Intervija ar Aināru Gulbi: Uz Ventspili... pēc cepumiņiem.

Tiesai nodota viena no krimināllietām, kurā apsūdzības sevišķi smagos noziegumos uzrādītas Ventspils mēram Aivaram Lembergam un kuras materiāli liecina par iespējamo A.Lemberga interesēs īstenoto varas pirkšanu. Jūs šajā lietā esot viens četriem cietušajiem, arī viens no galvenajiem lieciniekiem.

Kā šobrīd redzat šīs lietas virzību?

Godīgi sakot, es nezinu, vai tiesai ir nodota viena, divas vai trīs lietas. Es zinu, ka kā cietušais esmu saņēmis lietas materiālus daudzos sējumos. Ar tiem vēl neesmu iepazinies, un, atklāti sakot, man arī to negribas darīt, jo tas ir tas, ko esmu stāstījis prokuratūrā kopš 1999.gada. Ja jūs tik ilgu laiku stāstiet vienu un to pašu, lasiet vienu un to pašu un parakstieties zem viena un tā paša, tad beigās var palikt riebīga sevis necienīšanas sajūta par to, ko darāt.

Kā es redzu tālāko virzību? Daudz neesmu Latvijā un arī sevišķi daudz nesekoju, kas presē tiek rakstīts par šo lietu. Taču tas, ka lieta AT tika nodota 1.augustā, bet tagad jau ir augusta vidus, man liek jautāt, kāpēc AT, saņemot lietu, nevar pietiekoši ātri reaģēt un vismaz pateikt datumu, kad tiks nozīmēts tiesnesis.

Dzirdu, ka ir juridiskas šaubas, kura tiesa būs tiesīga lemt.* Ko es no tā secinu? Tikai to, ka tiek strādāts, lai sameklētu pareizo tiesnesi, kas pareizi izlems to lietu, tas ir, kaut kādā Lembergam pieņemamā veidā.

Jūs bažījaties par to, ka varētu nenotikt objektīva lietas iztiesāšana?

Šīs bažas man rodas no manas pieredzes ar tiesām. Pēdējā pieredze bija ļoti bēdīga, kad tika izskatīta mana tā saucamā vekseļa lieta jeb Lemberga prasība pret mani par it kā vekseļa piedzīšanu no manis. Tajā bezprecedenta veidā tika pieņemts lēmums. Piemēram, lai pierādītu naudas saņemšanas faktu, tiesnesei Vrubļevskai [bijusī Rīgas apgabaltiesas tiesnese Zaiga Vrubļevska, pirms gada ZZS viņu izvirzīja uz Sa­tversmes tiesas tiesneša amatu, taču pretrunīgā vērtējuma un prokuratūrā sāktās pārbaudes dēļ no kandidēšanas atteicās — aut.] pietika ar apmēram tādu formulējumu, ka mana labā reputācija un vārds tajā laikā ir bijis pietiekams pamats, lai ticētu tam, ka Lemberga uzrādītais papīrs ir vekselis un ka es šo naudu esmu saņēmis. Citos gadījumos tāds fakts parasti ir jāpierāda. Šeit tā nebija.

Vai jums ir zināms kas tāds, kas ļauj spriest, ka toreiz jūsu vekseļa lietā pastāvēja kādas slēptas vienošanas par to, kādam jābūt spriedumam?

Jā, man ir tāda pārliecība. Starp citu, šo lietu es pārsūdzēju visās iespējamās instancēs, un kopā, ja nemaldos, šo lietu skatīja septiņi tiesneši, no kuriem seši ir minēti grāmatā Tiesāšanās kā ķēķis.

Es zinu, ka divas dienas pirms šīs lietas izskatīšanas Grūtupa kungs, kas bija Lemberga advokāts šajā lietā, dzēra kafiju pie Vrubļevskas kabinetā un ka tajā dienā, kad tika lemts spriedums, viņas vīrs Aldonis Vrubļevskis [LOK prezidents] devās uz Ventspili, kā viņš pats tuvākajiem draugiem bija izteicies, — pēc cepumiņiem.**

Līdz šim publiskotie A.Lemberga lietas materiāli ļauj spriest par iespējamo gadiem ilgi īstenoto varas pirkšanu Latvijā. Kam būtu jānotiek, lai blakus Lemberga kungam, kurš, iespējams, ir kukuļojis politiskās partijas un politiķus, vajadzētu atrasties arī politiķiem?

Es nezinu, kam ir jānotiek un kā Lemberga kungs ir pircis partijas. Es zinu par savām attiecībām ar viņu. Tas ir tas, ko esmu liecinājis prokuratūrā visus šos gadus. Vai ir notikusi šī varas pirkšana Latvijā — es nezinu. Es tikai zinu, ka līdz Lemberga apcietināšanai [pērn 14.martā — aut.] Latvijā nevienu lielāku biznesu īsti nebija iespējams darīt bez viņa atļaujas saņemšanas vai kaut kāda politiska reketa no viņa puses.

Kā var izskaidrot Ventspils mēra lielo ietekmi valdībā, Saeimā, politikā?

Viņš, protams, ir pircis politiķus un politiskās partijas — tādas ir manas domas un pārliecība. Taču apgalvot pēc likuma tu vari tikai to, ko var apstiprināt ar pierādījumiem — manā rīcībā pierādījumu, ka viņš pircis politiskās partijas, nav.

Kāpēc šāda varas pirkšanas sistēma varēja pastāvēt?

Viņa lielā ietekme politikā bija, jo nauda, kas grozījās ap Ventspils tranzīta biznesu, bija nesamērojami liela, turklāt Lembergam kā bijušajam AP deputātam bija personīgas un labas attiecības ar politiķiem. Viņš bija varens, liels un bagāts. Viņa ietekmi parāda kaut vai viena neliela epizode, ko atceros, kad 1999.gada prokuratūra pēc dokumentiem, kurus nodevu, uzsāka pārbaudes lietu par Lembergu. Prokurore man toreiz atklāti pateica, ka darīs visu iespējamo, lai šo lietu izmeklētu, bet ka tad viņu noteikti palaidīs priekšlaicīgā pensijā. Tā arī notika. Tagad viņa jau ir mirusi.

Cik liela nauda apgrozījās ap Lemberga kungu, Ventspils tranzīta biznesu?

Es tagad vairs ļoti precīzi neatceros, bet bez naftas un naftas produktiem tur vēl bija amonjaks, naftas ķīmija, kālija sāls.

Vai faktiski runa ir par simtiem miljoniem dolāru?

Jā. Es jau pats šajā biznesā savulaik esmu piedalījies, tā ka es zinu, par ko runāju.

Kā izriet no krimināllietas materiāliem, tad visos šajos tranzīta biznesos Ventspils ostā slēpta līdzīpašnieka daļa jau kopš neatkarības atjaunošanas bija arī Ventspils mēram?

Jā.

Vai viņam bija noteicoša loma, un vai viņš saņēma arī lielāko daļu ienākumu?

Jā. Es varu to simtprocentīgi apgalvot un esmu arī prokuratūrai nodevis visus manā rīcībā esošos dokumentus par to, kas attiecas uz tām lietām, ko mēs savā laikā kopā darījām. Savukārt mana pārliecība ir, ka līdzīgi tas bija arī tajos biznesos, kuros mēs kopā nestrādājām. Ventspils ostā nekas nenotika bez Lemberga milzīgas līdzdalības un zem tieša viņa diktāta.

Jums un vēl četriem uzņēmējiem, kurus mēdz saukt par Lemberga oponentiem, Ventspils mērs pārmet izrēķināšanos ar viņu, ka pret viņu sāktā izmeklēšana ir politisks pasūtījums. Kā jūs to komentētu? Kāpēc jūs par A.Lembergu un viņa kā valsts amatpersonas iespējamiem pārkāpumiem neziņojāt jau deviņdesmito gadu sākumā, kad bizness tika veidots?

Varu komentēt tikai par sevi. Mans mērķis nav izrēķināties ar Lembergu, un man pat vairs nav nekādas vēlēšanās iet uz tiesu un interesēties par šo lietu. Es uzskatu, ka savu jau esmu izdarījis, nododot visus mana rīcībā esošo dokumentus un liecības prokuratūrai tajā brīdī, kad es to varēju izdarīt. Ātrāk es to nevarēju izdarīt tādēļ, ka biju pārāk atkarīgs no Lemberga. Visi mani biznesi bija Ventspilī, un jebkura mana konfliktsituācija ar viņu toreiz nozīmētu manu bankrotu.

Tā nav izrēķināšanas. Man neko no viņa nevajag. Man vienkārši kopš tā brīža, kad viņš tika apcietināts, ir kļuvis vieglāk elpot šajā valstī, un man šķiet, ka ļoti daudziem ir līdzīgi. Tas arī viss. Man viņam gribētos novēlēt visu labu, lai viņš dzīvo savā mežā un savās nepārskatāmajās meža teritorijās šauj savus zvērus.

Vai bez LZS (vienošanās par finansējumu atrodama Lemberga krimināllietas materiālos) jūsu vadītā SWH deviņdesmito gadu vidū finansiāli atbalstīja arī citas partijas?

Toreiz mēs atbalstījām arī Latvijas ceļu. Par citām partijām neatceros, bet katrā ziņā šis atbalsts nebija tāds, ka mēs no kaut kāda sava biznesa kādu konkrētu procentu skaitījām uz kaut kurieni. Vienkārši politiķi nāca, runāja, vai mēs negribam viņiem palīdzēt, un tad mēs attiecīgi kaut kādu naudu devām.

Jūs pieminējāt shēmu, kad no konkrētas firmas kaut kam maksāja procentus. Vai šāda finansēšanas shēma pastāvēja A.Lemberga un partiju attiecībās, vai jūs to vienkārši tāpat minējāt kā piemēru?

Jā, Lembergam šāda shēma pastāvēja gandrīz ar visiem viņa uzņēmumiem. Tos uzņēmumus, kuros viņa līdzdalība bija noteicošā, īpaši nerēķinoties ar pārējiem dalībniekiem, viņš nostādīja fakta priekšā, ka tas ir jādara, un, jau veidojot budžetu uz nākamo gadu, šī partiju finansēšana tika paredzēta. Teiksim, ja, piemēram, paceltu kaut vai firmas Ventrans Rīga Ltd bilances, naudas pārskaitījumus, tad tur noteikti varētu ieraudzīt šos regulāros maksājumus, tajā skaitā Zemnieku savienībai.

Vai tie bija nelegāli maksājumi?

Daļa no tiem bija legāli, bija kaut kāds līgums, ko slēdz attiecīgās firmas direktors, un nauda tika pārskaitīta no konta. Bet tajā laikā arī skaidras naudas norēķini bija daudz vieglāki.

Jūs esat spožā Latvijas tenisista Ernesta Gulbja tēvs. Ernests tikko startēja olimpiskajās spēlēs Pekinā, uz kurām atbalstīt sportistus devās arī Valsts prezidents Valdis Zatlers. Jūs kopā ar dēlu bijāt Pekinā, vai sajutāt šo prezidenta atbalstu sportistiem, jo no politiskā viedokļa V.Zatlera brauciens uz Pekinu tika kritizēts?

Es vienkārši gribu pastāstīt, kas notika Pekinā ar Ernesta maču, un tad varat izvērtēt, cik liels bija vai nebija prezidenta atbalsts. Iepriekšējā dienā pirms Ernesta mača ar Nikolaju Davidenko no Krievijas es sāku saņemt diezgan daudz īsziņu ar uztraukumu par to, vai šīm augstajām amatpersonām, Valsts prezidentam un LOK amatpersonām, būs savlaicīgi zināms, kad Ernests spēlēs. Mani lūdza laicīgi par to ziņot, un es to arī darīju. Ernests interesējās, kas notiek, un es viņam arī pateicu, ka uz viņa spēli ieradīsies Valsts prezidents. Es sajutu, kas tas viņam uzliek papildu slodzi. Kad tribīnēs es ieraudzīju V.Zatleru, A.Vrubļevski ar visiem viņus pavadošiem cilvēkiem, man likās, ka viņi tagad ieinteresēti atbalstīs to, kas notiek laukumā. Es nekādi nesapratu, kāpēc pēc pirmā seta beigām, kad spēlē tikko sāka risināties izšķiroši notikumi, brīdī, kad pēc tenisa noteikumiem pa tribīnēm vispār nedrīkst staigāt, viņi skaļi atstāja tribīnes. Man šķiet, ka tajā brīdī arī Ernesta reakcija kaut kur zemapziņas līmeni bija — nu kā tad tā var būt, ka es neesmu nevienam vajadzīgs, ka Valsts prezidents ar visiem LOK funkcionāriem spēles laikā atstāj tribīnes.

Pēc spēles no citiem LOK funkcionāriem uzzināju, ka Valsts prezidents tajā brīdī bija devies uz Lietuvas vīriešu komandas basketbola spēli.*** Es negribu teikt, ka šis moments bija cēlonis, kāpēc Ernests zaudēja, — viņam šīs bija pirmās olimpiskas spēles, viņam ir tikai 19 gadu, liela sacensību slodze. Es gribu teikt citu — ka mans ir kauns par to, kā konkrētajā situācijā izrīkojās Latvijas prezidents un kā izrīkojās LOK prezidents. Es nesaprotu, kā valstī var būt tāds prezidents, kuru pilnībā neinteresē cilvēki, kas pārstāv šo valsti. Man tas nozīmē to, ka viņu neinteresē arī tie cilvēki, kuri dzīvo šajā valstī.

Bet kopumā taču jūs jūtat Latvijas sabiedrības atbalstu Ernesta Gulbja karjerai?

Palasot atsauksmes interneta portālos, viss ir ļoti vienkārši — ja viņš uzvar, tad ir: "urrā, malacis un uz priekšu," bet, ja viņš zaudē, tad sākas apsaukāšanās.

Kopumā, protams, ir pozitīvi, un ir jūtams sabiedrības atbalsts. Un ir labi, ka Latvija un šie varas funkcionāri nav viens un tas pats. Tas ir tas, kādēļ ir vērts šeit dzīvot.

*prokuratūra ceturtdien informēja, ka lietu nodod Rīgas apgabaltiesai, intervija notika pirms tam

**A.Vrubļevskis Dienai sacīja: "Varu pateikt, ka tās ir pilnīgas muļķības. Es zinu, ka tādas baumas tika izplatītas pēc tās lietas izskatīšanas, bet tas ir pilnīgi aplami, tās ir muļķības. (..) Esmu braucis [uz Ventspili] kā Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents. Kāpēc Gulbis tā būtu teicis? Tāpēc, ka, iespējams, ka, nezinu, varbūt atsvaidziniet atmiņā man, vai viņa intereses gadījumā nepārstāvēja tāda Malahovska? [A.Gulbja pārstāve Ineta Malahovska — red.] Es zinu, ka viņa izplatīja šīs baumas. Kam no tām labums? Viņai, lai attaisnotu zaudējumu šajā lietā, nē, viņai tas nav par sarežģītu."

***Valdis Zatlers piektdien skaidroja, ka devies uz fotoizstādes Viena diena Latvijā: Skates atklāšanu