Lilita Ozoliņa

Mūžībā devusies Dailes teātra aktrise Lilita Ozoliņa

Dziļās sērās ziņojam, ka 5. jūnijā negaidīti mūžībā devusies Dailes teātra aktrise Lilita Ozoliņa (19.11.1947. – 5.06.2023.). Viņas talants un inteliģence veidojusi Dailes teātri jau vairāk kā pussgadsmitu. Teātrī aktrise strādāja kopš 1966. gada un viņas leģenda ir kļuvusi par neatņemamu daļu no Dailes kanona.

Dailes Teātris

***    

Lilita Ozoliņa bija latviešu teātra un kino aktrise.

Lilita Ozoliņa piedzima Rīgā. Līdz karam Lilitas māte Albertīna strādāja par režisora palīgu vācu kinostudijā, tēvs Arvīds bija Latvijas armijas virsnieks - lidotājs-izmēģinātājs. Ģimene kara laikā nonākusi Vācijā, bet atpakaļceļā uz Latviju mirusi vecākā māsa Vija.

Lilita, izturot uzņemšanas konkursu, veiksmīgi iestājās Rīgas Kinostudijas tautas kinoaktiera studijā. 

1966. gadā, paralēli mācībām viņa sāka strādāt J. Raiņa Latvijas PSR Valsts Akadēmiskajā Dailes teātrī.

1967. gadā Lilitas pirmā kinoloma ir Velta spēlfilmā "Kad lietus un vēji sitas logā", kuru uzņēma viens no viņas studiju pasniedzējiem, režisors Aloizs Brenčs.

1969. gadā Lilita beidza kinoaktiera studijas, bet 1971. gadā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas aktieru fakultāti.

Par Lilitas populārāko kinolomu tiek uzskatīta Marta filmā "Ilgais ceļš kāpās" (1981).

Okupācijas laikā (80-tajos gados) bijusi Latvijas Komunistiskās partijas CK locekļa kandidāte, Latvijas Kinofonda valdes priekšsēdētāja, padomju komitejas «Par draudzību un sadarbību Eiropā» locekle, Rīgas pilsētas Proletāriešu rajona Tautas deputātu padomes deputāte.

Pēc PSRS sabrukuma un Latvijas neatkarības atjaunošanas, viņa pameta darbu Rīgas Kinostudijā, bet palika strādāt teātrī. Ozoliņa ir piedalījusies arī Latvijas Nacionālā teātra un M. Čehova Rīgas Krievu teātra izrādēs.

2008. gadā saņēmusi Lilitas Bērziņas balvu.  "Spēlmaņu nakts" balva kā gada labākajai aktrisei par Alises lomu A. Strindberga lugas „Nāves deja" iestudējumā M. Čehova Rīgas Krievu teātrī (1996). Par lomām M. Bogavacas lugas "Ka tavu tēti!" iestudējumā nominēta "Spēlmaņu nakts" balvai kā gada aktrise otrā plāna lomā.

Lilita Ozoliņa bija precējusies ar aktieri Imantu Skrastiņu (vēlāk šķīrušies), laulībā dzimusi meita Liliāna Ozoliņa, kas ir bijusi televīzijas kanāla MTV Latvija direktore.

Lomas Dailes teātrī

• Hercogiene (O.Vailda "Doriana Greja portrets", 2017)
• Vecmāmiņa (R.Tomā "8 mīlošas sievietes", 2016)
• Regīna (M.Ivaškeviča "Izraidītie", 2014)
• Biedrene Čina (D.H.Hvanga "M.Butterfly", 2013)
• Misis Merivedera, Džeina Fonteina, Dienvidnieku dāma (M.Mičelas „Vējiem līdzi", 2013)
• Aktrise (Kļima "Mēdeja. Teātris", 2012)
• Džuljetas aukle (V.Šekspīra "Romeo un Džuljeta", 2012)
• Braunas jaunkundze (R.Kūnija, Dž.Čepmena "Ar vīru nav viegli", 2011)
• Eleonora Dūze (O.Eskina "Duets", 2010)
• Regīna (N. Ikstenas "Regīna", 2010)
• Marina, alkoholiķe (M.Bogavacas "Ka tavu tēti!", 2010)
• Vecmāmuļa (F.Dostojevska "Spēlmanis. Kūrorta piedzīvojumi", 2009)
• Enna (H.Satona "Psihs", 2008)
• Citeles kundze (T.Bernharda "Varoņu laukums", 2008)
• Karaliene Margarita (V.Gombroviča "Ivonna, Burgundijas princese", 2007)
• Ingrīda (M.Zālītes "Pērs Gints nav mājās", 2007),
• Anna Doroteja Tērbuša (Ē.E.Šmita "Izvirtulis", 2006)
• Sievasmāte (E.Dārziņa, R.Paula, J.Jurkāna "Melanholiskais valsis", 2005)
• Indrānu māte (R.Blaumaņa "Indrāni", 2004)
• Lūvise (A.Lindgrēnes „Ronja - laupītāja meita", 2002)
• Luize Šarlote (M.Zālītes "Tobāgo!", 2001)
• Annes māte (R.Blaumaņa „Īsa pamācība mīlēšanā", 2001)
• Velta (J.Skopa „Klāra šurp vairs neatlidos", 2000)
• Teiksma Dundura kundze (T.Vaildera „Kā tikt pie vīra", 1999)
• Raganu barvede, Sieviete pie kapa (K.Orfa „Mistērijas", 1999)
• Māte (Raiņa „Pūt, vējiņi!", 1998)
• Šarlote Ivanovna (A.Čehova „Ķiršu dārzs", 1998)
• Eda (A.Nikolai „Taurenīt, taurenīt...", 1997)
• Margo (R.Tomā „Fredijs", 1997)
• Hesione Hašebaja (Dž.B.Šova „Lauzto siržu nams", 1997)
• Ivonna (Ž.Feido „Dāmu šuvējs", 1996)
• Eiridike (Sofokla „Oidips un Antigone", 1995)
• Leonora (P.Korneija „Sids", 1995)
• Lisjēna (Ž.Feido „Pie galantās vāverītes", 1994)
• Pjereta (R.Tomā „Astoņas mīlošas sievietes", 1993)
• Redžīna Hidense (L.Helmanes „Lapsiņas", 1993)
• Misis Ērline (O.Vailda „Lēdijas Vindermīres vēdeklis", 1992)
• Rebeka Vesta (H.Ibsena „Rosmersholma", 1992)
• Hope (A.Eglīša „Jolanta Durbe", 1991)
• Sēlija (S.Šeparda „Prāta meli", 1990)
• Elza (A.Fugarda „Ceļš uz Meku", 1990)
• Mazmeita, Anna (A.Eglīša „Kazanovas mētelis", 1989)
• Svētceļniece (A.Kasonas „Rītausmas dāma", 1988)
• Ārija (Raiņa „Indulis un Ārija", 1987)
• Severīna (P.Pētersona „Mirdzošais un tumši zilais", 1987)
• Valdniece (R.Tagores „Tumšā mitekļa valdnieks", 1986)
• Anda (P.Putniņa „Mūsu dēli", 1986)
• Pegija (K.Būzas "Sievietes, sievietes...", 1986)
• Made (M.Zālītes „Tiesa", 1985)
• Teresa Pansa (M.de Servantesa „Dons Kihots", 1984)
• Kaimiņienes mazmeitiņa, Gaisma (M.Māterlinka „Zilais putns", 1982)
• Leontīne (Ā.Alunāna „Džons Neilands", 1982)
• Malda (P.Putniņa „Uzticības saldā nasta", 1981)
• Izabella (F.Bruknera „Elizabete, Anglijas karaliene", 1980)
• Alise Folknere (A.Konan-Doila „Šerloks Holmss", 1979)
• Hermija (V.Šekspīra „Sapnis vasaras naktī", 1977)
• Klāra (P.Putniņa „Šausmas, Janka sācis jau domāt...", 1975)
• Zemniece (H.Ibsena „Brands", 1975)
• Una Puškare (M.Birzes „Tā nebija pēdējā diena", 1975)
• Kalpone (R.B.Šeridana „Atjautīgā aukle", 1974)
• Vesjolkina (M.Gorkija „Barbari", 1974)
• Morika Mondrukova, prostitūta (I.Bukovčana „Pirms gailis dziedās", 1974)
• Anne (R.Blaumaņa "Īsa pamācība mīlēšanā", 1973)
• Tamāra (V.Rozova „Situācija", 1973)
• Hilda (T.Viljamsa „Leguānas nakts", 1973)
• Pāvela māte (J.Druces „Mūsu jaunības putni", 1972)
• Viņa (R.Kerndla „Es satiku meiteni", 1971)
• Skaidrīte (A.Griguļa „Uz kuru ostu?", 1971)
• Mudīte (P.Putniņa „Lauzīsim galvas dotajā virzienā", 1970)
• Lokija (A.Gailīša „Tomass Nipernādijs", 1970)
• Zelmiņa (R.Blaumaņa „Indrāni", 1970)
• Mavra (F.Dostojevska „Idiots", 1969)
• Meitene (I.Ziedoņa, P.Pētersona „Motocikls", 1967)

Filmogrāfija

• 1967 — "Kad lietus un vēji sitas logā" - Velta
• 1968 — "Ceļa zīmes" - Inga
• 1969 — "Stari stiklā" - Asja Rituma
• 1970 — "Uzbērums" - Dzidra
• 1970 — "Klāvs - Mārtiņa dēls" - Lāsma
• 1972 — "Peterss" - Nastja
• 1972 — "Ceplis" - epizodē
• 1973 — "Šahs briljantu karalienei" - Maiga Strauta
• 1973 — "Oļegs un Aina" - Aina
• 1974 — "Dunduriņš" - Dēzija
• 1975 — "Melnā vēža spīlēs" - Māra
• 1976 — "Ezera sonāte" - Vija
• 1979 — "Nakts bez putniem" - Ilze
• 1979 — "Nepabeigtās vakariņas" - Soņa
• 1980 — "Cīrulīši" - Vizma
• 1981 — "Ilgais ceļš kāpās" - Marta
• 1982 — "Salavecīša personiskā dzīve" - Olga Karpovna
• 1982 — "Īsa pamācība mīlēšanā" - Anne
• 1984 — "Fronte tēva pagalmā" - Elga
• 1985 — "Dubultslazds" - Eva
• 1985 — "Satiksimies metro" - Nataša
• 1986 — "Dubultnieks" - Ņina
• 1986 — "Viņš, viņa un bērni" - Valērija Sņežkova
• 1989 — "Zītaru dzimta" - Alvīne Zītars
• 1990 — "Maija un Paija" - Pate
• 1996 — "Anna"
• 2000 — "Biļete līdz Rīgai"
• 2002 — "Čižiks. 7 lidojumi" - Čižika māte
• 2004 — "Sarkanā kapela" - madāma Maeire
• 2007 — "Svešā dzīve" (LNT seriāls) - Irēna Barone
• 2012 — "Eņģeļu māja" (LTV1 seriāls) - Hermīne Freiberga
• 2016 — "Melānijas hronika" - sieviete izsūtījumā
• 2016 — "Šķiršanās formula" (TV3 seriāls) - Oskara māte
• 2018 — "Bille" - mājas saimniece

Apbalvojumi

• 1981 Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves māksliniece 
• 1983 PSRS Valsts prēmija par Martas lomu filmā "Ilgais ceļš kāpās" 
• 1997 Spēlmaņu nakts teātra balva Gada aktrise 
• 2009 Triju Zvaigžņu ordenis, IV šķira 
• 2013. gadā starptautiskā prēmija “Baltijas zvaigzne” (“Baltijskaja zvezda”), Sanktpēterburgā