Tiesas 1. instances spriedums Aivara Lemberga lietā

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija lietu izskatīja trīs tiesnešu sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Irīna Jansone, tiesnese Ligita Kuzmane un tiesnese Ārija Ždanova.

Prokuratūra, prokurora Jura Jurisa personā  Aivaram Lembergam uzrādīja apsūdzību:

• par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, ja tas saistīts ar kukuļa izspiešanu;
• par naudas atmazgāšanu trīs epizodēs vairāk nekā desmit miljonu latu apmērā;
• ka viņš nedeklarēja tādas īpašumtiesības, kas deva pastarpinātu ietekmi AS "Latvijas kuģniecība".

Lembergs apsūdzēts

• par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, ja tā saistīta ar kukuļa izspiešanu, periodā no 1994. gada beigām līdz 1995. gada februārim. Šajā apsūdzībā ir 2 epizodes.
• 3 epizodēs viņš apsūdzēts par noziedzīgā kārtā iegūtu naudas līdzekļu legalizāciju.
• Viena no epizodēm ir par kukuļa izspiešanas rezultātā iegūtu naudas līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, kas izdarīta periodā no 1999. gada beigām līdz 2003. gada 22. maijam par kopējo summu 1,5 miljoni latu. Apsūdzības daļa ir par AS "Kālija parks" dibinātājas kompānijas "Multinord AG" akciju pieņemšanu kā kukuli un šīs kukuļņemšanas rezultātā noziedzīgi iegūto naudas līdzekļu un mantas legalizāciju, kas tika pabeigta 2002. gada martā, vairāk nekā 6 miljonu latu apmērā.
• Apsūdzības ir uzrādītas arī par uzņēmumu kapitāldaļu izspiešanu
  • SIA "Puses" 20% kapitāldaļu izspiešanu cietušajamm bijušajam prokuroram  Valentīnam Kokalim 20 275 eiro vērtībā un 26 kompānijas "Multinord AG" akciju izspiešanu cietušajam uzņēmējam Aināram Gulbim 14 797 eiro vērtībā
  • par 12 "Multinords AG" akciju izspiešanu Gulbim 7359 eiro vērtībā, 
  • 30 kompānijas "Ventk Company Limited" akciju izspiešanu Gulbim 17 672 eiro vērtībā.
  • par SIA "Lat Transnafta" 2130 kapitāla daļu izspiešanā no tās dalībniekiem - SIA "Man - Tess", kompānijas "SWH Riga Zürich AG", AS "Naftas Parks - 100", AS "Banka Baltija" un Vladimira Krastiņa.

***

Rīgas apgabaltiesa atzina politiķi Aivaru Lembergu par vainīgu virknē viņam inkriminēto noziegumu un piesprieda viņam piecus gadus ieslodzījuma, kā arī 20 000 eiro lielu naudas sodu. Tiesa nosprieda viņu apcietināt tiesas zālē. No Aivara Lemberga par labu cietušajiem nolemts piedzīt 64 085 eiro.

Lemberga dēlam Anrijam Lembergam tiesa piesprieda divus gadus un vienu mēnesi ilgu ieslodzījumu, bet biznesa partnerim Ansim Sormulim divus gadus ieslodzījuma. Viņi netika apcietināti tiesas zēlē.

Visiem noteikta mantas konfiskācija.

Rīgas apgabaltiesa vakar nolēma konfiscēt:

nekustamos īpašumus –

• “Ventas”, “Dzintarkalni” un “Ceļmalas” Ventspils novada Puzes pagastā,
• “Vēras” un “Drostaliņas” Ventspils novada Ugāles pagastā, kā arī
• ēku ar zemi Ojāra Vācieša ielā 31, Rīgā, pie Māras dīķa;

automašīnas

• “Opel Tigra” un
• “VW Caddy”,
• motorlaivu “Sea Doo Utopia 205”, piekabi laivas transportēšanai un vēl vienu piekabi;

bezskaidru naudu 236 732 eiro apmērā, kas šobrīd glabājas prokuratūras speciālajā depozītu kontā;

divas dzeltena metāla aproču pogas ar tumši sarkanu akmeni un 75 Latvijas Bankas izdotas monētas 100 latu nominālvērtībā katra (10 672 eiro nominālvērtībā kopā);

kompāniju līdzekļus, kas atrodas Šveices banku kontos. Tās ir kompānijas

• “Logistics Holdings Ltd.”,
• “Vitale Consulting Inc.”,
• “Marvinside United S.A.”,
• “Cisternville Investmest Ltd.”,
• “Kestrel Group Holdings Ltd.”,
• “Misella United S.A.” un
• “Girasol Invest & Trade S.A.”;

turētāja akcijas kompānijās –

• 22% “BWA Holding Establishment”,
• 50% “Briskly Limited”,
• 50% “UBH United Baltic Holdings Limited,
• 53% “Ost Services AG”,
• 100% “Lanthorn Trading Limited”,
• 100% “Hinch Invest & Finance S.A.” un
• 100% “Tanar Vermogensberatungen S.A.”;

patiesā labuma guvēja tiesības uz

• 59,761% “Regina Development Inc.” akciju un “PSC Foundation” piederošie
• 25% “Tomika International N.V.” akciju, kas juridiski pieder kompānijai “Concavo Limited”; “Hinch Invest and Finance S.A.”

saistības izmaksāt kompānijai

• “Strategy Options Asset Management” 18 439 000 ASV dolāru (15 183 133 eiro) un aizdevuma procentus, kā arī tiesības uz aptuveni trīs miljoniem eiro, kas kompānijai “Eurcom International Ltd.” pienākas no kompānijas “Barnaby International N.V”, un
• 3 623 291 ASV dolāru (2 983 508 eiro) – no kompānijas “Netherfin B.V”;

tiesības uz naudas līdzekļiem (aizdevuma 3,2 miljonu ASV dolāru un aizdevuma procentu atmaksa), kas pienākas kompānijai “Pierson Finace Limited”;

vērtspapīrus un privatizācijas sertifikātus, kas atrodas likvidējamajā

• AS “Latvijas Krājbanka”, kā arī nelielu skaitu
• AS “Latvijas kuģniecība”,
• AS “Ventspils nafta” un
• AS “Latvijas Krājbanka” akciju.

***

Vienlaikus tiesa, tā sauktajā Lemberga lietā, pieņēmusi blakuslēmumu – aicinās Valsts policiju vērtēt iespējas uzsākt kriminālprocesa pret mantas glabātāju Šveices advokātu Rūdolfu Meroni. Viņam Lemberga lietā arestētā manta bija jānodod saistībā ar uzsāktu procesu par mantas izšķērdēšanu, taču mantas glabātājs atteicies to darīt, stāstīja tiesnese. 

"Tika saņemtas ziņas par to, ka pret mantas glabātāju Rūdolfu Meroni bija uzsākts kriminālprocess par mantas izšķērdēšanu, un tādēļ tika pieņemts šis lēmums. Mantu ar lēmumu nodeva glabāšanai Nodrošinājuma valsts aģentūrai, taču tālākajā sarakstē ar Nodrošinājuma valsts aģentūru radās tehniskā problēma mantu Nodrošinājuma aģentūrai pieņemt. Jo tā norādīja, ka mantas glabātājs atsakās šo mantu nodot," sacīja Jansone.

***

Lemjot par cietuma soda ilgumu, tiesa ņēma vērā procesa ilgumu un tiesības uz procesa pabeigšanu saprātīgos termiņos, tādēļ visiem apsūdzētajiem tika piemērots mīkstāks sods.

Pasludinātais 1. instances spriedums vēl var tikt pārsūdzēts. Iesaistītās puses to varēs darīt pēc pilnā sprieduma sagatavošanas. Līdz tam Lembergs, kurš tika arestēts tiesas zālē, nav procesuālu tiesību pārsūdzēt. Kad būs gatvs pilns spriedums, tiesa nepaziņoja.

Avoti:  Rīgas apgabaltiesa, news.lv, delfi.lv, lsm.lv

***

Pēc ilgstoša procesa beidzot tiek pasludināts spriedums Aivara Lemberga lietā. Pie varas esošie un pēc tā alkstošie varēja vērot un aprakstīt 770 tiesas sēdes, kuras notika un tikpat daudz - kuras kādu iemeslu dēļ tika atliktas. 

Rīgas apgabaltiesa pirmdien, 2021.gada 22.februārī piesprieda piecu gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju un 20 000 eiro naudassodu Ventspils domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam, atzīstot viņu par vainīgu gandrīz visos prokuratūras inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos. Tiesa arī nosprieda, ka uzreiz pēc sprieduma pasludināšanas Aivars Lembergs apcietināms tiesas zālē.

Latvijas justīcija ir ievilkusi kārtējo ķeksi kādā no "tiesāšanas virzieniem", kuros "sabiedrība" pieprasa tiesu. Ilgstoši gatavināts viedoklis, kurš ar laiku nereti jau kļūst par neapstrīdamu faktu. Tagad vienīgajam komunistam Rubikam, vienīgajam reketierim Haritonovam un vienīgajam baņķierim Laventam tiek nolikts blakus vienīgais 90.gadu kapitāla pārdales un uzņēmējdarbības pārstāvis Lembergs. 

Pēdējais tomēr ir pārdomu vērts. Pēcpadomju periodā ne visi bija gatavi pārmaiņām. Vienus varas Olimpā uzrāva Atmoda. Citus - radusies iespēja. Ne visi bija gatavi tam, ka viņi ir viļņa korē, jo bez pareizi formulētām nacionālām idejām, izrādījās, ka nauda ir daudz svarīgāka. Tik tiešām par lielu pārsteigumu daudziem, naudas bija noteicošā, lai atrastos varas virsotnē, iegūtu un saglabātu politisku ietekmi, bet pareizus, tautu uzrunājošus vārdus zinošos, politiskās ietekmes grupas atstāja priekšpusē, kā runājošas galvas no augstām tribīnēm vai Tv ekrānos.

Pamazām jaunlaika darboņi dažādos līderības un birojnīcu kursos apguva pareizu vārdu un frāžošanas iemaņas, tāpēc iepriekšējos dainu teicējus, padarot tos par dīvaiņiem vai nelgām, jau mērķtiecīgu varēja nobīdīt malā kā nevajadzīgus pagātnes reliktus. Varas reibonis, ko dod politiski amati, vilināja daudzus. Tas bija daudz vienkāršāk nekā darbošanās biznesā. Paradoksāli, ka abu šo sfēru sintēzes iespējas, pirms Latvijas ekonomiskās iespējas sāka pārdalīt draudzīgie padomdevēji no ārpuses, visātrāk aptvēra bijušie komjaunatnes triecienbrigāžu darboņi. Lembergs, novērtējot situāciju apkārt, noteikti bija viens no tiem, kurš saprata, ka politika ir iespējām bagāta uzņēmējdarbības nozare, sākotnēji to nemaz neslēpjot.

Pēcatmodas periodā, vērojot it kā haotisko privatizācijas procesu, var redzēt, kā atsevišķas ar politiku saistītas grupas, pārdala esošo sabiedrības kopmantu un, līdz ar to, arī ietekmi valstī. Šajā procesā bija jāievēro balanss - iedot, bet ne par daudz, pie varas esošo partiju kasēm, bet precīzāk - to vadoņiem. Šī īstermiņa spēle brīžiem bija visai amizanta. Notika cīniņš par pāris procentiem īpašumu privatizācijā, prezumējot, ka, pa varas koridoriem skraidošās sejas, mainās kā bilde TV ekrānā. Spēlē bija svarīgi iebarot tagad un uzreiz, lai process notiktu un netiktu bremzēts, saprotot, ka politiskie sīkprocentu līdzīpašnieki savas domāšanas un nekompetences ietvaros, pēc neilga laika no godpilnās akcionāru listes rindām vienkārši pazudīs un rozā sapņi par mūžigajām dividendēm paaudžu paaudzēs ir tikai neizdevies privatizācijas triks.

Atskatoties uz gandrīz 30 gadu veciem notikumiem, var redzēt, ka kādreiz zināmām politikas zvaigznēm ir kāda māja prestižā vietā vai dzīvoklis pilsētas centrā, nu jau sen luksus auto vai dzeltenā presē saglabājušās atmiņas par saorganizētiem ārvalstu komandējumiem vai vienkārši dāsniem atpūtas braucieniem. Tas laiks ir beidzies, tam ir iestājies noilgums un pirmā viļņa nosebotāji ar laiku metās cīņā par privatizētā kapitāla pārdali, un nu atkal - tie, kuri, saprotot savu nespēju konkurētspējīgi darboties vai mantas šaubīgo izcelsmi, savlaicīgi to pārdeva, klusi tika piemirsti, bet palikušajiem uz laukuma nācās rēķināties ar jauniem spēles noteikumiem cīņā par varu un ietekmi, kas saistās ar iespējām, ko dod drošības iestāžu pakalpojumi un justīcijas glaukoma. 

Lembergu, acīmredzami, iegāza ambīcijas un azarts darboties, veidojot no tehnogēnisku risku apsēstas pilsētas savu perfekto karaļvalsti, ilgāku laiku dažādi stimulējot politikas vārtrūmēs klaiņojošos bagātību un iespēju meklētājus, lai tie spēlētu pēc viņa noteikumiem vai vismaz netraucētu darboties. Būdams šīs birokrātiskās mašinērijas viens no mamutiem un, nenoliedzami, arī guru, ar laiku garāmskrienošos viņš vienkārši sāka kaitināt ar savām zināšanām un atklāto ņirgāšanos par nekompetences radītām apkārtējo kļūdām. Skaidrs, ka tas bija pamanāms, bet nenovērtēts signāls - būs karš. Tikai aklais varēja neredzēt Lemberga vadītās pilsētas izaugsmi un ieņemt šo pilsētu vēlēšanu rezultātā, noliekot pretī politiskus  vājus un nekompetentus neveiksminiekus, izrādījās ir neiespējami.

Neejot līdz jaunākajām polittehnoloģiskajām smadzeņu skalošanas metodēm, publiskā telpā sākās mobings ne tikai pret ostas pilsētas līderi un Baltijas tranzīta karali, bet arī pret Ventspili, kā administratīvu teritoriju un tās iemītniekiem. Godīgi jāatzīst, ka propagandas informatīvajā karā ventspilnieki zaudēja vienos vārtos. Pat neveiksmīgās, savā laikā nolīgtā Aleksandra Niklasa veidotās, pretlemberga kampaņas ar izplatītām atklāti melīgām ziņām, ka pilsētā katastrofāli viss ir slikti, sākot no mirstošiem cilkvēkiem, bet ari viszemāko dzīves līmeni, kuras tā arī uztvēra kā melu kampaņu, rezultātā palika ar sliktām atmiņām par sliktās pilsētas vienīgo slikto cilvēku. Pilnīgi kā ebreju anekdotē - pazudušās sudraba tējkarotes, protams, atradās, bet aizdomu un nepatikas nosēdums - palika.

Viņu kontrolētā "Neatkarīgā Rīta Avīze", ar visu savu savu nenoliedzami spēcīgo autoru sastāvu, mēģinot stāstīt par Lembergu un Ventspili, zaudēja pretī stāvošai "Dienas" un ar to saistīto NVO tīklojuma vēstījumiem. Vēlākais mēģinājums dabūt savās rokās prihvatizēto avīzi bija nokavēts vismaz par gadiem desmit. No tās asniem bija izveidojušies neskaitāmi ar šo ideoloģisko grupu tieši un pakārtoti veidojumi, ar dziļām saknēm gan valsts pārvaldē, likumdevējā, izpildvarā, drošības iestādēs, neskaitāmos no ārvalstīm finansētos NVO, gan cilvēku prātos, atbilstoši visām oligarhijas pazīmēm. Nacionālā labuma pārdalītāji ātri vien šo konkurences cīņu pārvērta par karu, īstenojot dažādus publiku izklaidējošus manevrus. 

Protams, Lembergs pa šiem gadiem nevarēja sistēmu uzbūvēt viens, tāpēc jau sākotnēji bija svarīgi veidot uzticamu domubiedru komandu, t.s. "Ventspils grupu" (kurai preti tika pozicionēts "Valmieras grupējums").  Kamēr grupa darbojās monolīti un darbīgais līderis ļāva palikt bagātiem saviem domubiedriem,sekotājiem un arī biznesa partneriem, tā bija neievainojama un īpaši varēja neuztraukties par mēģinājumiem bremzēt tās jaudu un arvien jaunās ambīcijas.

Pie līdera maksimālisma, ka viņa pārvaldītajā pilsētā jābūt visam visaugstākā līmenī, grupa guva arvien lielāku ietekmi, nostabilzējoties arī finansiāli. Strādājošie speciālisti veidoja nodokļu optimizējošas shēmas, tādējādi uzturot grupas moderna koncerna imidžu. Ar Ventspili saistītiem uzņēmumiem kopš SWH laikiem bija konti Cīrihē esošās bankās. Ventspilnieki nolēma atkratīties no savā laikā varenā nacionālā biznesa flagmaņa parazitējošās nastas un veidot pašiem savu finanšu un veiksmes stāsta vēsturi. Savā provinciālajā stilā, paliekot turpat Cīrihē.  

Tālāk principā var vairs neko nerakstīt, kamēr Lembergs pats neatcerēsies un nepateiks, kurš un kāpēc viņam ieteica "izcilo" konsultantu un advokātu Rudolfu Meroni? Kurš piespēlēja viņu? Šis ir viens no būtiskākajiem jautājumiem, bez atbildes uz kuru nebūs saprotamas daudzas notikušas lietas Latvijā. Ar "Ruģika" parādīšanos sāka plaisāt Ventspils grupas varenība. Lieliskais "spečuks" ātri vien saprata grupas dalībnieku psiholoģisko portretu, katra alkatības latiņu un lietišķi iedzina ķīli vispirms starp pirmo un otro cilvēku - Lembergu un Oļegu Stepanovu. Tas izdevās tik spīdoši, ka tieši viņš un neviens cits varēja sirdīgi un ienesīgi palīdzēt vienai grupai cīnīties ar otru. Kad šajā karā tika izzināti visi stratēģiskie noslēpumi, ar vieglu pirueti Meroni uzmeta salto un pārmetās pie otras grupas, tādējādi pilnība informatīvi pārvaldot visus aktīvus abās pusēs. Karš bija sācies, un Lembergu varēja sākt tiesāt jau kā kara noziedzinieku bez noilguma, taču tiesvedības procesam iedodot savu latvisko vaibstu, un proti, katrā virzienā, kā minēts sākumā, izvēloties vienu personu.

Spriedums. Un tātad vienīgā lieta par kapitālisma ēras atjaunošanu Latvijā. Pašpārliecinātība agri vai vēlu noved pie fatālām kļūdām. Ilgstoši spoži un prasīgi pret citiem līderi agru vai vēlu apaug ar iztapīgu komandu, kura šefam vēsta tikai to, ko viņš grib dzirdēt, baidoties iebilst. Viss notiek saprotama cilvēciska komformisma apstākļos, bet aptur attīstību un noved pie stagnēšanas. Politiskie konkurenti, ilgtermiņā izrādījās veiklāki un gudrāki, ko provinciālajā cietosknī nespēja nedz savlaicīgi saskatīt, nedz vēlāk vairs novērst. 

Uzvaras gājiena reibonī, arī konkurenti pazaudēja modrību. Izveicīgais, "nejauši atrastais" advokāts bija apčakarējis arī viņus - gan Ģenerālprokuratūras censoņas, gan savus politiskos pilnvarotājus. Arī viduvēju pelēcību darbība politikā nes postu. 

Dāsni sagādātā bezmaksas baltmaize ir labi iegaršojusies, tāpēc Rudiks, iegūstot nu jau savā īpašumā valsts īpašumus, kuru vērtība simtiem miljonu vērtībā, jau pats ir kļuvis par leļļu meistaru (кукловод) un var izvēlēties politiskos ampelmaņus, kurus raustīt ar diegiem. Personāžs, kuram vajadzētu pazust pēc iespējas ātrāk, ir sajutis, ka visas iespējas vēk nav izsmeltas.

Iespējams, ka 90.gados Lembergu varēja un pat noteikti vajadzēja notiesāt, pie kam, atrodoties uz apsūdzēto sola ne jau pirmajās pozīcijās, kopā vismaz ar 50-70 darboņiem, kuri atjaunoja kapitālismu Latvijā. Šodienas spriedums 5 gadi ar mantas konfiskāciju un 20 000 eiro naudas sodu ir ar stipri izteiktu pelējuma piegaršu.

Šis laiks gan izsauca gandarījuma līksmi daudziem. Kā zināms, saprotot, ka Ventspils ir viena no vietām, kur notiek vērienīgs starptautisks bizness, kura dažādus virzienus vada Lemberga iecelti biznesa partneri Stepanovs, Berķis, Kokalis, Skoks un virkne citu personu, daudzi uzņēmēji, bet vairāk gan neskaitāmi laimes meklētāji, dažāda līmeņa starpnieki un lietu kārtotāji vai vienkārši afēristi, lai neteiktu skarbāk, metās piedāvāt sadarbību vai savus "neaizvietojamos" pakalpojumus, un loģiski, visbiežāk pelnīti asi un aroganti, tika aizraidīti un pat neuzklausīti, tādējādi papildinot savu nedraugu pulku ar it kā "uzmestiem biznesa partneriem". To, ka nekāda sadarbība principā nav bijusi pat iespējama pēc definīcijas, pieminēts netiek.

Un tā, kriminālprocesa ilgums ir vismaz 24 gadi. Procesuāla rosīšanās uzsākta 1997.gadā, bet pirmo tiesiskās palīdzības lūgumu prokuratūra šā procesa ietvaros ir nosūtījusi 1999. gadā. Jau 2000. gada pirmajā pusē divi prokurori neatkarīgi viens no otra konstatēja, ka nav kriminālpārkāpuma pazīmju, un pieņēma lēmumu – atteikt ierosināt krimināllietu. Šie divi lēmumi nav atcelti un vēl šobrīd ir spēkā, taču tas netraucēja krimināllietu atjaunot, pat neatceļot šos divus lēmumus.

Izrādās, Latvijā kriminālprocess var būt bezgalīgs, jo likums ierobežo tikai laiku pirmstiesas procesā mantas arestam un drošības līdzekļiem, tomēr netiek ierobežots pats kriminālprocesa ilgums. Tādējādi kriminālprocess var kalpot arī kā līdzeklis politisko un biznesa mērķu sasniegšanai, ja prokurors vai prokuratūra nostājas kāda ekonomiska vai politiskā grupējuma pusē un darbojas tā interesēs. Lai aizlāpītu iespējamas pretenzijas par noilguma termiņu pārkāpšanu, tika organizēta t.s. "Grīnberga lieta" - juridiski-politisks tiesas šovs, kurš vairāk nekā pusgadu tika izrādīts Kuldīgas tiesā un beidzās kā farss ar attaisnojošu spriedumu.

Paliek neatbildēts pamatjautājums - kāds bija šīs 24 gadus ilgās tiesvedības patiesais mērķis - atjaunot taisnīgumu un sodīt vainīgo par izdarītu noziegumu vai izrēķināties ar savu politisko konkurentu? Iespējams, ka kādreiz atbildi varētu sniegt ECT, bet vai to paspēs piedzīvot pat Lembergs vai par to varēs cīnīties viņa pēcnācēji, ir laika jautājums.

Šobrīd notikušo arestu tiesas sēžu zālē var skaidrot vienīgi ar vēlmi, izolēt Lembergu un mēģināt mazināt viņa ietekmi pašvaldību vēlēšanās. Visai neloģisks bija tiesneses skaidrojums, ka Lembergs varot pazust, ko viņš varēja darīt vairāk nekā 20 gadus, vienmēr saņemot atļauju no tiesas izceļošanai uz ārzemēm un laicīgi atgriežoties, gan arī pēc šādu aizliegumu noņemšanas. 

Ja kādam būs politiska griba un drosme sākt procesu, lai atgūtu zaudētos valsts līdzekļus, tad blakus odiozajam Meroni,  uz apsūdzēto sola vajadzētu sēsties rindai politiķu, uzņēmēju un, diemžēl, justīcijas iestāžu pārstāvjiem. Te noteikti vēl noilguma pagaidām nav.

Un visbeidzot. Kāds ir bijis patiesais mērķis atbīdīt Lembergu no viņa biznesa? Kaut ko dot Latvijas valstij vai tikt pie viņa aktīviem un "šiverēt" pašiem? Neceru, ka te kādreiz būs godīga atbilde. "Meroni sāga" dod nopietnu pamatu domāt ...

Aivars Borovkovs