Ārijs Skride
- Dzimšanas datums:
- 24.09.1906
- Miršanas datums:
- 22.11.1987
- Tēva vārds:
- Augusts
- Papildu vārdi:
- Arijs
- Kategorijas:
- Docents, Gleznotājs, Pedagogs, skolotājs
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Rīgas Meža kapi
Dzimis 1906.24.IX Madonas apriņķa Dzelzavas pagasta ”Boķos” — miris 1987.22.XI Rīgā), gleznotājs.
Dzimis zemnieka ģimenē. Tā kā arī Ārija tēvs aktīvi piedalījās 1905. gada revolūcijas notikumos, ģimene bija spiesta atstāt dzimto pusi un apmesties Pleskavas guberņā. Bērnība paiet svešatnē un trūkumā, agrā darba skolā.
Mācības Ārijs Skride uzsācis Veļikije Luki reālskolā. Kad Ārijam ir 12 gadi, nomirst tēvs. Ģimenei atgriežoties Latvijā 1919. gadā, māte palikusi Boķos viena ar četriem bērniem. Ārijs turpina mācības Cesvaines ģimnāzijā. 15 gadu vecumā nokārtojis iestājpārbaudījumus un uzņemts Mākslas akadēmijā. Beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas V. Purvīša Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcu (1932) ar diplomdarbu “Zvejnieku osta”.
1943. gadā ceļo uz Vāciju, lai gleznotu.
Jau studiju gados iezīmējas māksliniekam raksturīgu tēmu loks — Latvijas daba, pilsētas, zemnieku darba atainojums. Krāsu gamma var būt zaļgani pelēcīga, taču atsevišķi darbi ir spilgtā spektra gammā. Izstrādājis savdabīgu impresionistiskā reālisma glezniecības metodi, kurā liela nozīme atvēlēta īpatnajam, it kā uzirdinātajam triepienam. Viņš prata saskatīt un apgūt tā dēvētās Purvīša skolas racionālo kodolu- mācību patstāvīgi izprast dabu visās viņas norisēs un vienīgi viņā meklēt atbildes uz atrisināmajiem jaunrades satura un tehniskajiem jautājumiem un ieņemot savu patstāvīgu vietu starp māksliniekiem, kam bija lemts veidot tālāk latviešu reālistiskās glezniecības nacionālos vaibstus.
Viņš radījis arī vienu no ievērojamākajiem darbiem par sociālistiskajiem pārkārtojumiem laukos — „Labības nodošana valstij” (1948). Šis darbs laikam ir pats spilgtākais meistara daiļradē, kur uz pelēkzaļas ainavas fona meistarīgi iekomponēti un spilgti iegleznoti pajūgi ar graudu vezumiem un krāsaini ģērbtu ļaužu akcentu gleznas centrā. Tomēr meistars kā galveno saglabājis savu daiļrades kredo — ainavu.
1928-36 Latvijas Nacionās operas dekoratora palīgs.
1936-42 Natālijas Draudziņas ģimnāzijas mākslas vēstures un zīmēšanas skolotājs.
Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības katedras pedagogs (1942-1964).
Izstādēs piedalās no 1928. gada.
Personālizstādes notikušas Rīgā (1966, 1981), Cēsīs, Jelgavā (1966), Madonā (1986).
Piemiņas izstāde Rīgā (1992) un 2006.gadā.
Mākslinieku apvienības “Sadarbs” biedrs (1928-1939).
No 1944. gada Mākslinieku savienības biedrs.
Arija Skrides darbi izstādīti arī ārzemēs rīkotajās latviešu mākslas izstādēs Varšavā, Helsinkos, Budapešta, Vīnē, Prāgā, Kopenhāgenā, Parīzē, Londonā.
Arijs Skride apbalvots ar Kultūras fonda prēmijām (1932, 1937), bronzas medaļu starptautiskajā izstādē Sanfrancisko (1939), medaļu „Par izcilu darbu” (1956), LPSR Augstākās padomes Prezidija goda rakstu (1976, 1986).
1956.gadā māksliniekam piešķirts LPSR nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukums, bet 1966.gadā — LPSR Tautas mākslinieka goda nosaukums.
Iesūtīja: Rita Turkina, A. Skrides fonds.
***
Dr.med. Andris Skride nodibinājis "Skrides fondu" un Arija Skrides balvu.
****
A.Skride dzimis 1906.gada 24.septembrī Madonas rajona Dzelzavas pagasta Bloķu mājās, viņa tēvs bija latviešu zemnieks, bet mātes Veras izcelsme bija dižciltīga, viņa bija grāfu Šeremetjevu dzimtas zara atvase.
Gleznotājs ir viens no redzamākajiem un radoši spēcīgākajiem t.s. Purvīša ainavu glezniecības skolas pārstāvjiem. Viņa gleznas veido būtisku daļu no veseluma, ko sauc par latviešu klasisko ainavu glezniecību. Iespējams, ka tieši tas, ka A. Skride ļoti agri – 16 gadu vecumā nonāca V.Purvīša radošajā aizbildniecībā, visai stingri noteica viņa turpmāko virzību glezniecībā.
Galvenās A. Skrides glezniecības vērtības ir smalkais tonālo nianšu redzējums un stingri izkopta kompozīcijas izjūta. Skridi vienmēr interesējis dabas mainīgais raksturs – rīta dūmaka, rudens miglas, nomākušās debesis. Skrides gleznām piemīt spēja neapnikt, jo tajās ir tik daudz nianšu, ka tās atklājas palēnām.
Svarīga vieta A.Skrides glezniecībā ir mazpilsētu kā arī Rīgas priekšpilsētu ieliņu skatiem, kas visos laikos ir bijuši iecienīti kolekcionāru un mākslas mīļotāju vidū. Līdz 1945.g. Skride daudz gleznoja arī žanra ainas – zemniekus, zvejniekus, kokstrādniekus veicam savus darbus.
Pēc sievas nāves 1957.g. gleznotājs lēnām sāk atsvabināties no sabiedriskajiem pienākumiem – darba LPSR Mākslinieku savienībā, samazina pasniedzēja slodzes Mākslas akadēmijā.
1940. un 1950.gados Skride vasarās atpūtu meklē Doles salā, kur īrē stāvu kādās mājās. Parasti Dolē Skride uzturējās līdz vēlam rudenim. No šī laika saglabājušies gleznojumi ar Doles zvejniekiem un siena vešanu.
Pēdējās savas dzīves desmitgades A.Skride pavada ceļodams pa Latviju – pārsvarā pa Piebalgu un jūrmalas ciemiem, bet ziemās darbnīcā apgūdams vasarā savākto studiju materiālu.
A.Skrides radošais mūžs bijis neparasti ražīgs un viņš radījis daudz darbu, kurus var dēvēt par glezniecības „pērlēm” un dažas no tām ir aplūkojamas arī šajā izstādē.
Autors: mākslas zinātnieks A. Vasks, no daugavasmuzejs.lv
Nav pesaistītu vietu
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Augusts Skride | Tēvs | ||
2 | Vera Skride | Māte | ||
3 | Jānis Skride | Brālis | ||
4 | Zoja Kalēja (Skride) | Māsa | ||
5 | Gundega Vaska | Sieva | ||
6 | Vilma Vija Skride | Sieva | ||
7 | Laimonis Skride | Brāļa/māsas dēls | ||
8 | Arnolds Skride | Audžudēls | ||
9 | Kurts Fridrihsons | Paziņa | ||
10 | Vilhelms Purvītis | Skolotājs | ||
11 | Sofija Juzefa Kudeiko | Students |
Nav norādīti notikumi