Partija "Jaunais laiks" rīko protesta maratonu no Rīgas un Ventspili

2006 gada 8.septembrī partija "Jaunais laiks" organizēja plaši reklamētu politiskas kampaņas pasākumu - divu dienu maratonu vai stafetes skrējienu (jo neviens šo gabalu noskriet, protams, visā garumā nespēja) no tajā laikā visai saimnieciski izpostītām Rīgas un Jūrmalas uz Ventspili. Starts tika dots plkst.11.oo Rīgā, pie Kongresu nama. Faktiski, viens no dīvainākajiem un cinisma pilnākajiem notikumiem Latvijas jaunākajā vēsturē, ko vēl varētu salīdzināt ar Džordža Buša, jr. slimīgi histērisko un pazemīgo sagaidīšanu un uzņemšanu Rīgā. Skrējiena maršruts tika noteikts cauri Jūrmalai, Tukumam un Kuldīgai - kopā 221 kilometrs. Katram laikam savs paškauns.

Skrējienā piedalījās  daudzi Latvijā pazīstami cilvēki, kuri kādreiz nebija kaut ko sadalījuši ar pieminēto Lembergu vai jutās "Jaunā laika" vadoņa harizmas šarmēti. Karš ar Lemberga pilsētu ir atsevišķa pētījuma vērts. Gan ar neskaitāmajām tiesvedībām, gan ar šaubu pilnajām atziņām - "to Lembergu vajag ņemt nost, bet ... tajā pilsētā ir apskaužama kārtība un izaugsme", Ikreiz, atceroties šo absurdo pasākumu, neviļus sāc apjaust pūļa psihozes fenomenu, kad atsevišķi ņemti prātīgi, izglītoti un labsirdīgi ļaudis, kopā sanākot, pakļaujas neprāta pilniem aicinājumiem uz destrukciju - kaut ko darīt, graut, postīt, dedzināt. Šajā gadījumā mēģināt iestāstīt, ka balts ir melns un otrādi.

Īstam politiķim ir jābūt ar degsmi pret kaut ko cīnīties. Kā daudzi jaunpienācēji, tā arī Repše, tautai un īpaši saviem domubiedriem iezīmēja naidnieku, pret kuru ir jācīnās. Jāatgādina, ka Einārs nav ne pirmais, ne pēdējais, kurš savu publisko skrējienu ir sācis ar aicinājumu cīnīties tieši pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu un viņa vadīto pilsētu. To darījuši gan Ainārs Šlesers, gan Andris Šķēle, gan Jānis Bordāns, Solvita Āboltiņa, Juris Pūce un pat Artuss Kaimiņš.  Tiesa, tas gan notiek līdz brīdim, kamēr ekonomiskās, biznesa vai citas intereses liek domāt  un rīkoties savādāk. Šī publiskā plēšanās, diemžēl, pamazām veido ostas pilsētu kā tādu "netelpu", kuras iedzīvotāji ir teju vai valsts ienaidnieki, bet jelkādas ziņas par notikumiem no Ventspils tiek uzņemtas, maigi izsakoties, saasināti. Ja ir noticies kas slikts, tas tiek plaši pasniegts, ja kas labs - par to runā mazāk vai nemaz. Protams, ne aboslūti visi ventspilnieki ir sliktie, jo arī pilsētā bija opozīcija, kura laipni tika aicināta jebkura apkarotāja rindās, kā arī vairākums, kuri dzīvo un strādā kā jebkurā Latvijas vietā. 

Divās dienās stafetes dalībnieki veica 221 kilometru, viesojoties arī Jūrmalā, Tukumā un Kuldīgā.

Skrējienu pie Kongresu nama skrējienu sāka daudzi Latvijā zināmi cilvēki, kurus kādā vēstures posmā zem sava karoga bija pulcējis Repše. Startā bija Rīgas mērs Aivars Aksenoks, kura godprātība neatbilda JL interesēm, tāpēc paši partijas biedri viņu ātri vien "uzmeta" un no amata aizbīdija. Protams, startā nopozēja arī "fīrers" Einars Repše, kurš pēc tam parādījās netālu no finiša, ierodoties Ventspilī glaunā džipā. Dalībnieku vidū bija bijušais basketbolists, pasaules un Eiropas čempions leģendārais Valdis Valters. Saeimas deputātes Linda Mūrniece un Ingrīda Circene, JL ģenerālsekretārs Edgars Jaunups, bijušā Baltkrievijas vēstnieka Latvijā, vēlāk Aleksandra Lukašenko režīma politieslodzītā Mihaila Mariņiča dēls, Baltkrievijas opozīcijas pārstāvis Igors Mariņičs. 

No Jūrmalas memorandu tālāk nesa Eiropas Parlamenta deputāts Valdis Dombrovskis, Rūjienas domes priekšsēdētājs Guntis Gladkins un bijušais AS "Dati" (SWH grupa) prezidents Valdis Lokenbahs.

Tukumā skrējējiem pievienojās Saeimas deputāti Artis Kampars, Dzintars Zaķis un Eiropas Parlamenta deputāts Aldis Kušķis.

Konfrontācijas maratona beigu daļā kaut kas aizgāja greizi, jo Ventspils iedzīvotāji tālā ceļa mērotājus draudzīgi sagaidīja pie pilsētas robežas ar  ballta galdauta klātu galdu - ar atspirdzinošiem dzērieniem, maizītēm. Nelielajam JL bariņam pievienojās daudzskaitlīgs sportistu pulks ar pašu Lembergu , kurš ar savu spilgto treniņtērpu noteikti bija uzreiz pamanāms, priekšgalā. Jaunlaicēnu skrējēji, lai tik nebūtu jāredz šāda sagaidīšana, Edgara Jaunupa vadībā šķērsoja gar ceļa malu esošo grāvi un pārsimmetrus pārvietojās pa dabīgu šķēršļu zonu. Labi, ka Ventspilī ir prasība grāvjus izpļaut un ceļa apmales uzturēt kārtībā, tāpēc traumatisma riski bija visai minimāli, ja nu vienīgi kāds nevisai atsperīgs skrējējs pēc tik gara gabala, nespējot pārlēkt, apslapināja kājas. 

Pie krustojumā pie pēdējā pagrieziena sportistu kolonna turpināja skrējienu uz Olimpisko centru, daļa partijnieku nogriezās un turpināja ceļu uz JL reģionālo mītni. Faktiski maratons ar to bija beidzies, jo ap krustojumu, apmēram 100 aiz klātajiem galdiem, izveidojās neliela pauze, jo no netālajiem transporta līdzekļiem sāka rausties laukā atvestie partijas biedri, kuri nevar vai kuriem neklājas skraidīt pa ielām. Venstpils mēra vietnieki Jānis Vītoliņš un Guntis Blumbergs ar našķiem laipni devās pie JL finālistiem, lai viesmīlīgi uzcienātu sagaidītos pilsētas viesus. Iestājās neveikli labsirdīga pauze, , ko tas nebija paredzēts. Visi taču visus pazīst un klātneesot karojošiem līderiem var mierīgi sarunāties, Ne visi atļāvās uzcienāties, mazliet labsirdīgi apmainījušies pieklājības frāzēm, JL maratona finiša dalībnieki aizsrēja pēdējos pārsimt metrus. Gan vietējiem iedzīvotājiem, gan klāt esošajām neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādēm košā izrāde beidzās. 

Tad, kā jau minēts, ļaužu drūzmai, vērodams notiekošo, izbrauca cauri Repše, kurš, ierodoties partijas mītnē nekavējoties sadalīja klātdrīkstošos preses pārstāvjus, sev netīkamos bargā tonī izraidot no telpām.

Par notikumu informēja toreizējais JL preses sekretārs Didzis Šmits.