Pastāsti par vietu
lv

Tiek dibināts KNAB

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Datums:
10.10.2002

Ārvalstu spiediena rezultātā vispirms pie Tieslietu ministrijas, bet pēc tam, izdalot kā atsevišķu struktūru, tika dibināts KNAB - Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

Lielus sagatavošanās darbu, kas nostiprināja šāda dienesta izveidi, paveica Sorosa fonds Latvija, tā paspārnē izveidotā organizācija Delna un laikraksts Diena. Tika pat organizēta īpaša konference Latvijas TV, kurā Latvijas sabiedrība tika iepazīstināta ar Pasaules bankas veiktajiem pētījumiem korupcijas jomā un parādōt, ka Latvija korumpētākā gan par citām Austrumeiropas valstīm, gan pat par Baltkrieviju un, šķiet, par Azerbaidžānu un Vidusāzijas valstīm. Konferences materiāli tika nosūtīti ārvalstu medijiem, kuri labprāt šo info izplatīja tālāk, bet Latvijas mediji šīs ziņas atpakaļvilni varēja uztvert jau kā tiešu ārvalstu signālu par prettiesisko situāciju Latvijā. Likteņa ironija, bet atbildīgā par šo pētījumu, Pasaules bankas viceprezidente pēc tam bija iesaistīta ļoti vērienīgā korupcijas skandālā ar Kremļa administrāciju un tās vadītāju Borodinu.

Ideju par atsevišķa speciāla biroja izveidi labprāt pieņēma harizmātiskais, bet arī neprognozējamais Jaunā laika līderis Einārs Repše, kurš samērā ātri izveidoja KNAB, vienlaikus cerot ar asām, uz totalitārisma robežas balansējošām, darbībām ieviest valstī kārtību, vismaz viņa izpratnē - radot sev lojālu drošības iestādi cīņai pret politiskajiem oponentiem un arī personām, kuras, Repšes vērtējumā, ir korumpētas, tādējādi atstājot jaunveidotajam birojam uz daudziem gadiem politiskas kalpošanas šaubu ēnu. Repšes tiesiskās kārtības izpratnē sabiedrības rīcības motivācijai jābalstās uz bailēm, nevis tiesiskas apziņas.

Viņš daudz un plaši mēdza klāstīt par t.s. Hongongas modeli, nepaskaidrojot, ka būtībā tā ir īpaša, Honkongas apstākļos pat izteikti kolaboracionistiska valsts iestāde, kurā tika iesaistīt īpaši izraudzīti un pārbaudīti darbinieki ar lielākām algām, dažādām sociālām garantijām un privilēģijām u.c. labumiem un kuras galvenais, vienīgais mērķis - uzticīgi kalpot Britu ģenerālgubernatoram, tādējādi novēršot destruktīvo sabotāžu no vietējiem ierēdņiem un sabiedrības kopumā pārvaldamajā kolonijā - uz 99 gadiem iznomātajā no ĶTR (1997.gadā ĶTR atjaunoja savu jurisdikciju un pārvaldi par šo teritoriju). 

Honkongas sarežģītā vēsture, izdevīgā ģeogrāfiskā vieta, milzīgā Ķīnas klātbūtne  un ietekme, vietējo parašu ievērošana arvien vairāk britiem traucēja pārvaldīt savu koloniju.

Tika radīti priekšnoteikumi, kas deva pilnvaras gubernatoram izveidot īpašu dienestu - Neatkarīgu prekorupcijas komisiju (NPK), kurā darbiniekiem tika radīti tādi labvēlīgi, priviligēti darba un sadžives apstākļi, lai tiem materiāli un situatīvi bija izdevīgi kalpot tikai un vienīgi gubernatoram, viņa noteiktajai kārtībai un izvirzītajiem mērķiem. NPK pamatā darbojās 3 virzienos - apkarošana, risku analīze un pretkorupcijas propaganda ar nosacījumu, ka ikviena darbība, aizturēšana, tiesas procesi tiek plaši atspoguļotas medijos. Paralēli tika ieviesta legālā prezumpcija, kas nozīmē, ka ikviens ir vainīgs apriori likuma priekšā, ja vien nespēj pierādīt pretējo. Īpašos apstākļos funkcionējošai iestādei bija arī stipras "atlaides" likumības ievērošanā.

NPK dabojas diennakts tālrunis, pa kuru ikviens anonīmi varēja ziņot, pie kam, kukuļa devējs, ja tas ir ziņojis, automātiski tiek atbrīvots no kriminālatbildības. Lai NPK darbinieki nekristu kārdinājumā, tās darbību novēro un kontrolē Sabiedriski konsultatīvā padome, kurā ir viedokļu līderi - valsts biznesa un inteliģences pārstāvji. Ja kādu komisijas darbinieku ir pamats turēt aizdomās par negodprātīgu rīcību, to vadītājs nekavejoši atbrīvo no darba. Jāatzīst, ka arī pie KNAB ir tāda sabiedriska padome SKP, bet tai ir citas, likumā noteiktas, tiesības un uzdevumi. Bez tam, ar laiku pretēji jebkādai loģikai, KNABā tika izveidota arī arodbiedrība, kas ilgstoši daudzu gadu garumā destruktīvi darbojās pret KNAB vadītāju un jebkuru citu personu, traucējot un atklāti sabotējot centienus organizēt iestādes darbu. 

KNAB SKP darbības pirmsākumos bija pāris gadījumi, kad atsevišķi tās locekļi pārprata savas pilnvaras un mēģināja pieprasīt konkrētu lietu apspriešanu, izrādot interesi par saturu un tālāku virzību. Latvijā tas netika pieļauts, bet vienlaikus tika atstāta neapdomīga likuma norma t.s. darbinieku neatkarībā, un proti, no vienas puses KNAB priekšnieks par biroja darbību atbild ne tikai ar amatu, bet nodarīta materiāla kaitējuma gadījumā - ar visu savu mantu, no otras puses - biroja priekšnieks nedrīkst jaukties ne operatīvās darbībās, ne lietu izmeklēšanas gaitā, kas saknē ir aplami. Latvijas politiskā vide, šķiet, apzināti uztur virkni instrumentu, kas uztur spriedzi pašā birojā un dod iespēju ietektmēt tā darbību, kā arī, vajadzības gadījumā, izdarīt spiedienu uz biroja vadītāju.

Daudzi tiesību teorētiķi un praktiķi iebilda par šāda atsevišķa biroja izveidošanu un arī turpmākajos ar KNAB saistītajos skandālu gadījumos šī doma ir pavīdējusi, norādot, ka šādi atsevišķi biroji varētu būt par jebkuru izdarīto noziegumu grupu - slepkavības, noziegumi pret personu veselību, dzimumnoziegumi, zādzību utml. Tagad, laikam ritot, KNAB jau ieņēmis noteiktu vietu Latvijas justīcijas sistēmā. Tiesa, nu jau ne kā pāri visam stāvoša iestāte (kā Honkongā), bet kā citu operatīvo darbību veicošo iestāžu (SAB, DP) jaunākais un "grūti audzināmais brālis".

KNAB pirmais vadītājs bija Guntis Rutkis, kurš tika apstiprināts šajā amatā tieši 2002.gada 10.oktobrī.

Pēc tam par biroja vadītājiem bija - Aleksejs Loskutovs, Normunds Vilnītis, Jaroslavs Streļčonoks, kurus izdevās "izēst" no amata biroja priekšnieka vietniecei Juta Strīķei sabiedrībā apspriestu arī kā Annu Potapovu. No biroja, nespējot sadzīvot ar Strīķi, aizgāja arī vadošie darbinieki Valdis Pumpurs, Alvis Vilks, Ilze Jurča.

2017. gada 15.jūnijā Latvijas Republikas Saeima ar 86 PAR balsīm apstiprināja kārtējo KNAB vadītāju, no militārām aprindām nākušo un konkursu izturējušo Jēkabu Straumi. Saprotot, ka ar Straumi galā tikt būs problemātiski, kā arī grūti būs joprojām klāstīt sabiedrībai par milzīgo darbu, kas nerezultējas ar konkrētām lietām, Strīķe kopā ar savu uzticamo padoto, operatīvo izstrāžu daļas vadītāju Juri Jurašu nu jau pilnīgi atklāti iesaistījās politikā - JKP rindās. Politiskās aprindās ātri vien kļuva zināms par vērptajām intrigām pret jauno vadītāju, kā arī par vienu no šīs partijas galvenajiem darbības izvrirzītajiem mērķiem - atlaist no darba Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču, ģenerālprokuroru Ēriku Kalmeieru un biroja vadītāju Jēkabu Straumi. Šāds politisks uzstādījums ir destruktīvs un tiesisko apziņu graujošs.

Jāatzīst, ka Jutai Strīķei, vēl kopš darba KNABā, izcili ir izdevies izveidot precīzi funkcionējošu izmeklēšanas un operatīvā informācijas plūsmu pietuvinātiem medijiem vai atsevišķiem žurnālistiem, tādējādi vērienīgi veidojot un ietekmējot ne tikai sabiedrisko domu, bet arī tiesas darbību. Šī ietekmes iespēja, nenoliedzami, ir mazinājusies kopš Strīķe ir "aizieta" no biroja, taču ir pamats uzskatīt, ka operatīvās indormācijas avoti šajā iestādē viņai ir saglabājušies, ko selektīvi kombinējot un publicējot, var lieti izmantot politiskajā darbībā.

Īpaši attiecības saasinājās starp KNAB vēlāk padzītajiem Strīķi un Jurašu no vienas puses, un ģenerālprokuratūru no otras, t.s. "oligarhu lietā", ko pirms 13. Saeimas vēlēšanām izvilka izdevums "Ir".  Pirms 8 gadiem veiktās operatīvās 3 gadu garumā noklausīšanās ceļā iegūtās dažādu personu sarunas (kas ir klasificēta informācija - valsts noslēpums!), kuru saturs apzināti tika "nopludināts", Strīķei un Jurašam simpatizējošajam, Vienotības un tās satelītorganizāciju izdevumam "Ir". Kad tika rosināts jautājums par valsts noslēpumu saturošu ziņu nozagšanu KNABā, tas veikli tika pavērsts kā uzbrukums preses brīvībai, tādējādi aizejot no atbildes - kurš konkrēts darbinieks bija atbildīgs par šīs informācijas glabāšanu. Prokuratūras pārbaudes rezultātā tika konstatēts, ka medijiem ir nopludinātas citas sarunas, bet prokuratūrai ir nodoti citi materiāli un tās nemaz nav rādītas. Ilgstoši tika radīta šķietamība, ka notiek vērienīga izmeklēšana, ka ir savākti pierādījumi, seko apsūdzības un personas tiks tiesātas. Ģenerālprokuratūra, izskatot lietas materiālus kopumā, pieņēma lēmumu - lieta ir tukša čaula un tāpēc tā ir izbeidzama. 

Šobrīd var tikai cerēt, ka esošo biroja vadītāju ietekmēt un nelikumigi, politisku motīvu vadīti, atbrīvot no amata neizdosies. Cīņa par politisku ietekmi drošības iestādēs, turpinās.

2022.gada 9.jūnijā biroja vadītājs Saeima pēc valdības ieteikuma izskatījusi Jēkaba Straumes kandidatūru uz KNAB priekšnieka amatu, iecēlusi  viņu. amatā uz otro termiņu. 

Jēkabs Straume tika atkārtoti izvirzīts šim amatam pēc uzvaras atklātā konkursā, kas tika izsludināts šā 2022 gada 10. martā.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Jaunās Vienotības nevainīgumsJaunās Vienotības nevainīgums01.09.2024lv
2Iznāk Indriķa Latvieša grāmata "Bailes-2"Iznāk Indriķa Latvieša grāmata "Bailes-2"05.09.2022lv
3
Uzņēmējam Igoram Ivanovam policija inkriminē narkotiku glabāšanu28.10.2020lv
4Minskā, Baltkrievija, protestos pret prezidenta vēlēšanu rezultātiem- pirmais upurisMinskā, Baltkrievija, protestos pret prezidenta vēlēšanu rezultātiem- pirmais upuris10.08.2020lv
5Jaunās Vienotības iepirkumos uzvar tās kampaņas veidotājaJaunās Vienotības iepirkumos uzvar tās kampaņas veidotāja05.12.2018lv
6Oligarhu kapusvētkiOligarhu kapusvētki08.06.2011lv
7Digitālgeita - KNAB ierosina krimināllietu par amatpersonu darbībām digitālās TV ieviešanas procesāDigitālgeita - KNAB ierosina krimināllietu par amatpersonu darbībām digitālās TV ieviešanas procesā01.09.2003lv
8Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojums Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojums 15.06.1994lv
9Alberta iela Rīgā atgūst savu pašreizējo nosaukumuAlberta iela Rīgā atgūst savu pašreizējo nosaukumu16.11.1990lv
10Vilhelms Ķuze atklāj konditorejas fabrikas Staburadze ēku Artilērijas ielāVilhelms Ķuze atklāj konditorejas fabrikas Staburadze ēku Artilērijas ielā17.11.1934lv
11Tiek noraidīts priekšlikums Saeimā runāt tikai latviskiTiek noraidīts priekšlikums Saeimā runāt tikai latviski04.12.1931lv
12Tiek dibināta Nīderlandes Austrumindijas kompānija. Tā kļūst par 1. kompāniju pasaulē, kuras akcijas tiek tirgotas publiskiTiek dibināta Nīderlandes Austrumindijas kompānija. Tā kļūst par 1. kompāniju pasaulē, kuras akcijas tiek tirgotas publiski20.03.1602en, lv

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Juta StrīķeJuta Strīķe18.07.197018.03.2020de, lv, ru, ua
    2Guntis RutkisGuntis Rutkis00.00.195617.06.2012lv, ru
    Birkas