Partija "Jaunais laiks" rīko protesta maratonu no Rīgas un Ventspili

2006 gada 8.septembrī partija "Jaunais laiks" organizēja plaši reklamētu politiskas kampaņas pasākumu - divu dienu maratonu vai stafetes skrējienu (jo neviens šo gabalu noskriet, protams, visā garumā nespēja) no tajā laikā visai saimnieciski izpostītām Rīgas un Jūrmalas uz Ventspili. Starts tika dots plkst.11.oo Rīgā, pie Kongresu nama. Faktiski, viens no dīvainākajiem un cinisma pilnākajiem notikumiem Latvijas jaunākajā vēsturē, ko vēl varētu salīdzināt ar Džordža Buša, jr. slimīgi histērisko un pazemīgo sagaidīšanu un uzņemšanu Rīgā. Skrējiena maršruts tika noteikts cauri Jūrmalai, Tukumam un Kuldīgai - kopā 221 kilometrs. Katram laikam ir savs paškauns.

Skrējienā piedalījās  daudzi Latvijā pazīstami cilvēki, kuri kādreiz nebija kaut ko sadalījuši ar pieminēto Lembergu vai jutās "Jaunā laika" vadoņa Repšes harizmas šarmēti. Karš ar Lemberga pilsētu ir atsevišķa pētījuma vērts. Gan ar neskaitāmajām tiesvedībām, gan ar kareivīgajiem aicinājumiem - "to Lembergu vajag ņemt nost, bet ... tajā pilsētā ir apskaužama kārtība un izaugsme". Ikreiz, atceroties šo absurdo pasākumu, neviļus sāc apjaust pūļa psihozes fenomenu, kad, atsevišķi ņemti, daudzi prātīgi, izglītoti, pieklājīgi un citādi jauki ļaudis, kopā sanākot, pakļaujas neprāta pilniem aicinājumiem uz destrukciju - kaut ko darīt, graut, postīt, dedzināt. Šajā gadījumā mēģināt iestāstīt, ka balts ir melns un otrādi.

Īstam politiķim, kā izrādās, ir jābūt ar degsmi pret kaut ko cīnīties. Kā daudzi politikas jaunpienācēji, tā arī Repše, nekavējoties tautai un īpaši saviem domubiedriem iezīmēja naidnieku, pret kuru ir jācīnās. Jāatgādina, ka Einārs nav ne pirmais, ne pēdējais, kurš savu publisko skrējienu ir sācis ar aicinājumu cīnīties tieši pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu un viņa vadīto pilsētu. To darījuši gan Ainārs Šlesers, gan Andris Šķēle, gan Jānis Bordāns, Solvita Āboltiņa, Juris Pūce un pat Artuss Kaimiņš.  Tiesa, tas gan notiek līdz brīdim, kamēr ekonomiskās, biznesa vai citas intereses liek sākt rēķināt, domāt  un rīkoties savādāk. Protams, ne visiem tas izdevās, jo piejūras ķeizarvalsts vienkārši tā ar kuru katru apkampienos nemetās. Atkratīšanās un izcīnītā neatkarība no nacionālā biznesa flagmaņa "SWH Rīga" bija devusi gan pieredzi, gan spēku, gan ietekmi.

Tiem, kuriem bija ambīcijas politikā dabūt kaut ko vairāk, rokās parādījās citi varas instrumenti, kas varenajam cietoksnim ar laiku kļuva par lielu nastu. Bet šajā laikā publiskā plēšanās, diemžēl, pamazām veidoja ostas pilsētu kā tādu "netelpu", kuras iedzīvotāji ir teju vai valsts ienaidnieki, bet jelkādas ziņas par notikumiem no Ventspils tiek uzņemtas, maigi izsakoties, saasināti. Ja ir noticies kas slikts, tas tiek plaši pasniegts medijos, ja kas labs - par to runā mazāk vai nemaz. Protams, ne aboslūti visi ventspilnieki ir sliktie, jo arī pilsētā bija opozīcija, kura laipni tika aicināta jebkura apkarotāja rindās, kā arī vairākums, kuri dzīvo un strādā kā jebkurā Latvijas vietā. 

Divās dienās stafetes dalībnieki veica 221 kilometru, viesojoties arī Jūrmalā, Tukumā un Kuldīgā.

Skrējienu pie Kongresu nama skrējienu sāka daudzi Latvijā zināmi cilvēki, kurus kādā vēstures posmā zem sava karoga bija pulcējis Repše. Startā bija Rīgas mērs Aivars Aksenoks, kura godprātība vēlāk neatbilda JL interesēm, tāpēc paši partijas biedri viņu ātri vien "uzmeta" un no amata aizbīdija. Protams, startā nopozēja arī "fīrers" Einars Repše, kurš pēc tam parādījās netālu no finiša, ierodoties Ventspilī ar savu džipu, nobraucot pēdējos pārsimt metrus garām tautai. Dalībnieku vidū bija bijušais basketbolists, pasaules un Eiropas čempions leģendārais Valdis Valters, Saeimas deputātes Linda Mūrniece un Ingrīda Circene, JL ģenerālsekretārs Edgars Jaunups, bijušā Baltkrievijas vēstnieka Latvijā, vēlāk Aleksandra Lukašenko režīma politieslodzītā Mihaila Mariņiča dēls, Baltkrievijas opozīcijas pārstāvis Igors Mariņičs. Laiks bijs jauks, cilvēki priecīgi.

No Jūrmalas memorandu tālāk nesa Eiropas Parlamenta deputāts Valdis Dombrovskis, Rūjienas domes priekšsēdētājs Guntis Gladkins un bijušais AS "Dati" (SWH grupa) prezidents Valdis Lokenbahs.

Tukumā skrējējiem pievienojās Saeimas deputāti Artis Kampars, Dzintars Zaķis un Eiropas Parlamenta deputāts Aldis Kušķis.

Konfrontācijas maratona beigu daļā kaut kas aizgāja greizi. Maratonisti morāli bija gatavi, ka pilsētā viņiem ieskriešana būs liegta vai kā citādi traucēta. Tā bija prognozēts. Taču, Ventspils iedzīvotāji tālā ceļa mērotājus sagaidīja pārsteidzoši draudzīgi jau pie pilsētas robežas ar baltu galdautu klātu galdu - ar atspirdzinošiem dzērieniem, maizītēm. Un vēl trakāk! Nelielajam JL bariņam no sānis ceļa pievienojās daudzskaitlīgs sportistu pulks ar pašu Lembergu, kurš ar savu spilgto treniņtērpu noteikti bija uzreiz pamanāms, priekšgalā un saprotams - kurš te ir galvenais.

Jaunlaicēnu skrējēji ātri sagrupējās un lai tik nebūtu jāredz šāda sagaidīšana, Edgara Jaunupa vadībā šķērsoja gar ceļa malu esošo grāvi un pārsimmetrus pārvietojās pa dabīgu šķēršļu zonu. Labi, ka Ventspilī ir prasība grāvjus izpļaut un ceļa apmales uzturēt kārtībā, tāpēc traumatisma riski bija visai minimāli, ja nu vienīgi kāds nevisai atsperīgs skrējējs pēc tik gara gabala, nespējot pārlēkt, apslapināja kājas. Jebkurā gadījumā, bija mobilizētas arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes pilnā gadījumā sniegt jelkādu medicīnisku palīdzību (protams, izņemot stomatologa, okulista un citu specifisku veidu pakalpojumus). Lokācija bija aptuveni tā pati, kur gargabalnieki līda ārā no grāvja un atgriezās uz brauktuves. Te arī stāvēja īpaši atgādātā JL vadība, kuriem skraidīt pa Kurzemes ceļiem neklājas.

Pie krustojumā pie pēdējā pagrieziena sportistu kolonna turpināja skrējienu uz Olimpisko centru, daļa partijnieku nogriezās un turpināja ceļu uz JL reģionālo mītni.

Jā, tas bija tāds skaists brīdis, kad maratons faktiski ar to bija jau beidzies, jo ap krustojumu, apmēram 100 aiz klātajiem galdiem, izveidojās neliela pauze, jo no netālajiem transporta līdzekļiem sāka rausties laukā atvestie pieminētie partijas biedri, kuri nevar vai kuriem neklājas skraidīt pa ielām.

Venstpils mēra vietnieki Jānis Vītoliņš un Guntis Blumbergs ar našķiem laipni devās pie JL finālistiem, lai viesmīlīgi uzcienātu sagaidītos pilsētas viesus. Iestājās neveikli labsirdīga pauze, kas neierakstījās scenārijā un nebija paredzēta. Visi taču visus pazīst un klātneesot karojošiem līderiem, var mierīgi sarunāties. Protams, ne visi atļāvās uzcienāties, mazliet labsirdīgi apmainījušies pieklājības frāzēm, JL maratona finiša dalībnieki aizskrēja pēdējos pārsimt metrus.Ventspilnieki uz savu olimpisko centru svinēt sporta dienu, bet JL - uz savu reģionālo biroja ēku. 

Gan vietējiem iedzīvotājiem, gan klāt esošajām neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādēm un citu dienestu darbiniekiem košā vienreizējā izrāde beidzās. 

Tad, kā jau minēts, ļaužu drūzmai, vērodams notiekošo, izbrauca cauri Repše, kurš, ierodoties partijas mītnē nekavējoties sadalīja klātdrīkstošos preses pārstāvjus, sev netīkamos bargā tonī izraidot no telpām.

Par notikumu informēja toreizējais JL preses sekretārs Didzis Šmits.