Kurts Fridrihsons

Kurts Fridrihsons daiļrades sākumposmā strādājis eļļā, bet 1950.gadu beigās pievērsies galvenokārt akvarelim. Darbus parasti grupējis ciklos, to galvenā tematika – latviešu folklora, senās leģendas un pasaules kultūra. Darbiem raksturīgi nosacīti portretiski un figurāli tēli, izsmalcināta krāsu gamma, līniju elegance un virtuozitāte.  

No 1974.gada strādājis galvenokārt flomāstera tehnikā. Devis nozīmīgu ieguldījumu arī grāmatu mākslā.

1942.gadā apprecējās ar farmaceiti Zentu Dedzi

. 

*

Kurts Fridrihsons ir dzimis 1911.gada 7.septembrī Rīgā.  

Pirmā Pasaules kara laikā, agrā bērnībā viņš kopā ar vecākiem (tēvs - Jānis Fridrihsons, māte vāciete Helēna Fridrihsone) devies bēgļu gaitās Dņepropetrovskā, bet 1918. gadā atgriezies Latvijā. Dzīvoja Elizabetes ielā pie Andrejostas, mācījās Rīgas vācu skolā.

Ar pārtraukumiem studējis Latvijas Universitātes Arhitektūras nodaļā (1931-1938), kur apmeklējis arī gleznošanas kursus pie V.Purvīša (beidzis pirmos trīs kursus).  

1932. gadā viņš devies pirmajā ceļojumā uz Franciju. Tad notikusi arī pirmā viņa piedalīšanās izstādē Rīgā, grupā "Astoņi".  

Izstādēs piedalījies no 1932.gada.  

Personālizstādes Honolulu, ASV (1939), Rīgā (1943, 1967, 1974, 1975 kopā ar J.Spalviņu, 1976, 1977, 1978, 1982, 1984, 1986, 1990).

1934. un 1935. gadus Fridrihsons pavadījis obligātajā militārajā dienestā Zemgales pulkā.

1938.gadā Kurts Fridrihsons studējis pie mākslinieka A.Derēna Parīzē.  

1938-1941 strādājis Valtera un Rapas grāmatnīcas ārzemju literatūras nodaļā.

1941-1944 strādājis Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā.

1942. gadā Fridrisons salaulājies ar Zentu Dedzi un pēc pāris gadiem mobilizēts vācu okupācijas armijas latviešu leģionā, kur darbojies kā kara ziņotājs - mākslinieks.  

1944. gada oktobrī viņš no vācu armijas ir dezertējis.

1945. gadā strādājis par zīmēšanas skolotāju Ventspilī.

Mākslinieku savienības biedrs no 1946.gada (1951.gadā izslēgts, bet 1957. gadā uzņemts atkārtoti).  

1947-1948  bijis pedagogs J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā.

1951.gadā Kurts Fridrihsons apcietināts un izsūtīts uz Sibīriju. Ieslodzījumā Omskas apgabalā atradies līdz 1956.gadam. Fridrihsons tiek uzskatīts arī par domu biedru loka, kurus vienoja dziļa interese par franču kultūru - "Franču grupas" -, idejisko līderi, par ko arī apcietināts un ieslodzīts Gulaga nometnē.

1956. gada rudenī atgriezies Latvijā, bet gadu vēlāk otrreiz uzņemts Latvijas PSR Mākslinieku savienībā. Strādājis par ilustratoru žurnālā "Zvaigzne", laikrakstā "Literatūra un Māksla" un Latvijas Valsts izdevniecībā, veidojis sienu gleznojumu kinoteātrim "Palladium".

Mākslinieks arī vēlāk piedalījies neskaitāmās izstādēs gan Latvijā, gan citviet pasaulē, ievēlēts par Latvijas Zinātņu Akadēmijas goda locekli, ilustrējis arī daudzu latviešu dzejnieku - Ojāra Vācieša, Imanta Ziedoņa, Māra Čaklā un citu - darbus.

Kurts Fridrihsons strādājis izdevniecības darbus, nodarbojies ar akvareļglezniecību un grāmatu ilustrēšanu.

Strādājis Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Dailes teātrī par scenogrāfu (1967-1972), kombinātā „Māksla”.

K.Fridrihsonam veltītās izstādes Rīgā (1997, 2006), Liepājā (2007).  

1989.gadā Kurtam Fridrihsonam piešķirts Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukums. 

1990.gadā ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli.

Piedalījies daudzās latviešu mākslinieku grupu izstādēs Latvijā, bijušās Padomju Savienības republikās, daudzās Eiropas valstīs, ASV, Austrālijā un citur.

Reabilitēts 1991.gadā.

Miris 1991.gada 31.janvārī Rīgā.  

Piemiņas izstāde (1992).

***

.... "Kurts Fridrihsons, manuprāt, ir dāvana latviešu tautai, kuru tā joprojām nav mācējusi iztīt no leģendas iepakojuma. Kāpēc? Tālab, ka tad izrādītos, ka iesaiņojumā ir spogulis, kas rāda tevis paša brīvības procentu. Joprojām nelielu. Joprojām apdraudētu un neizkoptu brīvības procentu," par mākslinieku portālam "Delfi" teica grāmatas "MALA. Tā rakstīja Fridrihsons" autore Gundega Repše.

Viņa norāda, ka "pats mākslinieks bieži lietoja kategoriju - izņēmuma cilvēks, izņēmuma grāmata, izņēmuma mūzika, izņēmuma domāšana. Tas ir laikmeta, kurā viņam nācās pavadīt lielāko daļu savas dzīves- padomju laika, nosacīts nošķīrums - izņēmuma kategorija. Izņemts no iekārtas, no režīma liekulības, viltvārdības, meliem. Patiesībā ar to tika apzīmēts izcilais un neordinārais, kas bija viņš pats".

"Jo lielāka distance šķir viņa fizisko esamību no šodienas, jo reljefāk ieraugāms viņa personības savrupais un izcilais spēks. Novērtēt to, ko prasa alternatīvā dzīve gara brīvībā, varam tikai neaizmirstot un nenotušējot šī vardarbīgā režīma ieročus un ikdienas paņēmienus. Iepretim tūkstošu tūkstošu masai, kas šodien aizbildinās ar kolaborācijai komplimentāro frāzi "bija tādi laiki!", tādējādi attaisnojot savu nepretošanos, kļūst arvien nozīmīgāk, ja gribam nepazaudēt patiesības skaudro gaismu.

Kurta Fridrihsona personības izstarojums ir pat pāraudzis viņa mākslas nozīmību. Jo šādu cilvēku padomju Latvijā bija satriecoši maz. Kā brēcošs kontrasts padomju dzīves īstenībai bija šarms un vieglums, ko Fridrihsons nesa sev līdzi no pirmskara Eiropas un brīvās Latvijas. Viņš bija paraugs un iedvesmas impulss daudziem cilvēkiem, kuru garīgā pasaule negribēja pieņemt pastāvošo sistēmu. Visu dzīvi, ne tikai labi zināmās " Franču grupas" periodā.

Uzskaitot Fridrihsona ieguldījumu akvereļglezniecībā (piecdesmito gadu beigās viņš pilnībā atteicās no eļlas glezniecības), grafikā, interjerā, muzeja darbā, grāmatu ilustrācijā un scenogrāfijā, esejistikā, nevar apiet viņa īpašo izteiksmes stilu, kas tad arī ir Fridrihsona neatkārtojamais zīmogs - elēģiskās, romantizētās figūras fatālā, estetizētā vidē - kā no citas pasaules, kā no materializētas gara un apziņas pasaules un to kosmiskajām dimensijām.

Vai Fridrihsons ir nepieciešams Latvijai, rāda neatbalstītie projekti gadu garumā, lai izdotu viņa darbu albumus, publicētu eseju krājumu un nodibinātu viņa mākslas un gara telpu, muzeju - galeriju. Tāpēc ērtāk ir nolikt viņu kā dāvanu plauktā un spogulī neskatīties. Jo brīvības tur izrādīsies nepatīkami maz," sarūgtināta ir Repše.

Izmantotā literatūra: Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga, 1995, 1.daļa, 158.lpp, news.lv, wikipedia.org,

***

Kurts Heinrihs Fridrihsons

• Dzimis 1911. gada 7. septembrī, miris 1991. gada 31. janvārī

• Bērni - Anete un Gustavs (komponists, dzīvo Vācijā)

• Absolvējis Rīgas pilsētas ģimnāziju (1929) un Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultāti (1938)

• Apmeklējis gleznošanas kursus pie Vilhelma Purvīša un Andrē Derēna Parīzē

• Latviešu mākslinieks, kas savu mūžu veltījis glezniecībai, scenogrāfijai un grāmatu ilustrēšanai

• Kopš 1931. gada piedalījies daudzās latviešu mākslinieku grupu izstādēs Latvijā un ārvalstīs, bijušas arī vairākas personālizstādes

• Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados bija devies uz Franciju, tur redzētais un 1936. gadā satiktā franču rakstnieka Andrē Žida personība atstāja neizdzēšamu iespaidu uz viņa dzīvi un domāšanu

• Otrā pasaules kara laikā iesaukts vācu armijā, taču dezertējis

• Gribējis doties bēgļu gaitās kopā ar sievu un meitu no pirmās laulības, bet savu vietu laivā atdevis draugu ģimenei, kura gaidīja bērniņu

• 1951. gadā apcietināts par piedalīšanos tā dēvētajā franču grupā

• Ieslodzījuma gados (1951-1956) Sibīrijā bija 17 cietumos. Tieši ieslodzījuma laikā tapuši daudzi darbi, kuros attēlota Spānija, Francija, Itālija, Zviedrija. 1991. gadā reabilitēts

• Pēc atgriešanās no izsūtījuma pastāvīgi veidojis ekspozīcijas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā

• Latvijas Mākslinieku savienības biedrs (1946)

• 1989. gadā saņēmis LPSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukumu

• 1942. gadā precējies ar Zentu Dedzis - Gundegas Repšes mammas Ilgas māsu

NRA.lv