Tviterapskats: Sabiedriskā komisija, čekas maisi, prezidents un Strīķe

Pēdējā jēdzīgā un pilnā darba nedēļa, un, šķiet, visi steidz pabeigt gada darbus vēl līdz brīvdienām, līdz ar to netrūkst norišu, ko apspriest cilvēkiem sociālajos tīklos.

Nedēļas sākumā tviterī viss ir vienkārši: praktiski viens centrālais temats - Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās izmeklēšanas komisija. Tās dāsnā tāme. Un vairumam tviterlietotāju viedoklis ir līdzīgs kā Sigitam Dudurim ‏(@SigitsDuduris): „Komisija, kura strādā ar šādu tāmi, vairs nav SABIEDRISKĀ, bet gan biznesa projekts." Ingrīda Zilgalve ‏(@IngridaZilgalve) jautā, "kāpēc sabiedriskā komisija nevarētu veikt MISIJU un savu darbu ziedot Zolitūdes cietušajiem. Tā patiešām būtu cienīga ziedošana." 

Protams, ir arī cilvēki, kuri saka - tā tāda postpadomju domāšana, ka sabiedrības labā jāstrādā bez atalgojuma (Didzis Melbiksis @didzis_m). Un Rudīte Spakovska (@rudites) aicina, lai tie, kas pārmet sabiedriskajai izmeklēšanas komisijai par četrciparu algām, lai vispirms sev pajautā, vai paši varētu gadu strādāt bez algas. Šie viedokļi gan pārāk daudz domubiedrus neatrod, un to paudējiem nākas taisnoties par saviem vārdiem vairāk nekā visiem komisijas locekļiem kopā. Tas ir gluži kā iespert tvitera lapseņu pūznī – secina Rudīte Spakovska pēc sava viedokļa aizstāvēšanas.

Komisija izveidota bez konkursa, bez nolikuma – būtu liela brēka, ja vien nebūtu tajā „Delnas" pārstāve, piebilst jurists Aivars Borovkovs. Komisija jālikvidē, „Sabiedrība par atklātību – Delna" jāpārsauc par „Sabiedrību par alkatību Pelna" - tādi ieteikumi no tviterlietotājiem.

Aigars Freimanis ‏(@AigarsFr) komisijas jautājumu piedāvā risināt vienkārši: no nosaukuma jāizņem vārds sabiedriskā, jāpiesaista „Prudentia" un jādesmitkāršo budžets.

Lai gan neviens gluži neatsaucas aicinājumiem strādāt bez maksas, ir cilvēki, kas gatavi sniegt savu artavu. Piemēram, redzot tāmē 900 latu vērto papīra smalcinātāju, Juris Vaidakovs ‏"@Afanasijs" lūdz: „Mīļā sabiedriskā komisij! Pieņemiet mani darbā par papīra smalcinātāju. Būs lētāk! Prasīšu tikai 500 Ls, bet papīrus sadriskāšu putekļos!"

Pēc tam, kad komisija palēnām pa vienam atkāpusies, vēl īsti darbu nesākusi, tviterī uzgavilē, lai gan ieskanas arī pa kādai sērīgai notij. Pati komisijas ideja ir sabojāta un tiem, kam tā varēja būt neērta, var uzgavilēt. „Un ja jūs gaidāt kādu mistisku sabiedrības atbalstu komisijai - tāda nebūs. Jo nav jau vienotas sabiedrības, kura zina, ko vēlas," rezumē Pēteris Krišjānis ‏(@pecisk). Bet Māris Ūdris piebilst (@kretuli): „Mēs visu laiku pamanāmies sačakarēt labas idejas :D Tā ir mūsu "Nokia". Nu re – tā tad būtu atrasta."

Kārtējo reizi publiski intervijās ir uzstājies valsts prezidents Andris Bērziņš. Tā ir iecienīta izklaide tviterļaudīm - "jautri" tādā ziņā, ka var skatīties, ēdot popkornu. Nekad nevar zināt, kādas pērles bērs mūsu prezidents – paskaidro Inga Spriņģe ‏(@IngaSpringe).

Prezidents vilties neliek – atkal ir, par ko pasmaidīt, galvenokārt žurnālistiem. „Kā cilvēks, kurš plāno 27.decembra Dienu, brīdina: „ja premjera kandidātu nosauks līdz šim datumam, vieta avīzē ir tikai virs līdzjūtībām!" saka Atis Rozentāls ‏(@atisrozentals).

Aktuāls ir arī čekas maisu atvēršanas jautājums, viedokļi: par un pret. Aicinājumi parakstīties par maisu satura publiskošanu. Un lai būtu pa skaisto, Guntars Meluškāns ‏(@GMeluskans) iesaka: „Čekas maisu atvēršana varētu notikt TV tiešraidē: Prezidents Bērziņš pa vienai velk ārā kartītes un nolasa. Tā kā salatēvs."

Vēl kāds iesaka čekas maisus premjera meklējumos ar loterijas elementu palīdzību: izvilkt vienu kartīti, un problēma atrisināta – valdības vadītājs atrasts.

Tviteris Latvijas politiķiem ir arī laba vieta, kur publiski apmainīties ar savām domām, apvainojumiem citiem politiķiem un ironiskiem tvītiem, protams, pievienojot smaidīgas sejiņas. To jau esam pieredzējuši, un kā ļoti mulsinošu, apkaunojošu un depresīvu šo praksi novērtē Lelde Benke ‏(@lbenke).

Tomēr šonedēļ ir vēl kāds jaunums – politiķi tviterī sāk atsevišķiem cilvēkiem dot solījumus par iekārtošanu darbā savā pakļautībā. Un kurš gan cits būtu celmlauzis, ja ne progresīvais – sociālo tīklu lietošanas piemērs – Rīgas mērs Nils Ušakovs. Viņš tik ļoti „sajūsmināts" par ministra Daniela Pavļuta lēmumu aizliegt atlaides Rīgas sabiedriskajā transportā, ka aicina ministru „nevis populistiski cīnītos pret rīdziniekiem, bet kopā ar Sprudžu meklētu jaunu darba vietu, ministra p.i. kungs :)" Mirkli vēlāk gan piebilstot – tā nav vēršanās pret ministru, bet gan rūpes: „Es nevis vēršos, bet rūpējos :) Kad tiks sastādīta jauna valdība, sūtiet savu CV uz RD, piemeklēsim kādu vietu Jums."

Cerams, tikpat atvērts Ušakovs būs arī pret piektdienas vakarā atbrīvoto KNAB priekšnieka vietnieci Jutu Strīķi. Tviterlietotāji piedāvā, ka varētu veidot sabiedrisku Rīgas Domes pretkorupcijas komisiju ar Strīķi kā priekšnieci. Gan jau algai tauta saziedos.

Lai gan daļa tviterlietotāju Strīķes atlaišanu uztver visai mierīgi, citi jau piesauc oligarhu atgriešanos un steidz KNAB pārdēvēt par „Korupcijas novērošanas un apkalpošanas biroju". Bet citi jau rēķina, cik procentus nākamajās Saeimas vēlēšanās iegūs Sudrabas un Jutas Strīķes apvienotais politiskais spēks.

Autori: Jānis Ramāns (Latvijas Radio žurnālists)