Pastāsti par vietu
lv

Ēvalds Valters

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
02.04.1894
Miršanas datums:
26.09.1994
Papildu vārdi:
Ints Baltarājs, Эвалдс Валтерс
Kategorijas:
1. Pasaules kara dalībnieks, Aktieris, Ilgdzīvotājs, Literāts, Sabiedrisks darbinieks, Strēlnieks, Tulkotājs, pilsoņu kara dalībnieks
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīgas Brāļu kapi

Ēvalds Valters

Dzimis 1894. gada 2. aprīlī Planīcas (tag. Kurmāles)  "Eglenieku" mājās kā neprecētās kalpones Annas Valters (dzimusi 1859. gadā Pelčos) un mežsarga Miķeļa dēls.

Ēvalda Valtera atceres pasākums Vilgālē

Bez Ēvalda mātei jau bija vecākie bērni — brālis Jānis (Žanis) (dz. 1882) un māsa Ieva (precējusies Vendele) (dz. 1890).

1896. gadā nāk pasaulē māsa Marija (precēta Tomsone), un tai pašā gadā Anna Valters apprecas ar Planīcas "Eglenieku" saimnieku, atraitni Frici Šēnbergu. Viņu laulībā dzimis dēls Fricis Šēnbergs (1897—1904), bet vīrs Fricis Šēnbergs 1897. gadā miris.

Pēc vīra nāves Anna ar bērniem pārcēlās uz Kuldīgu, kur 1901. gadā salaulājās ar strādnieku Jēkabu Upmali. Viņiem 1903. gadā piedzimusi meita Amālija Minna Upmale prec. Štelfa.

Ģimene

Ēvalds Valters bija precējies trīs reizes.

Pirmā sieva — aktrise Mirdza Kaupiņa (otrā laulībā — Ābeltiņš) (1903 Rīgā—1988 Lielbritānijā), no viņas meita Maija Gale (1926 Liepājā—2014 Anglijā).

Ar otro sievu Alīdu Ievu Grīnu (1904 Liepājā—1983 Jumpravā) precējies 1937. gadā Liepājā, no viņas 2 meitas — Laima (dzimusi 1938. gadā Liepājā) un Māra Valtere.

Ar pēdējo sievu aktrisi Veru Gribaču (dzim. 1927. gadā - mirusi 2023.gadā) laulībā nodzīvoja 40 gadus, dēls — operators un režisors Raitis Valters (dzimis 1960. gadā).

Dzīves gājums

1897. gadā pēc tēva nāves ģimene (māte un 6 bērni) pārcēlās uz Kuldīgu. Pēc pamatskolas absolvēšanas Valters strādāja par melnstrādnieku sērkociņu fabrikā "Vulkāns".

1912. gadā pārcēlās uz dzīvi Rīgā, kur pa dienu strādāja fabrikā, bet vakaros mācījās svešvalodas sociāldemokrātu izveidotajos kursos strādniekiem "Valodnieks". Sākoties 1. Pasaules karam, iestājās latviešu strēlniekos, 5. Zemgales pulkā.

Teātra aktiera karjeru uzsācis 1917. gadā 1. Pasaules kara frontē, strēlnieku pašdarbības teātra trupā.

1920. gadā Maskavā iestājās teātra studijā "Творчество", kuru vadīja Vahtangovs - te filmējies savā pirmajā kinofilmā "Sargeņģelis" (kr. Ангел-хранитель), - bet 1923. gadā kā aktieris darbojās Maskavas latviešu teātrī "Skatuve".

Atgriezies Latvijā 1923. gadā, uzsāka darbu Liepājas teātrī (līdz 1928. gadam), lasīja aktiermākslas kursu Tautas Akadēmijā. Aktieris Daugavpils teātrī (1929.-1930.).

1932. gadā Ēvalds Valters kopā ar citiem izveidoja bezdarbā esošo profesionālo aktieru ansambli "Tautas Teātris", kas darbojās Rīgā, Lāčplēša ielā 43/45 (Grāmatnieku nams, vēlāk Poligrāfiķu kultūras nams) līdz 1934. gadam. Pēc teātra slēgšanas, darbu atrada Liepājas teātrī (1934.-1938.).

Dailes teātrī kopš 1941. gada. Filmējies daudzās Rīgas kinostudijas filmās. Ilgu laiku bija vecākais darbojošais aktieris pasaulē.

Saņēmis "Tautas aktiera" goda nosaukumu.

1939. gadā nopirka zemes gabalu Rīgas pievārtē Bieriņos. Burātājs - ar savu jahtu "Ragana" burāja pa Lielupi un Rīgas jūras līci līdz pat 50. gadu vidum.

Pēc Latvijas okupācijas iecelts par Jelgavas tautas teātra direktoru (1940.-1941.). 1945.g. apcietināts un divus mēnešus noturēts Stūra mājā. Viņu izglāba toreizējais Dailes teātra galvenais vadītājs Eduards Smiļģis.

Daudz tulkoja no franču valodas, rakstīja dzeju (1990. gadā Zviedrijā ar pseidonīmu "Ints Baltarājs" publicēja dzejoļu krājumu "Rusiāde"), piedalījās literārajos vakaros ar priekšlasījumiem par franču literatūru.

1988. gada 1. novembrī Rīgas pils tornī pacēlis (kopā ar rakstnieku Albertu Belu) pirmo sarkanbaltsarkano karogu pēc 1940. gada.

1988.g. ar savu uzrunu 8. oktobrī atklāja LTF dibināšanas kongresu.

Viens no pirmajiem 1992. gada jūnijā saņēma atjaunotās Latvijas Republikas pasi.

1993. gadā Aizpores kapsētā iestādījis ozoliņu pie pieminekļa O.Kalpakam.

Miris 1994. gadā, Rīgā. Apglabāts latviešu svētvietā - blakus cīņu biedriem Rīgas Brāļu kapos.

...vīrs, kurš, būdams iemīlējies dzīvē, savos līdzcilvēkos, sievietē (vispār — un arī atsevišķi), dabas skaistumā un visā, kas cilvēka roku un domas skaistumā radīts, pāri visam mīlējis dzimto zemi. Kurš gadsimta sākumā nesis savas ļoti jaunās asinis tēvzemes brīvībai, bet gadsimta beigās pacēlis atkalatbrīvotās Latvijas karogu pāri pilsētai un pasaulei.

...vīrs, kurš gājis atsegtu galvu, cepuri rokā turēdams, gar ziedošu druvu un rudenī jaunajai ražai uzartu lauku, sveicinādams, svētīdams un svētību saņemdams.

...vīrs kurš, stāvēdams taisni, kad Austrumu un Rietumu vēji lieca lejup un lauza šīs zemes ļaudis, parādījis, ka var arī neliekties un nelūzt.

...strēlnieks, kurš kļuva par aktieri, un par aktieri, kurš bija un mūžam paliks strēlnieks...

Mudīte Šneidere

***

Literārā darbība

Tulkojis no franču valodas latviski 20 Moljēra lugas un 412 Lafontēna fabulas, u.c. autoru darbus.

Filmogrāfija (nepilna)

  • Ангел-хранитель (1922) - epizodē
  • Zvejnieka dēls (1939) -vecais Kļava
  • Zvejnieka dēls (1957)
  • Svešiniece ciemā (1958) - Sustrups
  • Kapteinis Nulle (1964) - Dundurs
  • Hipokrāta zvērests (1965)
  • Purva bridējs (1966) - epizodē
  • Akmens un šķembas (1966)
  • Cīruļi atlido pirmie (1967) - Anskins
  • Kapteiņa Enriko pulkstenis (1967) - bibliotekārs
  • Mērnieku laiki (1968) - krogus epizodē
  • 24-25 neatgriežas (1968) - epizodē
  • Pie bagātās kundzes (1969) - epizodē
  • Vella kalpi (1970) - birģermeistars Eks
  • Vella kalpi Vella dzirnavās (1972) - birģermeistars Eks
  • Egle rudzu laukā (1972) - Krimuldēns
  • Melnā vēža spīlēs (1973) - epizodē
  • Uzbrukums slepenpolicijai (1974) - Gregusa vietnieks
  • Mans draugs - nenopietns cilvēks (1975) - Čakāns
  • Meistars (1976) - vecais Rancāns
  • Ezera sonāte (1976) - Eidis
  • Liekam būt (1976)
  • Atspulgs ūdenī (1977) - Lodiņš
  • Kļūstiet mana sievasmāte (1977) - epizodē
  • Teātris (1978) - kapteinis, Džūlijas Lambertas mātes viesis
  • Tās dullās Paulīnes dēļ (1979) - fotogrāfs
  • Nakts bez putniem (1979) - Krakšķis
  • Nepabeigtās vakariņas (1979) - Arnolds
  • Limuzīns Jāņu nakts krāsā (1981) - Pigalu Prīdis
  • Atcerēties vai aizmirst (1981)
  • Забытые вещи (Aizmirstās lietas, 1982)
  • Strēlnieku zvaigznājs (1982) - epizodē
  • Aizmirstās lietas (1982)
  • Emīla nedarbi 1984) - nabagmājas Joke
  • Aizaugušā grāvī viegli krist (1986)
  • Maija un Paija (1990) - Velēnu vecītis
  • Vilkaču mantiniece (1990)

Bibliogrāfija

  • Lafontēns. Lafontēna fabulas. / no franču val. atdz. Evalds Valters - Liesma: Rīga, 1985. - 361 lpp.
  • Moljērs Žans Batists. Komēdijas. / no franču val. tulk. Ēvalds Valters - Liesma: Rīga, 1972. - 431 lpp.
  • Ints Baltarājs. Rusiāde. - Stokholma, 1990.

Avots: wikipedia.org

http://www.barikadopedija.lv/raksti/%C4%92valds_Valters

2024.g. godinot Ē.Valteru 130.jubilejā Kuldīgas novada Kurmāles pagasta pārvaldē tika atklāta piemiņas istaba. Tajā var redzēt Ē.Valtera un trešās sievas, aktrises V.Gribačas personiskās lietas.

2924.g.iznākusi L. Guļevskas grāmata "ĒvaldsValters. Gadsimts cilvēkā.. Cilvēks gadsimtā."

Avoti: wikipedia.org, news.lv, barikadopedija.lv

Nosaukums No Līdz Bildes Valodas
Koka ēka Rīgā, Brīvības ielā 41Koka ēka Rīgā, Brīvības ielā 41lv

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Kristaps ValtersTēvs
        2
        Anna ŠēnbergaMāte00.00.1859
        3
        Maija GaleMeita21.11.192628.05.2014
        4Juris ValtersJuris ValtersBrālis01.03.187705.06.1942
        5Kristaps ValtersKristaps ValtersBrālis18.12.186104.11.1944
        6
        Ieva Marija VendeleMāsa02.04.189020.11.1989
        7Vera GribačaVera GribačaSieva12.10.192716.05.2023
        8Alīda Ieva ValtereAlīda Ieva ValtereSieva20.06.190420.12.1983
        9Mirdza KaupiņaMirdza KaupiņaSieva09.10.190309.01.1988
        10
        Nikolajs ValtersBrāļa/māsas dēls27.02.190027.06.1979
        11
        Anna Eleonora FogelmaneBrāļa/māsas meita09.08.189800.00.1989
        12Eduards  KaupiņšEduards KaupiņšSievas/vīra tēvs00.00.187928.10.1907
        13
        Alma GrīnaSvaine15.07.189612.02.1985
        14Emma   ValtersEmma ValtersSvaine20.07.187215.06.1941
        15Astrīda KairišaAstrīda KairišaDarba biedrs08.04.194113.01.2021
        16Ērika FerdaĒrika FerdaDarba biedrs24.06.191426.10.1997
        17Maiga  MainieceMaiga MainieceDarba biedrs26.12.192506.04.2001
        18Helga DancbergaHelga DancbergaDarba biedrs18.11.194117.11.2019
        19Lilita BērziņaLilita BērziņaDarba biedrs17.07.190327.05.1983
        20Andrejs ŽagarsAndrejs ŽagarsDarba biedrs16.10.195826.02.2019
        21Tālivaldis MacijevskisTālivaldis MacijevskisDarba biedrs16.07.192612.06.1981
        22Alfons KalpaksAlfons KalpaksDarba biedrs24.08.192720.02.2004
        23Ростислав ГоряевРостислав ГоряевDarba biedrs26.01.193423.02.2007
        24Elvīra LeimaneElvīra LeimaneDarba biedrs10.03.191800.00.2007
        25Leonīds LeimanisLeonīds LeimanisDarba biedrs16.04.191006.07.1974
        26Austra PumpureAustra PumpureDarba biedrs26.11.192803.01.2017
        27Romualds AncānsRomualds AncānsDarba biedrs01.04.194414.09.2011
        28Kārlis PabriksKārlis PabriksDarba biedrs13.04.189820.01.1977
        29Felicita ErtnereFelicita ErtnereDarba biedrs25.07.189109.09.1975
        30Vilis Jānis LapenieksVilis Jānis LapenieksDarba biedrs08.10.190830.01.1983
        31Zigurds VītolsZigurds VītolsDarba biedrs03.07.193327.06.2003
        32Voldemārs AkurātersVoldemārs AkurātersDarba biedrs15.05.192123.01.1976
        33Kārlis AuškāpsKārlis AuškāpsDarba biedrs28.07.194710.12.2017
        34Emīlija BērziņaEmīlija BērziņaDarba biedrs18.11.190319.01.1970
        35Ausma KantāneAusma KantāneDarba biedrs10.11.194129.05.2022
        36Imants SkrastiņšImants SkrastiņšDarba biedrs12.04.194109.09.2019
        37Harijs KukelsHarijs KukelsDarba biedrs21.08.194106.11.2014
        38Maija SperaMaija SperaDarba biedrs17.07.191417.06.2008
        39Laimdonis GrasmanisLaimdonis GrasmanisDarba biedrs12.05.191602.09.1970
        40Ilga VītolaIlga VītolaDarba biedrs25.04.194123.10.2008
        41Edgars ZīleEdgars ZīleDarba biedrs23.02.190822.09.1986
        42Aloizs BrenčsAloizs BrenčsDarba biedrs06.06.192929.10.1998
        43Kurts FridrihsonsKurts FridrihsonsDarba biedrs07.09.191131.01.1991
        44Mārtiņš Oskars KleinsMārtiņš Oskars KleinsDarba biedrs17.12.193815.06.2014
        45Uldis VazdiksUldis VazdiksDarba biedrs27.05.194105.05.2006
        46Ņina MelbārdeŅina MelbārdeDarba biedrs18.12.191213.12.2008
        47Roberts ZēbergsRoberts ZēbergsDarba biedrs05.11.193309.09.2008
        48Milda ZīlavaMilda ZīlavaDarba biedrs01.09.190820.08.2002
        49Ļevs PerfilovsĻevs PerfilovsDarba biedrs13.02.193324.01.2000
        50Arnis LīcītisArnis LīcītisDarba biedrs08.01.194621.01.2022
        51Ingrīda AndriņaIngrīda AndriņaDarba biedrs23.06.194417.09.2015
        52Velga VīlipaVelga VīlipaDarba biedrs04.02.194002.04.2018
        53Āris Jānis RozentālsĀris Jānis RozentālsDarba biedrs06.04.193803.01.2019
        54Baiba IndriksoneBaiba IndriksoneDarba biedrs22.02.193214.05.2024
        55Uldis PūcītisUldis PūcītisDarba biedrs15.04.193714.12.2000
        56Aleksejs MihailovsAleksejs MihailovsDarba biedrs29.12.192705.03.1986
        57Mudīte ŠneidereMudīte ŠneidereDarba biedrs29.04.193411.11.2023
        58Lilita OzoliņaLilita OzoliņaDarba biedrs19.11.194705.06.2023
        59Jānis RiekstsJānis RiekstsPaziņa21.05.188121.11.1970
        60Zigurds MežavilksZigurds MežavilksPaziņa22.03.192616.06.2015

        05.01.1917 | Ziemassvētku kaujas

        Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (vācu avotos: Aa-Schlachten - "Lielupes kaujas", krievu avotos: Митавская операция) bija liela, bet pavirši plānota Krievijas impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim pēc vecā stila - Jūlija kalendāra). Kaujas notika purvainā apvidū starp Babītes ezeru un Olaini, kuru dēvēja par Tīreļa purvu. Uzbrukumam Babītes ezera dienvidos norīkoja VI Sibīrijas strēlnieku korpusu ar abām latviešu strēlnieku brigādēm. Krievijas pusē kaujās piedalījās aptuveni 40 000 karavīru, bet Vācijas pusē ap 25 000 karavīru. Reizēm no Ziemassvētku kaujām tiek izdalītas Janvāra kaujas no 1917. gada 23. janvāra līdz 31. janvārim, kuru laikā Vācijas karaspēks ar daļējām sekmēm mēģināja atgūt zaudētās pozīcijas.

        Pievieno atmiņas

        19.11.1920 | Nodibināts Dailes Teātris

        Pievieno atmiņas

        22.01.1940 | "Splendid Palace" notiek filmas "Zvejnieka dēls" pirmizrāde

        Pievieno atmiņas

        28.06.1964 | Kapteinis Nulle

        Pievieno atmiņas

        16.11.1967 | Mākslas filmas "Kapteiņa Enriko pulkstenis" pirmizrāde

        Pievieno atmiņas

        30.08.1970 | Mākslas filma "Vārnu ielas republika"

        Pievieno atmiņas

        18.01.1976 | Mans draugs nenopietns cilvēks

        Pievieno atmiņas

        30.10.1977 | Dailes teātris pārceļas uz jauno ēku

        Pievieno atmiņas

        16.10.1978 | Mākslas filmas "Teātris" pirmizrāde

        Pievieno atmiņas

        01.01.1979 | Jāņa Streiča filma "Nepabeigtās vakariņas"

        Pievieno atmiņas

        19.04.1980 | Filmas "Tās dullās Paulīnes dēļ" pirmizrāde

        Pievieno atmiņas

        13.04.1981 | Limuzīns Jāņu nakts krāsā

        Pievieno atmiņas

        01.06.1985 | Rīgas k/s mākslas filma "Emīla Nedarbi"

        Pievieno atmiņas

        07.10.1988 | Notiek tautas manifestācija «Par tiesisku valsti Latvijā" Mežaparkā

        Pievieno atmiņas

        08.10.1988 | Izveidota Latvijas Tautas Fronte

        Latvijas Tautas fronte bija sabiedriski politiska kustība un organizācija Latvijas PSR un Latvijā Atmodas laikā no 1988. gada. Pēc 5. Saeimas ievēlēšanas 1993. gadā tā darbojās kā mazietekmīga organizācija. Likvidējās 1999. gadā.

        Pievieno atmiņas

        13.01.1991 | Notiek Latvijas Tautas Frontes Domes izsludinātā Vislatvijas tautas manifestācija

        Latvijas Tautas Frontes Dome izsludina Vislatvijas tautas manifestāciju, lai 13. janvārī atbalstītu likumīgi (gan vēl pēc okupācijas laika likumiem) ievēlēto valdību, kā arī pieņēma lēmumu apsargāt stratēģiski svarīgākos objektus.

        Pievieno atmiņas

        Birkas