Digitālgeita - kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, Rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā, ja tas izdarīts lielā apmērā. 

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Bijušais premjera Šķēle paziņojumā medijiem norāda, ka apsūdzību uzskata par nepamatotu, turklāt 2008.gada notikumus par publiska konkursa norisi un digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā valsts apsūdzība, viņaprāt, interpretē subjektīvi.

Prokuratūra nu jau bijušajam SIA "Tet" valdes priekšsēdētājam Jurim Gulbim un vēl četrām personām apsūdzību par iespējamu līdzdalību krāpšanā digitālās televīzijas ieviešanā, uzņēmumam nodarītos zaudējumus lēšot 7 585 533 eiro apmērā.

Par līdzdalību krāpšanā līdz ar Gulbi apsūdzēts arī "Lattelecom" tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un bijušais "Hannu Digital" vadītājs Gintars Kavacis.

Tiesībsargi uzskata, ka "Kempmayer" saistību pārņēmējs kompānija "Hannu Digital" ciparu televīzijas projektā tika iesaistīts mākslīgi un Gulbis izmantojis "Lattelecom" (tagad - "Tet") īpašnieku un padomes uzticību.

Kā vēstīja raidījums, pāreja uz digitālo televīziju tika izplānota pirms 20 gadiem, kad premjers bija Šķēle. Izmeklētāji uzskata, ka tas bija iecerēts kā negodīgas peļņas projekts. Par projekta atslēgas uzņēmumu kļuva Londonā reģistrētais "Kempmayer Media Limited", kas izrādījās pastkastītes firma ar ārzonās paslēptiem īpašniekiem.

To, ka "Kempmayer" bija izveidota kā čaula viena mērķa sasniegšanai, atzina arī Stokholmas Starptautiskās tirdzniecības palātas šķīrējtiesa un lika samaksāt valstij vairāk nekā 5 miljonus eiro. Tos, par Šķēles aizdotu naudu, samaksājis Andrejs Ēķis, kurš bijis "Kempmayer" akcionāru sastāva organizētājs, vēstīja raidījums.

Kā atzīmē raidījums, aizdomīgo darījumu atklāja 2003.gadā un uz apsūdzēto sola tobrīd sēdās 20 personas- pārsvarā nevis reāli atbildīgie  (valsts iestāžu un valsts uzņēmumu amatpersonas), bet gan privāto uzņēmumu pārstāvji (kuriem, protams, ir visas tiesības piedāvāt jebko; tas ir valsts pienākums- nepieņemt neizdevīgu piedāvājumu). Augstākā tiesa 2021. gada jūlijā  visus šos apsūdzētos arzina par nevainīgiem.