Tiek uzsākta Lemberga lieta

Tiek uzsākta t.s. Lemberga lieta. Vispirms ar redzamāko signālu, kad uzsākts mēģinājums pārdalīt pirmējo kapitālu. Šoreiz izmantojot justīcijas pakalpojumus.
Valsts apsūdzība.sludina šo datumu krietni vēlāku - 2005. gada 3. oktobris.

Lieta noteikti ieies Latvijas vēsturē ar daudzām "novitātēm". Viena no galvenajām, ka tiesāties var bezgalīgi un ka tā var būt noderīga politiskās cīņas metode.
Lietā ir četri cietušie -

• Valentīns Kokalis,
• Vladimirs Krastiņš,
• Jūlijs Krūmiņš un
• Ainārs Gulbis.

To ir grūti komentēt no juridiskā viedokļa.

Aivars Lembergs - dzimis 1953. gada 26. septembrī Jēkabpilī, ietekmīgs Latvijas politiķis, ilggadīgs savā laikā Baltijas nozīmīgākās ostas pilsētas Ventspils mērs. Grūti uzskaitīt tos politiķus vai tos, kuri sevi par tādiem uzskata, kas nebūtu sākuši savu politisko uzstāšanos ar paziņojumiem, ka veltīs savu darbu cīņai pret Lembergu. Starp citu, Jaunās partijas laikā arī Ainārs Šlesers.

Aivars Lembergs pārstāv partiju "Latvijai un Ventspilij".
Kopš 1988. gada viņš bija Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs, vairākkārt vainots saistībā ar nelikumīgām darbībām, tāpēc tika apsūdzēts vairākos kriminālnoziegumos, un kopš 2007. gada ar ģenerālprokurora un tiesas lēmumu viņam ir liegts pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pienākumus, taču ikvienās vēlēšanās nez kāpēc pilsētnieki, novērtējot viņa darbību pilsētā, ievēl atkal un atkal. 
Līdztekus politiskajai darbībai A. Lembergs organizējis arī vērienīgu uzņēmējdarbību, kuras pamatus guvis vēl sadarbojoties ar sava laika Latvijas nacionālā biznesa flagmani "SWH Rīga", bet pēc tam iegūstot "neatkarību" un izveidojot t.s. "Ventspils grupējumu", viņš kopā ar saviem ģimenes locekļiem, visticamāk, ir bagātākais cilvēks Latvijā - viņa īpašumu vērtība tikusi lēsta līdz pat 200 miljoniem latu. Iespējams, vairāk.
Lemberga īpašums krimināllietas izmeklēšanas gaitā neizprotamā kārtā ir nodots atbildīgā glabāšanā un lietošanā apšaubāmas reputācijas Šveices advokātam Rūdolfam Meroni, kurš, no Ventspils uzņēmumiem ir guvis ievērojamu peļņu, bet iegūtos līdzekļus arvien intensīvāk sāk ieguldīt Latvijas politikā, mēģinot nostiprināt savas pozīcijas Latvijā ne tikai politikā. Kā vēlāk izrādījies, manta nodota tā  "pa draugam", nenoformējot nekādus papīrus, bet visdrīzāk tos pamatīgi nobēdzinot. Tā vismaz var saprast, jo nekas nav traucējis apsviedīgajam advokātam rīkoties ar Latvijas valsts mantu kā ar savu, gūstot visus no tā iespējamos labumus.

Kādas citas ekonomiski politiskās grupas apkalpojoša mediju grupa, apspēlējot vārdu pirmos burtus - 3 A, ir piedēvējusi Lembergam, Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram oligarhu goda nosaukumu nosaukumu. 

Faktiski Lembergs un citi Atmodas laika apsviedīgie ļaudis prata izmantot valsts varas maiņas procesus un tās vājumu. Politikā ienāca daudzi cilvēki ar politiskām idejām, bet ar mazu sajēgu par politiskiem un uzņēmējdarbības principiem. Viņš bija viens no tiem, kurš saprata notiekošos procesus un iprasmīgi izmantoja sabiedrībai politiski uzspiesto, no ārvalstīm ļoti ieteikto un atbalstīto, privatizācijas procesu, kura aizkulises tālākā nākotnē bija sapratomas visdrīzāk šī procesa "arhitektiem" un ieteicējiem, tādējādi liekot pamatus Latvijas kapitālam, īpašumiem un vērtībām, lai tas nākotnē pārietu ārvalstnieku rokās.

Sākotnēji valsts kopīpašumu sev savāca daudzi, taču ne visi prata ar to apieties, ne visi izturēja naudas varas pārbaudījumu, ne visi bija gatavi radikālām pārmaiņām savā dzīvē. Lembergs  kā izrādījās, bija viens no retajiem, kurš ap sevi izveidoja zinošu un ar varu apveltītu sev uzticamu cilvēku grupu, kam izdevās gan noturēties uz ūdens, gan attīstīt biznesu ar aktīviem, kam grupa bija tikusi klāt, gan uzsākt virkni citus biznesus.

Diemžēl, arī šajā grupā ne visi izturēja varas eksāmenu - un līdz tam šķietami neievainojamais Ventspils grupējums sadalījās (vai tika meistarīgi sadalīts). Atsevišķi "provinces jaunbagātnieki", nostājās pret grupas vadītāju, kuram vienīgajam, kā izrādījās bija vīzija, kā veidot biznesu tālāk, kā arī ambīcijas izveidot kaut ko paliekošu.

Ir dažādas versijas, kā ar sadalījušos Venstpils grupējumu izdarījās Meroni. Pagaidām gan neizskan analīze, kā un no kurienes šis apsviedīgais vīrs iekļuva šajā slēgtajā akvārijā. Publiski atskaņotā pasaciņa, ka provinces puiši, sajutušies kā miljonāri, bija devušies uz Cīrihi, pusdienojuši savā hotelī Eden au Lac un, mielojoties ar desertu, nonākuši pie atklāsmes, ka ne vella nezin ne tikai likumu džungļos, bet arī nezin nevienu citu valodu kā krievu, tāpēc jāmeklē jurists, kurš spētu viņiem palīdzēt....
Ha!  lai nu tas paliek kādam, kurš lasīs pirmsmiega pasaciņu mazajiem klausītājiem. Kā teicis kāds vēsturē nezināms personāžs - var pārdot arī sūdu, ja to skaisti iepako.

Iespējams, kādreiz analizējot šo kriminālprocesu, studentiem būs uzskatāms materiāls par procesiem gadsimtu mijā, kad mežonīga biznesa apstākļos sākās ekonomisks karš par biznesa sfēru sadali, izmantojot koruptīvas politiskās un korumpētas justīcijas varas instrumentus.