Saeima ratificē Latvijas un ASV līgumu par sadarbību aizsardzības jomā
Šodien Saeima ratificēja Latvijas Republikas valdības un ASV valdības līgumu par sadarbību aizsardzības jomā. Kāpēc tādā pašā Lietuvas līgumā ir saglabāta atruna par Lietuvas suverenitāti, bet Latvijas līguma tekstā jūs šādu vārdu vispār neatradīsiet? Kāpēc?
Kolēģi, ja es teikšu jums, ka kopumā līgums ir pilnīgi apmierinošs un tam tikai trūkst Tieslietu ministrijas modrās acs, tā nebūs taisnība. Valdība jau ir parakstījusi līgumu un deputātiem nav brīv’ jaukties līguma saturā, un mēs ar jums šeit esam tādēļ, lai šo līgumu formāli ratificētu ar vienkāršu podziņas nospiešanu.
Šajā gadījumā Tieslietu ministrijas kā koordinējošās ministrijas pievienošana nodrošinātu vismaz minimālu sirdsmieru par to, ka mūsu tiesības netiek bradātas ar zābakiem. Pēdējā laikā radusies sajūta, it kā mēs dzīvotu jaunajos ulmaņlaikos – kara priekšvakarā. Arī tagad visu izlemj valdība, arī tagad valsts vara cīnās ar baumotājiem un kritizētājiem, arī tagad valsts varēs īstenot uzņēmumu ārkārtēju uzraudzību, ieceļot savus pilnvarniekus, arī tagad mēs nebeidzam runāt par kara draudiem un ģeopolitisko situāciju, arī tagad krasi palielinām finansējumu bruņojumam (1939.gadā gan tika vākti ziedojumi no tautas), arī tagad – meklējam sabiedrotos, kurus aicināt savā zemē ar ieročiem.
Ne velti, runājot par šo līgumu, prātā nāk 1939.gada 5.oktobra PSRS un Latvijas starptautiskās palīdzības pakts. Un gluži kā vadošie politiķi tagad runā par preventīvu bruņošanos, arī toreiz 1939.gada oktobrī Ārlietu ministrs Munters par noslēgto paktu teica šādi:
“Savstarpējas palīdzības principam ir zināma preventīva nozīme un uz ārieni tiek parādīts, ka kara atvairīšanā abām valstīm ir līdzīgas intereses”. Es ļoti ceru, ka līguma tekstu visi esat lasījuši. Vai tiešām tikai man vienīgajai ir radies priekšstats, ka Latvija un tās iedzīvotāji varētu būt diskriminēti dažādos veidos? Valdības vietā man būtu kauns šādu līgumu piedāvāt parlamentam ratificēšanai.
Kaut vai tāpēc, ka, izlasot līdzīgu līgumu Lietuvā, kuru šā gada 17.janvārī parakstījušas Lietuvas un ASV valdības, es redzu tajā atšķirības no mums piedāvātās redakcijas. Sākot ar kriminālās jurisdikcijas kārtību un beidzot ar to, ka Lietuvas līgumā 3.panta 1.punktā atšķirībā no Latvijas līguma ir pieminēta valsts suverenitāte un atsaukšanās uz Lietuvas likumiem! Tulkojums: "ASV karaspēks, izmantojot objektus, pilnībā ievēros Lietuvas Republikas suverenitāti un likumus."
Atrodiet lūdzu ko tamlīdzīgu Latvijas līgumā. Varbūt ir vērts pajautāt ASV augstām amatpersonām – vai mūsu suverenitāte, salīdzinot ar Lietuvu, nav vērā ņemama? Vai arī Latvijas valdība nemaz nav parūpējusies par šādas atrunas iekļaušanu Latvijai piedāvātajā tekstā? Līdzīgas atrunas ir arī līgumā ar Spāniju, līgumā ar Bulgāriju. Katrā ziņā varat paši salīdzināt. Joprojām palika neatbildēti jautājumi par cietušā tiesībām, ja Latvijas iedzīvotājam iekrīt tā nelaime - ciest no ASV militārpersonas rīcības.
Nav skaidrības par to, kāpēc mēs upurējam drošību uz ceļa –īpašajiem ASV transportlīdzekļiem nav nepieciešama Eiropas drošības sertifikācija, kāpēc liekam laika rāmjos mūsu iestāžu rīcību – 21 diena Ģenerālprokuratūrai paziņojumam ASV iestādēm, un kāpēc labprātīgi atsakāmies no saprātīga strīdus risināšanas mehānisma? Jo ar visām domstarpībām, kas būs radušās, mēs nedrīkstēsim griezties nevienā tiesā, nevienā institūcijā. Tā nosaka līgums:
“Domstarpības un citus jautājumus, kuri nodoti apspriešanai saskaņā ar šo līgumu, nenodod izskatīšanai valsts tiesās vai starptautiskajās tiesā, tribunālā vai līdzīgajā institūcijā, ne arī izšķiršanai kādai trešais personai.”
Kā var atrisināt iespējamo strīdu ar ciemiņu, ja tev ir pilna sēta ar viņa kara tehniku, pie tam, mēs pat nezināsim - kādu, jo nekādas kontroles pār to mums nebūs? Citas valsts karaspēks mūsu teritorijā dzīvos pēc saviem likumiem, būs tiesīgs veidot un sargāt savus objektus pēc saviem ieskatiem, acīmredzot, sargāt arī no mums.
Tā pat nav kara bāze, tā ir valsts valstī.
Kopumā, vienkāršojot situāciju, šī līguma ieskatā tā izskatās šādi:
- Pirmais punkts: taisnība ir tam, kam ir spēks.
- Otrais punkts: Ja jums kaut kas nepatīk, skatieties pirmo punktu.
Tas nav līgums. Kā saka tauta, tas ir valsts pieņemšanas nodošanas akts Visbeidzot, lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu. Tas dos kaut nelielu cerību tam, ka ministrija, kas cīnījās par grozījumiem pie šī līguma, ministrija, kam jānodrošina tiesiskumu mūsu valstī, varētu uzraudzīt to, kā tiek ievērotas Latvijas iedzīvotāju tiesības saistībā ar šī līguma izpildi. Vismaz tā būtu drošāk. Ja mums ir tik ļoti nepieciešama aizsardzība, tad nevajag aizmirst par pašcieņu un nevajag kopā ar cepuri noņemt arī galvu.
Vai tā nav nežēlīga un necienīga ironija, ka ar šādu līgumu Latvijas valdība piemin 16.martā savus lēgionārus?
Man būtu kauns šādu līgumu piedāvāt parlamentam ratificēšanai. Kaut vai tāpēc, ka, izlasot līdzīgu līgumu Lietuvā, kuru šā gada 17.janvārī parakstījušas Lietuvas un ASV valdības, es redzu tajā atšķirības no mums piedāvātās redakcijas. Sākot ar kriminālās jurisdikcijas kārtību un beidzot ar to, ka Lietuvas līgumā 3.panta 1.punktā atšķirībā no Latvijas līguma ir pieminēta valsts suverenitāte un atsaukšanās uz Lietuvas likumiem! Tulkojums: "ASV karaspēks, izmantojot objektus pilnībā ievēros Lietuvas republikas suverenitāti un likumus." Atrodiet lūdzu ko tamlīdzīgu Latvijas līgumā! Varbūt ir vērts pajautāt ASV augstām amatpersonām – vai mūsu suverenitāte salīdzinot ar Lietuvu, nav vērā ņemama? Vai arī Latvijas valdība nemaz nav parūpējusies par šādas atrunas iekļaušanu Latvijai piedāvātajā tekstā?
Uzstāšanās video ieraksts ir - šeit.
Jūlija Stepaņenko,
Saeimas deputāte
