Pēteris Pētersons

Izcils latviešu teātra režisors, dramaturgs, teātra kritiķis, aktieris un tulkotājs.

Beidzis Franču liceju (1934. - 1942.) un Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes Režijas nodaļu (1953.).

Strādājis par aktieri (1946. - 1950.) un režisoru (no 1953.) Dailes teātrī.

No 1964. - 1971. gadam Dailes teātra galvenais režisors.

Ievērojams arī kā drāmas teorētiķis, vairāk kā 200 rakstu un vairāku rakstu krājumu autors. P.Pētersons aktīvi darbojās Latvijas Tautas frontē, bija Rīgas Domes deputāts un valstiski nozīmīgu lieluzvedumu virsrežisors. 

Rīgas Latviešu Biedrības priekšsēdētājs no 1993. gada 7. aprīļa līdz viņa traģiskajai nāvei 1998. gada 9. oktobrī. 

P.Pētersona dziļā erudīcija, plašie sakari un mērķtiecīgais darbs RLB priekšsēdētāja amatā pie biedrības pulcēja Latvijas izcilākos māksliniekus un zinātniekus, un tā dažu gadu laikā RLB izveidojās par "kultūras un sabiedriskās atbildības centru".

Priekšsēdētājs izveidoja spējīgu komandu, kas organizēja RLB jubilejas svinības, Latvijas novadu dienas biedrības namā, piedalījās Latvijas Inteliģences apvienības izveidē, organizēja diskusijas un apaļos galdus par sabiedrībai būtiskām problēmām, sasauca pasaules latviešu biedrību konferenci. Pēc P.Pētersona ierosmes notika regulāri priekšlasījumu vakari, darbojās dažādas interešu grupas.

Dramaturģijā debitējis 1947. gadā ar lugu „Cilvēks oktobra vējā”, bet atzinību iegūst ar pirmo lugu dzejā „Man trīsdesmit gadu” (1962).

Turpmākajā dramaturga daiļradē rakstījis tikai dzejas drāmas par radošas personības, mākslinieka likteni un pats tās iestudējis dažādos teātros. Tulkojis lugas un teorētiskus rakstus no franču u.c. valodām.

Kopš 1947. gada regulāri rakstījis arī teātra recenzijas un drāmas teorijas un tehnikai veltītus apcerējumus, kuru lielākā daļa apkopoti krājumos „Darbības māksla” (1978) un „Drāma kā kritērijs” (1987).

Teorētiskos darbus parakstījis arī ar pseidonīmu J. Runcis.

Visu mūžu bijis aktīva, polemizēt un oponētkāra personība, tādēļ mūža beigās rosīgi iesaistījies sabiedriskos pienākumos - tātad bijis Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs (1993–1998) un Starptautiskā Teātra institūta Latvijas centra vadītājs (1994–1998).

Pēteris Pētersons kopā ar dzīvesbiedri Eleonoru Pētersoni iet bojā autokatastrofā 1998. gada 9. oktobra naktī. 

Slavenākās teātra izrādes

• I.Ziedoņa "Motocikls" (1967, Dailes teātris),
• F.Dostojevska "Idiots" (1969, Dailes teātris),
• A.Čaka "Spēlē, Spēlmani" (1972, Jaunatnes teātris),
• V.Majakovska "Mistērija par Cilvēku" (1973, Jaunatnes teātris),
• P.Pētersona "Bastards" (1978, Jaunatnes teātris),
• P.Pētersona "Meteors" (1987, Nacionālais teātris),
• P.Pētersona "Mirdzošais un tumši zilais" (1987, Dailes teātris),
• P.Pētersona "Fēlikss un Felicita" (1998, Nacionālais teātris).

Izdotie darbi

• Balto torņu ēnā // Karogs, Nr. 8 (1959)
• Man trīsdesmit gadu // Karogs, Nr. 12 (1962)
• Darbības māksla. R.: Liesma (1978)
• Acis. Zvaigznes. Acis. Lugu un dzejas izlase. R.: Liesma (1983)
• Drāma kā kritērijs. R.: Liesma (1987)
• Meteors. Tikai muzikants. R.: Liesma (1988)
• Lugas. R.: Preses nams (1998)

Literatūra

• E.Venters. "Pēteris Pētersons" // Latviešu rakstnieku portreti. 70.–80. gadi. Rīga (1994)
• I.Zole. "Pēteris Pētersons". R.: Jumava (2001)
• "Runcis". Atmiņu krājums. R.: Jumava (2003)

Avots: Diena.lv, Rīgas Latviešu biedr'ība 

http://www.barikadopedija.lv/raksti/P%C4%93teris_P%C4%93tersons

***

Pēteris Pētersons dzimis 24.05.1923. bija sabiedrisks darbinieks un aktīvi darbojās Latvijas Republikas teritorijā līdz 1998. gadam.

Atbilstoši SIA Lursoft, preses un interneta resursu datiem, Pēteris Pētersons bija saistīts ar šādām organizācijām:

• Rīgas Latviešu biedrība
• Latvijas Inteliģences apvienība
• Latvijas Franču alianse
• Aleksandra Čaka biedrība
• Starptautiskā teātra institūta Latvijas centrs
• Rīgas Latviešu biedrības un nacionālās kultūras attīstības fonds
• Akciju sabiedrība ""DOMAS UN DAILE""

Viņš nomira 75 gadu vecumā, 1998. gadā.

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Pēteris Pētersons varat meklēt vietnē news.lv. Tiks parādītas visas atbilstošās publikācijas pēc vārda sakritības (tās var būt dažādas personas).

Viņa pēdējā dzīves vieta bija Rīga

Avoti: Preses un interneta publikācijas, Sēru vēstis, lursoft.lv