jūrmalgeitas sakarā, telefonsarunās vēl figurējā "lielākais kretīns" ko ielikt zaudētajā vietā. Vēsture atkārtojas.
Māris Baideklans: Vai Latvija joprojām ir parlamentāra republika? Jeb jauns politiskais konstrukts - koalīcijas diktatūra?!
Dainis Bartkēvičs: Nožēlojami, laikam neesat mācījušies no Kariņa valdības kļūdam. Mēģināsiet stratēģiski savējo iebīdīt, beigās maksāsiet ar savas valdības krišanu. Šeit pat nav beigu sākums, te ir vienkārši skumjas beigu beigas @Jauna_Vienotiba politiskā spēka ietekmei.
Jānis Rupeiks: Neaizraujies(rijies)! Kopš kura laika koalīcijas padome ir LV lēmējinstitūcija? Satversmi ir gadījies lasīt?
Ilmārs Dūrītis: Piedodiet, bet muļķīgs lēmums. Un izskatās slikti , izskatās pēc rotaļām bērnistabā. Kandidāti izmuļķoti… tauta samulsināta vēl vairāk.
Brigita Bīviņa: Šis ir ļoti slikti! Lūdzu argumentus, kāpēc Kazāks neder!
Pāvels Kuzmins: Kamēr valdošā koalīcija turpinās kuluāru spēles un tā saucamie partneri turpinās piespēlēt, maz ticams, ka dzīvosim labākā valstī! Ir jāveido godīga un atklāta politika, kur sabiedrība tiek patiesi iesaistīta lēmumu pieņemšanā.
Arnolds Dēliņš: Amatus jūs izkombinējat un izkombinējāt sev izcili. Vienīgi izskatās, ka nākamajās vēlēšanās JV vairs nebūs pat 5% un paši vien būs vainīgi pie tā. Lēmums pēc lēmuma tikai un vienīgi partijas un savas kabatas interesēs.
Andris Kulbergs: Nu, nopietni!? Mēs PIK 6 mēnešus strādājām #RailBaltica izmeklēšanas komisijā, lai atmaskotu nejēdzības, diletantu slikti pārvaldīto projektu, dodot cerību un ticību sabiedrībai, ka lietas Latvijā var uzlaboties! Tikmēr Evika Silina kopā ar @ZZS_ @Progresivie vislabākajās JV tradīcijās brutāli spēlē netīro politisko spēlīti ar @LatvijasBanka vadītāja posteni tikai pāris stundas pirms ievēlēšanas Saeimā.

• Jums nepietika jau ar politisko darījumu LV prezidenta posteņa tirdziņā?
• Jums nepietiek ar ZZS Valaiņa politisko tirdziņu izčakarējot LIAA vadītāja konkursa uzvarētājus?
• Jūs, koalīcija izmaļot cauri politiskajai gaļas mašīnai tik cienījamus finanšu nozares profesionāļus kā Mārtiņš Kazāks un Reinis Bērziņš un brutāli uzmetot viņus koalīcijas politisko spēlītēs?
• Jums, Siliņas koalīcija - tas liekas normāli spēlēties ar tik svarīgu Latvijas valsts posteni kā Latvijas Bankas prezidents, kuram ir būtiska valsts pārstāvniecības loma ECB? Atstāt LB bez vadītāja un pārstāvniecības ECB?
• Jūs bezatbildīgi novilkāt kandidātu izvirzīšanas procesu līdz pēdējam mirklim un nekaunīgi izrīkojaties ar diviem cienīgiem kandidātiem, viņus prasti “uzmetot”.
• Jums, koalīcija - Latvijas vēlētājs deva mandātu politiskās intereses likt augstāk pār Latvijas valsts interesēm?

Mani tracina, ka es un mani kolēģi ar savu darbu cenšamies, lai tauta atgūst cerību un ticību tīrai politikai Latvijā, bet tad daži shēmotāji to visu sačakarē.
Juris Visockis: Nu, 1) Jūs par savu darbu saņēmāt labu atalgojumu. Tā tikai vēl trūka, lai Jūs tur gurķotos kā savulaik sudraba.
2) Mnprt, vainīgo saraksts ir pārāk īss, līdz reālām apsūdzībām un konfiskācijām vēl gaismas gadi.
3) Ja LB šo spēlīšu rezultātā dabūs Cērpu, vrbt valsts būs ieguvēja?
Knābis pēd.gados iemanījies pārkāpumus nekonstatēt. Saeima varētu Straumi pirms termiņa nomainīt veselības stāvokļa dēļ.
Jā, tizli, pēdējā brīža risinājums,bet ja tikai tā varēja nostumt bērziņu. Kazāks norīs.
Aivars Matulis: Kriminālprocess nav rādītājs, tādi bijuši daudzi un “veiksmīgi” izčākstējuši. Kā pierādās “likumīgie” politikāņi un ierēdniecība dara ko un kā grib.
Jānis Alkšers: Tev ir koalīcijas melno darbu dienasgrāmata, ko vēlētajiem varētu pasniegt pirms vēlēšanām? Jo zin kā, vēlētājiem īsa atmiņa, jo īpaši pirms vēlēšanām.
Andis Feldmanis: Rodas sajūta, ka varas ietekmē vairs nespēj saprast ko dara. Tas jau sāk izskatīties pēc peldētnepratēja haotiskām kustībām, kad zem kājām pazūd ciets pamats.
Līga Krapāne: Tā ir. Piekrītu par 200% Andrim Kulbergam. Tikai mani tas sen vairs neizbrīna! Šo politiskās “kultūras” sugu labi pazīstu jau sen! Ja vajadzēs, uzmetīs arī miesīgu māti! Šai gadījumā Latvija ir mātes lomā.
Baiba Liepiņa: Apvienotais Saraksts, jūs tā kā sevi par labākiem uzskatāt? Kaut kā nevaru atrast jūsu frakcijas publiski pausto atbalstu M.Kazākam? Turklāt nevis koalīcijai Latvijas vēlētajs deva mandātu turēt Latvijas intereses augstāk par savējām, bet visiem deputātiem.
Juris Vaidelots: viņa iet uz loco mode uz visu, labi zin , ka tas viņai beidzamais premjerēšanas laiks.
Nauris: Tagad vajag totalizatorā uzlikt likmes pie kandidatūras apvāršņa parādīsies Reirs vai Ašeradens.