Oļģerts Kroders
- Dzimšanas datums:
- 09.08.1921
- Miršanas datums:
- 10.10.2012
- Tēva vārds:
- Roberts
- Papildu vārdi:
- Ольгерт Кродерс
- Kategorijas:
- Aktieris, Padomju represiju (genocīda) upuris, Režisors, TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris
- Tautība:
- latvietis
- Kapa vieta:
- Krodera kaps
- Kapsēta:
- Valmiera, Dīvala kapi
Oļģerts Kroders (dzimis 1921. gada 9. augustā Rīgā) ir latviešu teātra režisors; iepriekš arī daudz filmējies. No 2001. gada ir Valmieras teātra režisors. Miris - Valmieras teātrī 2012.gada 10 oktobrī, plkst. 8.20.
Režisors dzimis Rīgā, aktrises Hertas Vulfas un teātra kritiķa, tulkotāja Roberta Krodera ģimenē.
1940. gada septembrī uzsācis mācības Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātē.
1941. gada 14. jūnijā nejaušības dēļ kopā ar ģimeni izsūtīts uz Sibīriju.
1956.g. atgriezies Latvijā, nodarbojies ar teātra kritiku.
1959. gadā sācis strādāt Liepājas teātrī, pirmā izrāde profesionālajā teātrī - Jāņa Kalniņa opera "Ugunī". Ģimenes intelektuālās tradīcijas, paša neatlaidīgais darbs un plašas kultūras intereses izveidojušas Kroderu par vienu no erudītākajām personībām Latvijas teātra mākslā.
1959- 1964 Liepājas teātra režisors.
1964-1974 un 2001- 2012 Valmieras teātra režisors .
1974-1989 Liepājas galvenais režisors.
1990-1995 Nacionālā teātra galvenais režisors.
Krodera mākslā būtiska tēma ir vēršanās pret jebkura veida vardarbību. Iestudējuma centrā lielākoties ir cilvēks izvēles situācijā. Savos iestudējumos uzsvēris personības garīgās aktivitātes un iekšējās neatkarības nozīmību.
Režisoram raksturīga vienota intuitīvā un analītiskā pieeja aktierdarba problēmām. Cenšoties panākt nepārtrauktas iekšējās darbības procesu un jūtīgas partnerattiecības, tiešāku un skarbāku spēles stilu, izmantojis arī sporta treneru un jogas metodes. Iedibinājis domubiedru teātra modeli; nozīmīgus radošus panākumus guvis kopdarbā ar aktieriem J. Daukstu, L. Dēvicu, A. Dūli, I. Ieviņu, S. Putniņu, R. Rudāku, J. Samauski, J. Zariņu, R. Zēbergu.
Tas, ko daudzi visvairāk apbrīno Kroderā, ir viņa spēja savā būtībā būt tik jaunam, domāt, redzēt, just, saprast. Pulcināt ap sevi jaunus, radošus cilvēkus.
Pirmoreiz Oļģerts Kroders ierodas Liepājā 1959. gadā, pēc izsūtījuma. Tie ir mācekļa gadi, bet jau pirmajās izrādēs viņš atmin Veras Šneideres talantu.
1974. gadā, direktora Voldemāra Pūces aicināts, Kroders atgriežas Liepājā kā galvenais režisors. Viņa prasībām atsaucas Šneidere, Aina Jaunzeme, Aina Karele, Jānis Kuplais, Valdemārs Zandbergs.
Pārējos aktierus galvenais režisors pamazām audzina pats. Lielās lomās aug Indra Briķe un Juris Bartkevičs. “Noziegumā un sodā” ugunskristības iztur Jānis Makovskis. Vēlāk viņiem pievienojas Mārtiņs Vilsons, Viktors Čestnovs 80. gados jau var teikt, ka teātra ansamblim ir pa spēkam gandrīz vai jebkurš uzdevums – no Viljamsa “Tetovētās rozes” līdz Šekspīra “Hamletam”, no Ostrovska “Līgavas bez pūra” līdz Čehova “Kaijai”.
“Kaijā” vietā ir visi, ko režisors audzinājis gan tieši, kā Briķi un Bartkeviču, gan netieši, kā Daci Makovsku, Anitu Kvālu, Jāni Kuplo, Jāni Dreiblatu, kas mituši viņa uzmanības perifērijā. Teātrī ienāk nupat Krodera kursu Konservatorijā beigušie Inese Jurjāne, Leons Leščinskis. Kroders ir savu teātri uzcēlis un pēc pāris sezonām dodas prom. Krodera aizvējā strādā vesela jauno režisoru plejāde. Nauris Klētnieks kopā ar Dzintru Klētnieci attīsta absurdā teātra modeli, pirmoreiz Padomju Savienībā atļaujoties uzvest Olbija “Kam no Vulfa kundzes bail”. Haralds Ulmanis no jauna atklāj Priedes “Udmurtijas vijolītes” un Stumbres “Gaidīt” pustoņu skaistumu.
Visaptverošu publikas mīlestību izpelnās Pētera Vīksnes tautas lugu uzvedumi – Blaumaņa ‘Trīnes grēki”un “Seši mazi bundzenieki”. Valda Lūriņa “Šveiks” ir huligānisks Atmodas pravietojums. Iejūtīgas izrādes bērniem iestudē Juris Stobovs. Juris Rijnieks piesaka sevi kā režijas pretni, kuru interesē nevis uzvarētāji, bet nepiekāpīgie zaudētāji. Viņi visi turpina strādāt arī tad, kad Kroders aizgājis, bet kolektīvs par savu vadītāju izvēlējies Herbertu Laukšteinu un tiek izaudzināta Liepājas teātra 4. un 5. studijas.
http://liepajasteatris.lv/vesture/
Apbalvots, nominācijas:
- Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (2001)
- Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis (2007)
- Uzņemts Teātra "Zelta fondā" par sasniegumiem skatuves mākslā (2011)
- Ministru kabineta balva par mūža ieguldījumu teātra mākslā (2009)
- LR KM gada balvas kultūrā „Trīs brāļu" balva par mūža ieguldījumu (2007)
- Latvijas Teātra gada balva 2006./2007.gada sezonā kategorijās „Labākā dramatiskā teātra izrāde" un „Labākais režisors" par izrādi V.Šekspīrs „Karalis Līrs" (2006)
- "Spēlmaņu nakts" balva par mūža ieguldījumu teātra mākslā
Dzīvesbiedres : Maija Augstkalna, Rita Krodere
Miris 2012. gada 10. oktobrī.
Grāmata: "Mēģinu būt atklāts", O.Kroders, 1993.g., 2011.g.
Iestudējumi Valmieras teātrī:
A. Mardaņa "Mātes un meitas" (2012). Iestudē kopā ar režisori Inesi Mičuli
A. Ostrovskis "Līgava bez pūra" (2012)
T. Viljamss "Orfejs pazemē" (2011)
E. Sniedze "Mākoņains, iespējams skaidrosies" (2011)
F. Šillera "Marija Stjuarte" (2010)
A.Kristi "Peļu slazds" (2009)
A.Čehova "Ķiršu dārzs" (2009) - nominācija 2008./2009.gada sezonas Latvijas Teātra gada balvai kategorijā "Labākais režisors" un "Gada dramatiskā teātra izrāde"
E.Sniedzes "Līdz pavasarim" (2008)
V.Šekspīra "Hamlets" (2008) - nominācija 2007./2008.gada sezonas Latvijas Teātra gada balvai kategorijā „Labākais režisors" un kategorijā "Gada dramatiskā teātra izrāde"
H.Vuolijoki „Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes" (2007) - Latvijas Teātra gada balva 2006./2007.gada sezonā kategorijā „Labākais režisors"
V.Šekspīra „Karalis Līrs" (2006) - Latvijas Teātra gada balva 2006./2007.gada sezonā kategorijās „Labākā dramatiskā teātra izrāde" un „Labākais režisors"
F.Dostojevska „Idiots" (2006) - nominācija 2005./2006. gada sezonas Latvijas Teātra gada balvai kategorijā „Labākā dramatiskā teātra izrāde" un „Labākais režisors"
N.Saimona „Dīvainais pāris" (2005)
H.Ibsena „Heda Gablere" (2005) - nominācija 2004./2005.gada sezonas Latvijas Teātra gada balvai kategorijā „Labākā dramatiskā teātra izrāde" un „Labākais režisors"
R. Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos" (2004)
E.Sniedzes „Tie paši oši" (2003) - nominācija 2003./2004.gada sezonas Latvijas Teātra gada balvai kategorijā „Labākais režisors"
A.Čehova „Tēvocis Vaņa" (2003) - nominācija 2002./2003.gada sezonas Latvijas Teātra gada balvai kategorijā „Labākā dramatiskā teātra izrāde" un „Labākais režisors"
T. Viljamsa "Vasara un dūmi" (2002)
K. Briknera "Sarkangalvīte" (2002) - nominācija 2002./2003.gada sezonas Latvijas Teātra gada balvai kategorijā „Labākā izrāde bērniem"
H. Ibsena "Jūns Gabriels Borkmans" (1998)
J.Zeibolta „Mājas naids" (1996)
L. Pirandello "Sešas personas meklē autoru" (1995)
A. Čehova "Trīs māsas" (1974)
V. Šekspīra "Traģisks stāsts par Hamletu, dāņu princi" (1972)
R. Blaumaņa "Pazudušais dēls" (1970)
Ļ. Tolstoja romāna "Sāpju ceļi" dramatizējums (1970)
Iestudējumi Latvijas Nacionālajā teātrī:
V. S. Moems „Teātris" (2002)
E. Olbija "Trauslais līdzsvars" (2001)
N. Č. Hantera "Mēness ūdeņi" (1999)
J. O'Nīla "Sēras piestāv Elektrai" (1997)
V.Šekspīra „Hamlets" (1997)
F. Garsijas Lorkas "Bernardas Albas māja" (1995)
A. Millera "Salemas raganas" (1995) - 1995./1996.gada sezonas Latvijas Teātra gada balva kategorijā „Labākā dramatiskā teātra izrāde"
H. Ibsena „Meža pīle" (1994)
A.Saulieša „Ķēniņš Zauls" (1992)
Raiņa „Spēlēju dancoju" (1991)
E.Olbija „Lolita" (1990)
Iestudējumi Liepājas teātrī:
A. Čehova „Trīs māsas" (200?)
H. Ibsena „Pērs Gints" (200?)
M. Zīverta "Āksts" (1989)
A. Upīša "Zaļā zeme" (1987)
J. Jurkāna "Kraukļi" (1987)
M. Mičelas "Vējiem līdzi" (1987)
E. Vulfa "Meli" (1987)
A. Čehova "Kaija" (1987)
F. Šillera "Dons Karloss" (1986)
A. Dimā "Kamēliju dāma" (1985)
J. Jaunsudrabiņa "Aija" (1985)
V. Lāča "Zītaru dzimta" (1984)
V. Šekspīra "Hamlets" (1984)
S. Lāgerlēvas "Gesta Berlings" (1983)
J. Lūša "Ko tur liegties, nav vērts..." (1983)
A. Ostrovska "Līgava bez pūra" (1982)
Aspazijas "Vaidelote" (1981)
Ž. Kokto "Nejaukie vecāki" (1981)
Ļ. Tolstoja "Anna Kareņina" (1981)
V. Šekspīra "Ziemas pasaka" (1980)
T. Viljamsa " Tetovētā roze" (1980)
K. Briknera "Sarkangalvīte un vilks" (1979)
V. Igo "Kastīliešu gods" (1979)
Raiņa "Uguns un nakts" (1977)
F. Dostojevska "Noziegums un sods" (1977)
M. Gorkija "Vasa Žeļeznova" (1977)
F. Šillera "Marija Stjuarte" (1976)
Iestudējumi Teātrī „Kabata":
V.Šekspīra „Ričards III" (1990)
Iestudējumi Latvijas Dailes teātrī:
E. Sniedzes „Kreisais pagrieziens" (2004) -
2003./2004.gada sezonas Latvijas Teātra gada balva kategorijā „Labākais latviešu literatūras iestudējums" un nominācija 2003./2004.gada sezonas Latvijas Teātra gada balvai kategorijā „Labākais režisors"
Raiņa "Pūt, vējiņi!" (1998) - 1998./1999. gada sezonas Latvijas Teātra gada balva kategorijā „Labākais latviešu literatūras iestudējums"
Iestudējumi Rīgas Krievu drāmas teātrī:
R.Blaumaņa „Pazudušais dēls" (2000) - nominācija 2000./2001.gada sezonas Latvijas Teātra gada balvai kategorijā „Labākais latviešu literatūras iestudējums"
Lomas Jaunā Rīgas teātra izrādēs:
Dons Pablo (A.B. Valjeho "Liesmojošā tumsa", 1995)
Sorins (A. Čehova "Kaija", 1996)
Lomas kino:
Izmeklētājs Andersons ("Paslēpes", 2001)
Fon Mēdems (TV filma „Trīs Kurzemes grācijas!”, 1996)
Virsbīskaps Blankenfelds („Anna”, 1996)
Policijas ārsts (TV seriālā „Lai Jums labi klājas!”, 1994)
Matiss (TV filmā „Kopā ar Pikaso”, 1994)
De Granšāns ("De Granšānu ģimenes noslēpumi", 1992)
Psihiatrs („Zirneklis”, 1992)
Kants ("Kanta kaps", 1991)
Kņazs Frīdrihs fon Lurtaliss („Eiropa dejo valsi”, 1988)
Rainis /balss/ (dok. f. „Nakts domas”, 1988)
Neselrode ("Pēdējais ceļš", 1986)
Šraudenbahs ("Pēdējā reportāža", 1986)
Štilike („Gadsimta kontrakts”, 1985)
Barijs („Slazds”, 1984)
Kapteinis Šneiders („Mans draugs Sokratiņš”, 1984)
Dovels ("Profesora Dovela testaments", 1984)
Skūtgalvis („Lidojums pāri Atlantijas okeānam”, 1983)
Igors Stepaņins („VAI inspektors”, 1982)
Vilks („Pats garākais salmiņš”, 1982)
Meternihs („Nikolo Paganīni”, 1981)
Kņazs Lukšins („Gaidiet „Džonu Graftonu””, 1979)
Vācu ģenerālis („Sevišķu uzdevumu nodaļa”, 1978)
Advokāts invalīds („Dāvanas pa telefonu”, 1977)
Kritiķis („Tavs dēls”, 1978)
Štandartenfīrers Zonntāgs („Osta”, 1975)
Dakteris Zemītis („Motociklistu vasara”, 1973)
Barons Osterss („Atmaskošana”, 1973)
Mācītājs Grass ("Doktora Īvensa klusēšana", 1973)
Deputāts Kļaviņš ("Ceplis", 1972)
Teātra režisors („Kara ceļa mantinieki”, 1972)
Majors Beršs („Risks”, 1971)
Jansons ("24-25 neatgriežas", 1968)
Televīzijas režisors ("Elpojiet dziļi!, 1967)
http://www.vdt.lv/public/lat/rezisori/43/
http://www.diena.lv/diena-tv/izklaide-makslas/atceroties-teatra-sezonu-krodera-zime-13907174
========
Ieraksti no starptautiskā fonda - Memoriāls
Dzimis 1922. gadā, Латвия, город Рига; латыш;
Dzīvoja: Латвия, город Рига.
Notiesāts: 1941. gada 14. jūnijā.
Spriedums: Депортация
Avots: Красноярское общество "Мемориал"
Bija personīgi labi pazīstams ar teātra un kinokritiķi Normundu Naumani.
Avoti: wikipedia.org, news.lv, memo.ru
Nosaukums | No | Līdz | Bildes | Valodas | |
---|---|---|---|---|---|
Nacionālais teātris | 14.09.1902 | lv |
30.11.1919 | Nacionālais teātris uzsāk savu darbību
19.11.1920 | Nodibināts Dailes Teātris
14.06.1941 | PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija
Krievijas cara valdības praktizētās genocīdu (etnocīdu) operācijas pret Krievijas māzākumtautībām boļševiki atsāka praktiski jau 10 gadus pēc savas varas nodibināšanas Padomju krievijā. Lai gan tās tika pasniegtas kā "šķiru cīņa", badā, izsūtījumā, cietumos boļševiku represēto mazākumtautību pārstāvju % no nācijas kopskaita pat vairākas reizes pārsniedza "titulnācijas"- krievu represēto %. Genocīda prakse tika attiecināta arī uz Krievijas ("PSRS") jaunokupētajām teritorijām. Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izsūtīti 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita. 81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši.
10.09.1941 | Apzināti 1941.gadā lielinieku aizvestie vai pazudušie rakstnieki un žurnālisti
Latviešu rakstniecībai lielinieku iebrukums Latvijā, laupījis daudzus jaunākās un vecākās paaudzes autorus: rakstniekus un žurnālistus.