Izgāžas kārtējais Ingūnas Sudrabas diskreditēšanas mēģinājjums

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vairākums nav saskatījis ētikas pārkāpumu deputātes Ingunas Sudrabas (NSL) kļūšanā par “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāju.

Jāatgādina, ka Sudraba šajā amatā neiecēla sevi pati, bet tika ievēlēta. Uz šo amatu cerēja un faktiski sev vietu gatavoja Vienotību pametušais deputāts Andrejs Judins, pirms balsošanas mēģinot pierunāt deputātu Mārtiņu Šicu balsot par viņu. Pēdējais, novērtējot ap komisiju notiekošo, savu izvēli izdarīja par labu Sudrabai.

Sudrabas ētikas jautājumu izskatīšana komisijā notika uz “Vienotību” pametušā piecīša - Lolita Čigāne, Ints Dālderis, Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs un Ilze Viņķele - iesnieguma pamata, prasot vērtēt, vai Sudrabas atrašanās minētajā amatā ir atbilstoša Parlamentārās izmeklēšanas komisijas likumam un deputātu Ētikas kodeksam. 

Deputāti norādīja, ka šis gadījums jāizvērtē, jo Sudraba tika minēta (un augsti vērtēta, prognozējot viņai atbildīgus amatus valstī) tā dēvētajās “oligarhu sarunās” saistībā ar “iespējamu trešās valsts prettiesisku ietekmi uz Latvijas politisko procesu”. Pamatojoties uz pieminētajām un noklausītajām, bet vēlāk nelikumīgi nopludinātajām sarunām no operatīvās izstrādes lietas, savā laikā tika ierosināta skaļa, valsts amatpersonas un Latvijas valsti diskreditējoša krimināllieta, bet sabiedrībai solīts, ka 42 veiktajās kratīšanās ir izņemti neapgāžami pierādījumi  un tiks atmaskotas personas vai personu grupas, kuras nelikumīgi un ļaunprātīgi izmantojot varu, ir piesavinājušās valsts mantu, naudas līdzekļus un nelikumīgi ietekmē politisko situāciju Latvijas valstī, ko šobrīd varot nosaukt arī par valsts nozagšanu.  

Toreizējais valsts prezidents Valdis Zatlers, paļaujoties uz viņam pasniegtajām operatīvajām ziņām un izplatīto informāciju sabiedrībā, pēc tam, kad Saeima nedeva atļauju atņemt imunitāti deputātam Aināram Šleseram, pieņēma bezprecedenta lēmumu Latvijas politiskajā vēsturē - izdodot lēmumu Nr.2, atlaida Saeimu. Sekoja ārkārtas vēlēšanas, neliela pārgrupēšanās pie varas esošo sastāvā un lieta 7 gadu laikā tā arī netika nodota tiesai, bet pēc tam bez liekas publicitātes, klusi tika izbeigta.

Jāpiebilst, ka šajās sarunās tika pieminēta arī TV Panorāmas žurnāliste Madara Līcīte, kuru tāpat varētu tikt aplieta ar dubļiem, taču, profesionālā solidaritāte tika ņēmusi virsroku un vismaz pagaidām viņai tiek likts miers. Sarunās tika pieminēts arī esošais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, pret kuru pēc sarunu publicēšanas tika uzsākta pārbaude un ir pieņemts lēmums, ka viņa darbībās nav nozieguma sastāva. Arī te - lieta ir slēgta.

Trīs komisijas deputāti – Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK), Ainars Latkovskis (V) un Aldis Adamovičs (V) – pauda viedokli, ka Sudraba ir pārkāpusi deputātu ētikas kodeksu. Savukārt Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK) un Rihards Melgailis (LRA) balsojumā atturējās, bet Andris Siliņš (ZZS), Aivars Meija (NSL), Gunārs Kūtris (NSL), Ivars Brīvers (LRA), Jānis Vucāns (ZZS), kā arī Vitālijs Orlovs (S) uzskatīja, ka ētikas kodekss nav pārkāpts. Mūsdienu politiskās kultūras neesamība ļauj apmēram prognozēt, kā, aizmirstot notikušā saturu, tiek un tupmākos gados tiks apsaukāti tie, kuri nostājās Sudrabas pusē.

Vēl arvien tiek uzturēta bungu rībināšana par it kā notikušām sarunām, kurās tiek apspriests, kā izmantot situāciju, lai nostiprinātu savas ekonomiskās intereses, izmantojot politiskās sviras, bet joprojām netiek spērts neviens solis, lai noskaidrotu kurš, kā, no kura laika joprojām turpina apzagt Latvijas valsti.

Diemžēl, arī izveidotā komisija ne mirkli nav pietuvinājusies šim aktuālajam jautājumam. Joprojām var redzēt dažādus priekšlasījumus, kuriem ir ļoti attālināta saikne ar izmeklējamo priekšmetu, bet gadījumos, kad parādās kāda "bīstama" tēma, kā piemēram, Edgara Jansona uzaicināšana uz komisijas sēdi, kurš nedaudz ieskicēja visai apšaubāmas reputācijas ārvalstu advokāta Rudolfa Meroni interesi iespējas ietekmēt politiskos porcesus valstī, komisijai bija iespējams pēķšņu aktiera Artusa Kaimiņa ierašanos uz komisijas sēdi un vērot visai skaļu un pretenciozu  mēģinājumu diskreditēt daļu no klātesošām pieaicinātām personām.

Šī vājuma brīža iemeslu neviens nepēta, kāpēc deputāts, kurš nav komisijas sastāvā, var izjaukt PIK darbu, sarīkojot skaļu viena teātra šovu, taču viennozīmīgi iezīmējot savu saasināto interesi tieši par uzaicināta Edgara Jansona iespējamām liecībam komisijas sēdē. 

Kuluāros iemesli labi ir zināmi.