Sigismunds Vidbergs

Sigismunds Vidbergs bija Latvijas grafiķis un gleznotājs. Dzimis Jelgavā. Bijis "Rīgas mākslinieku grupas" biedrs, darbnīcas "Baltars" mākslinieks.Sigismunds Vidbergs dzimis 1890. gada 10. maijā Jelgavā turīga grāmatveža ģimenē. Mācījies Jelgavas reālskolā, vienlaicīgi strādājot arī gleznotāja Jāņa Valtera darbnīcā (1904-1905).

Vēlāk devies uz Pēterburgu, kur 1908. gadā iestājies Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā un mācījies stikla glezniecību pie Kārļa Brencēna, bet to pabeidzis 1915. gadā ar diplomdarbu- sudraba tējas servīzi Katrīnas Lielās stilā un ārzemju stipendiju, ko nevarējis izmantot, tāpēc ticis piekomandēts skolai. Petrogradā palicis līdz 1921. gadam, ticis mobilizēts un iekļauts kara lidotāju daļā. Šajā pašā gadā ieradies dzimtenē un sācis strādāt grāmatu un lietišķajā grafikā.

1920. gadu vidū iesaistījies darbnīcas "Baltars" praktiskajā darbībā. Mākslinieks bijis satīriskā mākslas žurnāla "Ho-ho" redaktors (1923-1924) un "Ilustrētā žurnāla" redaktors (1926-1928). Bijis Rīgas Tautas augstskolas Zīmēšanas un gleznošanas studijas vadītājs (1927-1928). Saimnieciskās krīzes pastākļos kļuvis bezdarbnieks, vēlāk dabūdams bibliotekāra vietu Rīgas pilsētas mākslas muzejā.

1928. gadā ieguvis planiera lidotāja diplomu, bet 1940. gadā sporta lidotāja diplomu, beidzot Rīgas aviācijas skolu.

1940. gados nav ieņemis algotus amatus, izņemot īsu brīdi 1941. gadā, kad mācījis grafiku un kompozīciju Latvijas Mākslas akadēmijā.

Otrā Pasaules kara laikā emigrējis uz Vāciju, kur 1944. gada nogalē apmeties Berlīnē. Lielā uzlidojuma laikā, 1945. gada 3. februārī, zaudējis visu, kas bija paņemts līdzi no dzimtenes un devies uz Garmišu- Partenkirheni.

Pēckara gados dzīvojis Eslingenē Vācijā, kur darbojies latviešu mākslas skolā.

Vēlāk 1949. gadā pārcēlies uz Ņujorku, kur strādājis algotu darbu, nododoties radošajam darbam un piedaloties izstādēs tikai brīvajā laikā.

Sigismunds Vidbergs miris 1970. gada 31. janvārī Ņujorkā un apbedīts Ketskilas latviešu kapos.

Izstādēs sācis piedalīties jau skolas gados kā Rīgā, tā arī Petrogradā 1913., 1914., 1915., 1916. gadā. Būdams Petrogradā, ietekmējies no krievu žurnālu "Mir iskusstva" un "Satirikon" grupas kopumā, bet īpaši no krievu grafiķa S.Čehoņina. Mākslinieka daiļrades sākumposmā jūtama arī spēcīga angļu grafiķa Obrija Bīrdslija (1872-1898) ietekme.

Atgriežoties Latvijā, sarīkojis savu pirmo pēckara personālizstādi Latvijas Telegrāfa aģentūras mākslas salonā, kas atradies Rīgā, Barona ielā 4.

1925. gadā Starptautiskajā dekoratīvās mākslas izstādē Parīzē ieguvis zelta medaļu par darbnīcas "Baltars" porcelāna trauku apgleznojumiem.

1926. gadā iznākusi grāmata "Erotika" ar 24 attēliem, kas snieguši pārskatu par mākslinieka daiļradi no 1917. gada. Savu otro lielāko personālizstādi ar 145 darbiem Sigismunds Vidbergs sarīko Romanovska mākslas salonā 1926. gadā. Atzīmējot 20 gadu darbību grafikā, 1928. gadā sarīkojis jubilejas personālizstādes Rīgā un Jelgavā. Trimdā, Eslingenā tapis pēckara pazīstamākais darbu cikls "Sāpju ceļš".

Darbojies grāmatu un lietišķajā grafikā, zīmēdams grāmatu un žurnālu vākus, ilustrācijas, organizāciju un izdevniecību zīmes, nodaļu virsrakstus, grāmatzīmes, vinjetes, biedru kartes, pastmarkas, adreses, plakātus. Veidojis arī dekorācijas Ludviga Minkusa baletam "Dons Kihots" un kostīmus L.Minkusa baletam "Dons Kihots" un Ādola Šarla Adāna baletam "Žizele".

Sigismunda Vidbergam bija māsa Tālivalda- skolotāja Rīgā un vēl viens brālis Nino, kurš dzīvi beidza pašnāvībā un māsa, kura nodarbojās ar mūziku un komponēšanu, dēls - inženieris Nino Vidbergs Ņujorkā (sieva Mērija, meitas Inga un Marga).

.