Velta Līne

Velta Līne bija latviešu aktrise. Kopš 1945. gada darbojās Latvijas Nacionālajā teātrī. Aktiera un kino režisora Gunāra Cilinska dzīvesbiedre. Latviešu teātra dzīvā leģenda, sievietes mīlestības apliecinātāja un izteicēja gan traģēdijā un drāmā, gan komēdijā.

Nacionālais teātris Veltu Līni atzina par labāko 2002./2003.gada sezonas aktrisi, māksliniece ir saņēmusi Elzas Radziņas iedibināto ceļojošo balvu - kaklarotu.

2003. gadā, gadu pēc mūža balvas saņemšanas Velta Līne 80 gadu vecumā saņēma Spēlmaņu nakts balvu kā Gada labākā aktrise par Fainas Raņevskas lomu A. Obrazcova Divas sirdis Indras Rogas režijā.

Kopš 2008. gada Teātra Ceļojošai balvai pievienojies arī Veltas Līnes gredzens, ko saņem labākā aktrise – mīlētāja.

 

Velta Līne ir dzimusi Rīgā, Grīziņkalnā 1923. gada 28. augustā trīs bērnu ģimenē. Brāļi - Arturs un Ēvalds.

Viņas tēvs, Mārtiņš Līnis bija strādnieks, māte Anna- mājsaimniece. Bērnībā vasaras aktrisei pagājušas laukos, dzīvojot un ganot lopus pie dažādiem saimniekiem. Interese par teātri sāka veidoties jau agrā bērnībā, kad sākusi izgriezt no žurnālu „Atpūta” lappusēm aktrišu portretus, tos datējusi un krājusi.

Beigusi Rīgas 38. pamatskolu Grīziņkalnā .Kā skolā, tā arī bērnu profesionālās orientācijas institūtā, uz kuru vajadzēja klasei iet, Velta uzrakstīja savas profesijas izvēli - aktrise.

1936.g. 13 gadu vecumā pirmo reizi apmeklēja teātra izrādi un pēc pāris gadiem viņa apmeklēja gandrīz visas Dailes teātra izrādes.

1937. gadā Līņu ģimene pieņēma lēmumu,ka Veltai ir jāmācās ģimnāzijā, bet ja ģimnāzija, tad laba un tāda bija Rīgas 3. ģimnāzija, kas atradās blakus Nacionālajam teātrim. Ģimnāzijā topošā aktrise pirmo reizi piedalījās profesionāla režisora Felicitas Ertneres sagatavotā izrādē „Zelta zirgs”, kurā tēloja Balto tēvu.

Latviju okupēja krievu karaspēks, pēc tam sākās karš un Latviju okupēja vācu karaspēks, kurš konfiscēja 3. ģimnāzijas telpas, tāpēc pēdējo gadu mācības notika bijušās izdevniecības „Liesma” ēkā iepretim Nacionālajai operai. Tā arī pienāca pēdējā skolas diena ģimnāzijā, bez izlaiduma, bet ar skolas beigšanas apliecību - ģimnāzija bija pabeigta

Studiju laiks

Bija kara laiks un teātra skolas bija likvidētas, tāpēc, ieraugot sludinājumu par organizētajiem Rīgas Tautas teātra aktieru studijas pārbaudījumiem, viņa nolemj mēģināt tur iestāties un 1942. gada 2. oktobrī topoša aktrise ierodas uz teātra aktieru studijas pārbaudījumiem, kurus nokārtoja kā vislabākā pretendente 32 iekļuvušo vidū, kas paver ceļu uzsākt mācības šajā studijā. Velta Līne dod sev solījumu, ka mākslā būs vienmēr godīga un ar savu dzīvi centīsies notraukt putekļus, kas ļaužu apziņā klājuši aktiera vārdu.

Pats Tautas teātris, kuru juridiski pārzināja arodu savienība "Atpūta un dzīvotprieks", tika izveidots uz likvidētā Rīgas Krievu teātra bāzes, kurā ,galvenokārt,tika iestudētas vācu rakstnieku darbu lugas un operete. Šajā teātrī Velta Līne pirmo reizi ierodas uz studijas nodarbību 1. novembrī. Teātra studijā mācās pie izciliem pedagogiem, starp kuriem minami - Juris Jurovskis, Kristaps Linde, Zeltmatis, Ernests Feldmanis. Nodarbības notika vakaros, jo dienā vajadzēja strādāt vai apmeklēt kādu citu mācību iestādi, pretēja gadījumā draudēja "darba dienests" vai izsūtīšana uz Vāciju, tāpēc topoša aktrise mācījās vienlaicīgi bērnudārza audzinātāju kursos, kurus arī beidza.

1944. gada rudenī, tuvojoties padomju karaspēkam Rīgai, dzīve kļuva nemierīgāka, tāpēc studijas jaunieši bēguļoja, lai izvairītos no piespiedu darbiem vai iesaukšanas armijā. Veltas Līnes dzimšanas dienā, 28. augustā gestapovieši ģimenes dzīvoklī un veda visus uz pratināšanu, vēlāk ģimene muka uz Dundagu, ģimeni no Rīgas nogrieza frontes līnija, palika Kurzemes katlā un atpakaļ Rīgā ieradās 1945. gada maija vidū,tāpēc studija pabeigta netika.

Atgriežoties Rīgā, Velta Līne uzmeklēja studijas biedru Ēriku Brītiņu, no kura uzzināja, ka Drāmas teātrim nepieciešami aktieri.Viņa dodas uz teātri, kura satiek studijas pasniedzējus Ernestu Feldmani un Rūdolfu Baltaisvilks, ar kuru palīdzību Velta Līne tiek uzņemta teātra trupā un studijā un kopš 1945. gada 28. jūnija Velta Līne ir Drāmas teātra aktrise, 1946.gada 21. decembrī aizstāv diplomdarbu izrādē "Pelnrušķīte" un kopš 29. decembra Velta Līne ir kvalificēta aktrise.

PSKP biedre kopš 1953. gada.

PSRS Augstākās padomes 9.-10. sasaukumu (1974-1984) deputāte, Latvijas PSR Augstākās Padomes 3.-4. sasaukumu deputāte. 1976-86  LKP CK locekļa kandidāte.

Latvijas PSR Kinematogrāfistu savienības biedre.

Aktrises tēvs Mārtiņš mirst 1970. gada decembrī un māte Anna pēc 5 mēnešiem, 1971. gada 1. maijā.

Ģimene

1955. gadā Mākslas un literatūras dekādes laikā Maskavā aktrise iepazinās ar aktieri Gunāru Cilinski(1931-1992), ar kuru salaulājas 1957. gada rudenī.

1958. gada 24. maijā , dienu pēc Gunāra Cilinska dzimšanas dienas, piedzimst Aigars, abu dēls, kurš arī ieguva aktiera izglītību Latvijā un režisora Krievijā (miris). Ģimene sākumā dzīvo Veidenbauma ielā, vēlāk uzbūvē māju Baltezerā, kur aktrise dzīvoja.

2012.g. 31.decembrī, plkst. 5.30 no rīta aizgājusi mūžībā pēc smagas slimības.

Lomas

Tautas teātris

1943

• Mijuki P.Apela "Zelta duncis"

1944

• Galma dāma Annas Brigaderes "Sprīdītis"

Latvijas Nacionālais teātris

• 1945-1949: Rīgas Dramatiskais teātris
• 1949-1971: LPSR Valsts akadēmiskais drāmas teātris
• 1971-1988: Andreja Upīša Latvijas PSR Valsts akadēmiskais drāmas teātris

1945

• Skaidrīte Arvīda Griguļa "Uz kuru ostu?"
• Meitene Murzaveckas muižā Aleksandra Ostrovska "Vilki un avis"

1946

• Alise Andreja Upīša "Peldētāja Zuzanna"
• Ļubova Maksima Gorkija "Pēdējie"
• Nastja Kožina Viktora Ardova "Pelnrušķīte"

1947

• Maša Nikolaja Pogodina "Kremļa kuranti"
• Kaiva Atvasara Arvīda Griguļa "Māls un porcelāns"

1948

• Ņegina Aleksandra Ostrovska "Talanti un pielūdzēji"
• Kristīne Rūdolfa Blaumaņa "Ugunī"
• Larisa Aleksandra Ostrovska "Līgava bez pūra"

1949

• Amaranta Džona Flečera "Spāniešu priesteris"
• Zenta Viļa Lāča "Zvejnieka dēls"
• Kira Reičele Nikolaja Virtas " Kaut kur Eiropā"
• Katerina Aleksandra Korneičuka "Ukrainas stepēs"

1950

• Nora Henrika Ibsena "Leļļu nams"
• Bērziņu Liena Andreja Upīša "Zaļā zeme"
• Sofija Aleksandra Gribojedova "Gudra cilvēka nelaime"
• Nadežda Aleksandra Korneičuka "Irbenāju birztala"
• Saulrieta Arvīda Griguļa "Kramā ir uguns"

1951

• Ludmila Sergeja Mihalkova "Zaudētā māja"
• Eiženija Grandē Onorē de Balzaka "Eiženija Grandē "
• Katarina Viljama Šekspīra "Spītnieces savaldīšana"
• Natalija Petrovna Ivana Turgeņeva "Mēnesis uz laukiem"

1952

• Norma Fansija Jaroslava Galana "Zem zelta ērgļa"
• Donja Inese Tirso de Molinas "Dons Hils Zaļbiksis"
• Dezdemona Viljama Šekspīra "Otello"
• Maša Ļeva Tolstoja "Dzīvais mironis"

1953

• Taņa Alekseja Arbuzova "Taņa"
• Mirandolīna Karlo Goldoni "Viesnīcniece"
• Šarlota Ivanovna Antona Čehova "Ķiršu dārzs"

1954

• Zinočka Zjolkina Kondrāta Krapivas "Kas smejas pēdējais"
• Anna Paceple Viļa Lāča "Uz jauno krastu"
• Helena Viljama Šekspīra "Sapnis vasaras naktī"
• Olga Alekseja Arbuzova "Klejojuma gadi"

1955

• Zāra Rūdolfa Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos"
• Nastja Maksima Gorkija "Dibenā"

1956

• Dina Jāņa Raiņa "Jāzeps un viņa brāļi"
• Līna Ābelīte Voldemāra Sauleskalna "Ābelīte"
• Varvara Vasiļjevna Samuila Aļošina "Viena pati"
• Nezināmā Mihaja Sebastianu "Nezināmā zvaigzne"

1957

• Henrijs Kendels Mārtiņa Zīverta "Āksts"
• Margerita Gotjē Aleksandra Dimā "Kamēliju dāma"
• Rahila Kacina Arvīda Griguļa"Baltijas jūra šalc"

1958 Nastja Nikolaja Pogodina "Trešā, patētiskā" Annele A.Līvesa "Jaungada naktī" 1959

• OfēlijaViljama Šekspīra "Hamlets|Hamlets, dāņu princis"

1960

• Ņina Zarečnaja Antona Čehova "Kaija"
• Judīte Karla Guckova "Uriels Akosta"
• Katjuša Maslova Ļeva Tolstoja "Augšāmcelšanās"

1961

• Lida Dagnijas Zigmontes "Jūras vārti"
• Helēna Mikropola A.Hellana "Viņš teica-nē"
• Bērziņu Liena Andreja Upīša "Plaisa mākoņos"

1962

• Roze Pētera Pētersona "Man trīsdesmit gadu"
• Sieviete bez vārda Veras Panovas "Kā tev klājas, zēn?"
• Žanna d'Arka Andreja Upīša "Žanna d'Arka "
• Matilde Rūdolfa Blaumaņa "Pazudušais dēls"

1963

• Laura Aleksandra Puškina "Mazās traģēdijas"
• Adela Federiko Garsija Lorka "Bernardas Albas māja"

1964

• Margarita Ksirgu Žaņa Grīvas "Noziegums Granādā"
• Viola Viljama Šekspīra "Divpadsmitā nakts"
• Luška Mihaila Šolohova "Plēsums"

1965

• Ivonna Grigorija Kanoviča "Lai viņš iet prom"
• Ada Daņila Graņina "Eju pretī negaisam"
• Janīna Arvīda Griguļa"Savu lodi nedzird"

1966

• Dziedātāja restorānā Konstantīna Treņeva "Ļubova Jarovaja"
• Onurina Marsela Paņola "Mariuss"

1967

• Anna Kareņina Ļeva Tolstoja "Anna Kareņina "

1968

• Svešā Laimoņa Pura "Redzēt jūru"
• Misis Čivlija Oskara Vailda "Ideāls vīrs"
• Hrizotemīda Sofokla "Elektra"

1969

• Kņaziene Oboļenska Laimoņa Pura "Tas brīvestības zelta rīts"
• Viktorija Fjodorovna Vladimira Tokareva "Dienas kārtībā-mīlestība"
• Antonija Rūdolfa Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos"

1970

• Nadežda Seveļova Eldara Rjazanova "Reiz Jaungada naktī"
• Caune Viļa Lāča "Piecstāvu pilsēta"

1971

• Caune Viļa Lāča "Putni bez spārniem"
• Pamāte Jevgēnija Švarca "Pelnrušķīte"

1972

• Varvara Mihailovna Maksima Gorkija "Vasarnieki"

1973

• Marija Soderīni Alfrēda de Misē "Lorencačo"
• Velta Raudiņa Harija Gulbja "Silta, jauka ausainīte"
• Paula Ištvāna Erkēņa "Kaķu spēle"

1974

• Bučiņa Romēna Rolāna "Kolā Briņons"

1975

• Zelma Harija Gulbja "Cīrulīši"
• Konstansa Takermane Lilianas Helmanes "Rudens dārzs"
• Pindacīša Rūdolfa Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos"

1977

• Laima Annas Brigaderes "Maija un Paija"
• Marta Grieze Jāņa Jurkāna "Pulkstenis ar dzeguzi"
• Lauķiene Andreja Upīša "Laikmeta griežos "

1978

• Ārijas Elksnes, Jāņa Grota "Vēstules tālajai zvaigznei"- dzejas kompozīcija
• Končeta Eduardo Skarpetas "Skrandaiņi un augstmaņi"

1979

• Mara māte Paula Putniņa "Naktssargs un veļas mazgātāja"

1980

• Oļiņiete Brāļu Kaudzīšu "Mērnieku laiki"
• Rozālija Jemens Jāņa Jurkāna "Kolibri"

1981

• Eleonora Īva Žamiaka "Hamilkara kungs"

1982

• Vešeriene Rūdolfa Blaumaņa "Ugunī"
• Ona Marģera Zariņa "Didrika Taizeļa brīnišķīgie piedzīvojumi"

1984

• Amēlija S.Kristovas "Atbrīvotā"
• Olga Ostahova Daņila Graņina "Glezna"

Kino

• Biruta Aže "Mājup ar uzvaru"; Rīgas kinostudija; Režisors Aleksandrs Ivanovs (1947)
• Ilze Līduma "Uz jauno krastu"; Rīgas kinostudija; Režisors Leonīds Lukovs (1955)
• Elza Lange "Vēstures mācība"; Kinostudija "Mosfiļm" un Bulgārija;Režisors Leo Arnštams(1956)
• Kamerera kundze "Rita"; Rīgas kinostudija; Režisore Ada Neretniece (1957)
• Māsa Beatrise "Pieviltie"; Rīgas kinostudija; Režisore Ada Neretniece, Māris Rudzītis (1961)
• Herta "Diena bez vakara"; Rīgas kinostudija; Režisors Māris Rudzītis (1962)
• Evakuētā latviete "Gaitu sākot"; Kinostudija "Mosfiļm"; Režisors Igors Talankins (1962)
• Krāmera kundze ""Ciklons" sāksies naktī"; Rīgas kinostudija; Režisore Ada Neretniece (1966)
• Anna "Ceļa zīmes"; Rīgas kinostudija; Režisors Oļģerts Dunkers (1968)
• Kalpone no laukiem "Pie bagātās kundzes"; Rīgas kinostudija; Režisors Leonīds Leimanis (1969)
• Laubes kundze "Viņš nebija viens"; "Uzbekfiļm"; Režisors Zagids Sabitovs(1970)
• Jankas māte "Vārnu ielas republika"; Rīgas kinostudija; Režisore Ada Neretniece (1970)
• Ilze "Klāvs - Mārtiņa dēls"; Rīgas kinostudija; Režisors Oļģerts Dunkers (1970)
• Juze "Tauriņdeja"; Rīgas kinostudija;Režisors Oļģerts Dunkers (1971)
• Oļega māte "Oļegs un Aina"; Rīgas kinostudija; Režisors Aleksandrs Leimanis (1973)
• Purvīša sieva "Sirdsapziņa" (5 sērijas); Radošā apvienība "Ekran";Režisors Jurijs Kavtaradze (1974)
• Karlsona māte "Uzbrukums slepenpolicijai"; Rīgas kinostudija; Režisors Oļģerts Dunkers (1974)
• Cara Nikolaja II sieva Aleksandra Fjodorovna "Agonija" (2 sērijas); Kinostudija "Mosfiļm"; Režisors Elems Kļimovs (1974)
• Zelma "Cīrulīši"; Rīgas kinostudija; Režisors Oļģerts Dunkers (1980)
• Maiga "Ilgais ceļš kāpās"; Rīgas kinostudija; Režisors Aloizs Brenčs (1981)
• Lauķiene "Laikmetu griežos"; Rīgas kinostudija;Režisors Gunārs Piesis (1981)
• Veikalvede "Lietus blūzs"; Rīgas kinostudija ;Režisors Oļģerts Dunkers (1982)
• Radu saimniece "Aija"; Rīgas kinostudija ;Režisors Varis Brasla (1987)
• Dārta "Dzīvīte"; Rīgas kinostudija ;Režisors Aivars Freimanis (1989)
• Indrānu māte "Indrāni"; Studija Trīs ;Režisors Gunārs Cilinskis (1991)

Apbalvojumi

• PSRS Valsts prēmija (Staļina prēmija) , 2. pakāpes 1948. gadā, par lomu Kaiva Arvīda Griguļa lugā „Māls un porcelāns”.
• PSRS Valsts prēmija (Staļina prēmija) , 3. pakāpes 1951. gadā.
• Latvijas PSR tautas skatuves māksliniece kopš 1964. gada.
• PSRS tautas skatuves māksliniece kopš 1973. gada.
• "Spēlmaņu nakts" balva par labāko 2002./2003.gada sezonas dramatisko aktrisi par Fainas Raņevskas lomu "Divās sirdīs".
• "Spēlmaņu nakts" balva par mūža ieguldījumu teātra mākslā
• Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere (4. šķira)2001. gadā

***