Tiek uzsākta Lemberga lieta

Tiek uzsākta t.s. Lemberga lieta.
Valsts apsūdzība.sludina šo datumu krietni vēlāku - 2005. gada 3. oktobris.

Lieta noteikti ieies Latvijas vēsturē ar daudzām "novitātēm". Viena no galvenajām, ka tiesāties var bezgalīgi.
Lietā ir četri cietušie -

• Valentīns Kokalis,
• Vladimirs Krastiņš,
• Jūlijs Krūmiņš un
• Ainārs Gulbis.

To ir grūti komentēt.

Aivars Lembergs - dzimis 1953. gada 26. septembrī Jēkabpilī, ietekmīgs Latvijas politiķis, ilggadīgs savā laikā Baltijas nozīmīgākās ostas pilsētas Ventspils mērs. Grūti uzskaitīt tos politiķus vai tos, kuri sevi par tādiem uzskata, kas nebūtu sākuši savu politisko uzstāšanos ar paziņojumiem, ka veltīs savu darbu cīņai pret Lembergu. Starp citu, Jaunās partijas laikā arī Ainārs Šlesers.

Aivars Lembergs pārstāv partiju "Latvijai un Ventspilij". Kopš 1988. gada viņš bija Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs, vairākkārt vainots saistībā ar nelikumīgām darbībām, tāpēc tika apsūdzēts vairākos kriminālnoziegumos, un kopš 2007. gada ar ģenerālprokurora un tiesas lēmumu viņam ir liegts pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pienākumus, taču ikvienās vēlēšanās pilsētnieki, novērtējot viņa darbību pilsētā, ievēl atkal un atkal. Līdztekus politiskajai darbībai A. Lembergs organizējis ar uzņēmējdarbību, viņš kopā ar saviem ģimenes locekļiem, visticamāk, ir bagātākais cilvēks Latvijā, viņa īpašumu vērtība tikusi lēsta līdz pat 200 miljoniem latu. Lemberga īpašums krimināllietas izmeklēšanas gaitā neizprotamā kārtā ir nodots atbildīgā glabāšanā un lietošanā apšaubāmas reputācijas Šveices advokātam Rūdolfam Meroni, kurš, no Ventspils uzņēmumiem ir guvis ievērojamu peļņu, kuru arvien intensīvāk sāk ieguldīt Latvijas politikā, mēģinot nostiprināt savas politiskās pozīcijas Latvijā. Kā vēlāk izrādījies, manta nodota tā  "pa draugam", nenoformējot nekādus papīrus, bet visdrīzāk tos pamatīgi nobēdzinot. Tā vismaz var saprast, jo nekas nav traucējis apsviedīgajam advokātam rīkoties ar Latvijas valsts mantu kā ar savu, gūstot visus no tā iespējamos labumus.

Kādas citas ekonomiski politiskās grupas apkalpojoša mediju grupa, apspēlējot vārdu pirmos burtus - 3 A, ir piedēvējusi Lembergam, Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram oligarhu goda nosaukumu nosaukumu. 

Faktiski Lembergs un citi Atmodas laika apsviedīgie ļaudis prata izmantot valsts varas maiņas procesus. Viņš bija viens no tiem, kurš izmantoja sabiedrībai politiski uzspiesto, no ārvalstīm atbalstīto privatizācijas procesu. Valsts kopīpašumu sev savāca daudzi, taču ne visi prata ar to apieties, ne visi izturēja naudas varas pārbaudījumu, ne visi bija gatavi radikālām pārmaiņām savā dzīvē. Lembergs bija viens no retajiem, kurš ap sevi izveidoja zinošu un ar varu apveltītu sev uzticamu cilvēku grupu, kam izdevās gan noturēties uz ūdens, gan attīstīt biznesu ar aktīviem, kam grupa bija tikusi klāt, gan uzsākt virkni citus biznesus. Diemžēl, arī šajā grupā ne visi izturēja varas eksāmenu - un līdz tam šķietami neievainojamais Ventspils grupējums sadalījās. Atsevišķi "provinces jaunbagātnieki", nostājās pret grupas vadītāju, kuram vienīgajam, kā izrādījās bija vīzija, kā veidot biznesu tālāk.

Ir dažādas versijas, kā ar sadalījušos Venstpils grupējumu izdarījās Meroni. Pagaidām gan neizskan analīze, kā un no kurienes šis apsviedīgais vīrs iekļuva šajā slēgtajā akvārijā. Publiski atskaņotā pasaciņa, ka provinces puiši bija devušies uz Zīrihi, pusdienojuši savā hotelī Eden au Lac un, mielojoties ar desertu, nonākuši pie atklāsmes, ka vajadzīgs jurists, kurš spētu viņiem palīdzēt....  lai nu paliek kādam, kurš lasīs pirmsmiega pasaciņu mazajiem klausītājiem.

Iespējams, kādreiz analizējot šo kriminālprocesu, studentiem būs uzskatāms materiāls par procesiem gadsimtu mijā, kad mežonīga biznesa apstākļos sākās ekonomisks karš par biznesa sfēru sadali, izmantojot koruptīvas politiskās un korumpētas justīcijas varu instrumentus.