11 gadi tiesas zālē - Lemberga lieta
Šis raksts tapis 11 gadus pēc lietas izskatīšanas uzsākšanas.
T.s. Lemberga lietas iztiesāšanas vienpadsmitajā gadā (t.i., laika posmā no pirmās tiesas sēdes 2009. gada 16. februārī līdz 2020. gada 16. februārim) apogeju sasniedza cīņa par to, lai tomēr tiktu ievērotas Satversmē, starptautiskajās konvencijās un likumos teorētiski garantētās tiesības uz aizstāvību.
Arī iepriekšējos gados par it kā demokrātiskā valstī it kā pašsaprotami garantētajām tiesībām uz aizstāvību notika smagas cīņas - par to, lai izvirzītā apsūdzība būtu saprotama (apsūdzība nav saprotama arī pēc prokuroru debašu runas); par to, lai tiktu ievērots vienlīdzības princips (piemēram, prokurori varēja pieteikt vairāk nekā 100 liecinieku; bet aizstāvībai ļāva pieteikt tikai 3 lieciniekus; aizstāvību būtiski ierobežoja laikā un neļāva pabeigt daudzu liecinieku pratināšanu; Aivaram Lembergam svarīgākos lieciniekus vispār neļāva pratināt); par to, lai tiktu ievērots sacīkstes princips (prokurori savas procesuālās tiesības realizēja pilnā apjomā un neviens viņiem netraucēja, bet aizstāvības puse regulāri tika pārtraukta un ierobežota) u.tml.
Tomēr 11. tiesvedības gadā Aivaram Lembergam tika ierobežotas arī Satversmes 92. pantā it kā garantētās tiesības uz advokāta palīdzību, uzspiežot viņam valsts apmaksātu advokātu, bet arī šim advokātam nedodot pietiekamu laiku sagatavoties aizstāvības īstenošanai. Rodas jautājums - vai tiešām šādā veidā var radīt iespaidu, ka Satversmē garantētās tiesības uz advokātu A. Lembergam ir garantētas?
Visticamāk, šis Rīgas apgabaltiesas kolēģijas radītais kāzuss ieies ne tikai Latvijas judikatūras vēsturē.
Kā vēl apgrūtināt aizstāvību?
Pagājušā gada 7. martā prokurori pabeidza savu debašu runu, kas tika lasīta vairāk nekā gadu. Neviens debašu runas lasīšanas laikā prokurorus nepārtrauca, neviens viņus netraucēja.
Debatēt bija jāsāk aizstāvībai. Aizstāvība lūdza laiku sagatavoties. Advokāti atsaucās tai skaitā uz to, ka arī prokurori lūdza tiesu viņiem dot divus mēnešus ilgu laiku, lai varētu sagatavoties debatēm. Prokurori savu lūgumu pamatoja ar krimināllietas lielo apjomu un lielo liecinieku skaitu. Tiesa bez ierunām, pat neprasot viedokli pārējiem procesa dalībniekiem, pieprasīto laiku prokuroriem atvēlēja.
Aizstāvība lūgumu dot laiku sagatavoties pamatoja arī ar to, ka «prokurora debašu runai ir ārkārtīgi liels apjoms, tādēļ grūti saprast prokurora secinājumu pamatotību katras apsūdzības epizodes sadaļā. Runa nav caurskatāma». Turklāt 2018. gada augustā prokurori savā runā, lai apgrūtinātu aizstāvībai sagatavošanu debatēm, speciāli pārstāja atsaukties uz konkrētu dokumentu, kurš tika uzrādīts lieciniekam un par ko liecinieks tika pratināts, - tādi gadījumi ir bijuši 338. Tāpat prokurori debašu runā speciāli pārstājuši atsaukties uz laiku, kad tiesā tika nopratināts katrs liecinieks, uz kura liecību pamata prokurors izdara konkrētu secinājumu (šādu gadījumu skaits esot bijis 4843).
Neskatoties uz šādiem nopietniem argumentiem, aizstāvībai pienācīgs laiks sagatavoties netika dots - tika atvēlētas tikai 9 dienas.
Mainās procesa dalībnieki
Aizstāvība bija spiesta sākt debates bez pienācīgas sagatavošanās. Tomēr arī tad aizstāvjiem neļāva runāt, kā viņi bija ieplānojuši - aizstāvji regulāri tika pārtraukti, mēģinot viņus izsist no domas.
Visvairāk tika masēts A. Lemberga galvenais advokāts Raimonds Krastiņš, par kura veselības problēmām (stiprām muguras sāpēm) procesa dalībniekiem bija zināms arī iepriekš - jau vairākus gadus. Par to, ka uzbrukumi advokātam radīja milzīgu stresu, nav nekādu šaubu - par to liecina tiesas sēžu audioieraksti.
Kriminālprocesa likuma 505. pantā nepārprotami teikts: «Tiesas debašu ilgums nav ierobežots.» Vienīgais ierobežojums debašu runai noteikts 506. pantā: «Tiesas sēdes priekšsēdētājs var pārtraukt tiesas debašu dalībnieka runu, ja viņš runā par apstākļiem, kam nav sakara ar lietu.» Advokāts Raimonds Krastiņš tika pārtraukts regulāri un ne jau tāpēc, ka viņš nerunāja «par lietu».
Acīmredzot neizturējis šo spiedienu, Raimonds Krastiņš pirms 25. jūnija tiesas sēdes vērsās ar iesniegumiem Rīgas apgabaltiesā un Latvijas Zvērinātu advokātu padomē, kuros negaidīti paziņoja, ka veselības stāvokļa dēļ nevar turpināt A. Lemberga aizstāvību un lūdz apturēt viņa darbību advokatūrā.
Bet advokāts R. Krastiņš nebija vienīgais, kura veselības stāvokļa pasliktināšanos acīmredzami veicināja šis bezprecedenta tiesas process. Septembrī tika paziņots, ka tiesnesis Boriss Geimans veselības stāvokļa dēļ vairs neturpinās vadīt šo prāvu - par tiesas sastāva priekšsēdētāju tika nozīmēta viņa labā roka vairāk nekā desmit gadu garumā - tiesnese Irīna Jansone. Savukārt tiesnese Ārija Ždanova no rezerves tiesneša galdiņa pārsēdās pie lielā tiesas galda.
Šī bija jau otrā reize, kad tika mainīts tiesas sastāvs t.s. Lemberga prāvā. Turklāt, visticamāk, lēmums par to, ka B. Geimanam ļaus atstāt šīs prāvas vadību, bija pieņemts jau iepriekš, jo viņš jau ilgstoši neparādījās pat tajās īsajās tiesas sēdēs, kurās tika risināti tikai organizatoriski jautājumi. Oficiāla informācija liecina, ka B. Geimans tiesneša amatu tomēr nav atstājis.
Nedod laiku sagatavoties
Bet tiesas procesā bija parādījusies arī jauna problēma - līdz ar R. Krastiņa aiziešanu no procesa, A. Lembergam vairs nebija sava pamatadvokāta. Iepriekš procesā bija iesaistījušies vairāki advokāti (tostarp ārvalstu spīdekļi, piemēram, Luciuss Ričards Blatners), tomēr visiem viņiem bija kāds konkrēts uzdevums, kas jau ir izpildīts, skaidroja A. Lembergs.
Citi advokāti, kurus uzrunāja A. Lembergs, vēlējās vispirms noskaidrot, vai tiešām aizstāvība būs jānodrošina, pienācīgi neiepazīstoties ar lietu; vai tiešām tiesas sēdes būs četras dienas nedēļā; vai turpināsies prakse, ka prokurori debašu runu regulāri pārtrauc, aizstāvi nepārtraukti psiholoģiski ietekmējot. Neviens advokāts nevēlējās uzņemties aizstāvību, ja tiesa nedod laiku sagatavoties, kas ir neiespējami arī tad, ja tiek noturētas četras tiesas sēdes nedēļā.
Tiesa uz šiem jautājumiem neatbildēja, bet nozīmēja A. Lembergam valsts apmaksātu advokātu - kādreizēju OBHSS darbinieku, Genādiju Ivankinu. Loģiski, arī Genādijs Ivankins, jurists ar milzīgu arī operatīvā darba pieredzi, prasīja laiku, lai kaut «minimāli» sagatavotos - septiņus mēnešus. Lietā ir aptuveni 240 sējumi. Turklāt advokātam vēl jāiepazīstas ar 650 tiesas sēžu audioierakstiem, apsūdzību un prokuroru 82 dienas lasīto debašu runu.
Cita starpā G. Ivankins teica: «Gribu brīdināt apsūdzības pārstāvjus. Lasīju tiesas sēžu protokolus. Pārņēma izbrīns! Prokurori debašu runas laikā vairākas reizes aizrādījuši advokātam! Runājuši kā priekšnieks ar padoto, pārtraucot debašu runas. Cits jautājums - kādēļ tas tika pieļauts. Ar mani tāds gājiens nebūs.»
Tomēr tiesa, turpinot lietisķu sadarbību ar prokuroru "troiku", nedeva G. Ivankinam prasīto «minimālo» laiku, lai iepazītos ar lietu.
«Mokas» un «elle»
Šā gada 13. janvārī atsākās tiesas process, kad G. Ivankinam bija jāsāk lasīt sagatavotā debašu runa. Advokāts brīdināja tiesu, ka krimināllietas milzīgā apjoma, dokumentu haotiskā izkārtojuma krimināllietas sējumos un tiesas nepietiekami piešķirtā gatavošanās laika dēļ viņam nav izdevies iepazīties vēl ar 52 sējumiem. Tiesa noraidīja viņa lūgumu piešķirt papildu laiku. G. Ivankins bija spiests sākt debašu runu un spēja to noturēt vien 25 minūtes.
Kad arī trešajā dienā G. Ivankins turpināja vērst tiesas uzmanību, ka nav pilnībā iepazinies ar lietas materiāliem, un tādēļ nevar pilnvērtīgi debatēt, prokurors J. Juriss un arī pats G. Ivankins lūdza mainīt tiesu sēžu grafikus. Šai brīdī pacietības mērs bija pilns arī Aivaram Lembergam. Viņš norādīja uz dubultstandartu tiesas rīcībā - gatavību mainīt tiesas darba grafikus valsts apmaksātam advokātam G. Ivankinam, kaut arī pirms tam tas pats tika atteikts A. Lemberga izvēlētajiem advokātiem.
Jau nākamajā tiesas sēdē bija ieradies cits A. Lemberga izvēlēts advokāts - Māris Grudulis. A. Lembergs paziņoja, ka M. Grudulis pilnībā pārstāvēs viņa intereses tiesvedībā, bet ka G. Ivankins nav viņa advokāts. Arī G. Ivankins lūdza viņu atbrīvot no valsts uzliktā pienākuma aizstāvēt A. Lembergu, atbrīvot viņu «no elles mokām» piedalīties šajā tiesvedībā. Tomēr tiesa G. Ivankina lūgumu noraidīja. G. Ivankins šo lūgumu dažādās formās turpināja paust katrā nākamajā tiesas sēdē. Tiesa uzstājīgi palika pie sava - G. Ivankinam jāturpina pildīt valsts uzliktais pienākums. Tomēr tiesa ļāva sākt debates M. Grudulim ar nosacījumu, ka tiklīdz viņš kaut nedaudz iepauzēs, tā debates būs jāturpina G. Ivankinam.
Beidzamajā tiesas sēdē Genādijs Ivankins tiesai paziņoja, ka, lai tiktu vaļā no «mokām» un «elles», viņš vērsies pēc palīdzības Latvijas Zvērinātu advokātu padomē. Viņš tai adresējis vēstuli, kurā lūdzis Padomi tās kārtējā sēdē izlemt, «vai saskaņā ar Kriminālprocesa likuma normām zvērinātam advokātam Genādijam Ivankinam ir pienākums un tiesības piedalīties krimināllietas Nr. … iztiesāšanā, tai skaitā teikt aizstāvības runu», «vai zvērināta advokāta G. Ivankina atteikšanās no Aivara Lemberga lietas turpmākās vešanas tiks uzskatīta par neatbilstošu Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodeksa 3.5. punktam, kurā ir noteikts, ka advokāts nedrīkst atteikties no lietas vešanas, kuru tas uzņēmies (piespiedu kārtā), kā arī nedrīkst pārtraukt lietas vešanu brīdī, kad klients nevar atrast citu advokātu vai ir citi apstākļi, kuru dēļ klients paliek bez juridiskās palīdzības». G. Ivankins lūdzis uz Padomes sēdi aicināt arī viņu pašu un zvērinātu advokātu Māri Gruduli. Nākamā Padomes sēde paredzēta 25. februārī, taču nav zināms, vai G. Ivankina jautājumi iekļauti tās dienaskārtībā.
Ritums Rozenbergs , Uldis Dreiblats
