Otto Grunde

Mākslinieks Otto Grunde dzimis 1907. gadā 6. decembrī Baldonē. Šeit viņš pavada bērnību un pirmos skolas gadus. Skaistiem mežiem bagātā apkārtne jau mazotnē pievērš mazā zēna ievērību un dabas apbrīnu, kas neapsīkst vēlākos gados.

1924. gada rudens sēmestrī Otto Grunde iestājas Latvijas mākslas akadēmijā. Turpinot studijas akadēmijā, varēja domāt, ka kādreizējais jaunais dabas apbrīnotājs studēs ainavu glezniecību, bet viņš izvēlas Figūrālo meistardarbnīcu, ko vada prof. J.R. Tillbergs.

Akadēmiju O. Grunde beidz 1932. gadā kā mākslinieks gleznotājs. Sākās intensīvs jaunā mākslinieka darbs: portreti, klusās dabas, ainavas, ilustrācijas. No lielākiem darbiem šinī posmā atzīmējamas altārgleznas Tomes un Penkules baznīcām. Glezno arī dekorācijas Nacionālajā operā pie Vītola, prof. J. Kugas un prof. L. Liberta. Piedalās visās Kultūras fonda izstādēs. Mākslinieka darbību pārtrauc bēgļu gaitas uz Vāciju. lekļūst ielenkumā un ar tīri neticamām grūtībām līdzīgām dēku filmai, pēdīgi nokļūst angļu zonā un apmetas Libekā. Libekā sāk veidoties bēgļu nometne un pamazām nodibinās latviešu ansamblis. Grunde darina skatuvisko ietērpu.

1951. gadā mākslinieks ar ģimeni ierodas ASV, kur nāk saskarē ar vietējiem dekorāciju gleznotājiem. Pēc izturētiem pārbaudījumiem viņu uzņem par biedru "United Scenic Artists Union". Kopš tā laika O. Grunde nepārtraukti gleznojis dekorācijas televīzijai, Metropolitan operai, Ņujorkas pavalsts operai (New York State Opera), bet galvenā kārtā Brodveja teātriem.

Kopskaitā viņš gleznojis dekorācijas 1080 inscenējumiem. Iznācis  strādāt kopā ar amerikāņu un bieži ar labākiem Eiropa dekorātoriem. Mākslinieku aicināja uz Kanādu kādas pilsētas 100 gadu jubilejas gadījumā — viņam bija jāveic dekorātīvā izdaiļošana, kura saistīta ar cilvēku figūrām.

O. Grunde darbu veic lieliski, un vietējie varas vīri aicina jubilejas svinībās arī meistaru ar sēdekli pirmajā rindā. Bet tagad tikai meistars atceras, ka viņa uzvalks nemaz nav piemērots jubilejas svinībām, pie tam kājās - "tanki" . . . Nekas cits neatlicis, kā visu "štāti" nopirkt un piedalīties svinībās.

Mākslinieks bieži darinājis dekorātīvo ietērpu 18. novembra sarīkojumiem un citiem svarīgiem gadījumiem.

1954. gadā nodibinās Latviešu mākslinieku Ņujorkas grupa. O. Grunde ir viens no dibinātājiem, un grupā ir 23 biedri. Vairākkārtīgi viņš bijis grupas priekšnieks. Grupa rīkojusi gadskārtējas izstādes Ņujorkā, Bostonā, Filadelfijā un Vašingtonā.  2 gadus mākslinieks bija DV mākslas sekcijas vadītājs.
Kopš studiju laikiem O. Grunde ir LMA korporācijas Dzintarzeme loceklis, ar kuru piedalījies izstādēs: Ņujorkā, Filadelfijā, Vašingtonā, Bostonā, Klīvlandē, Detroitā un Toronto, kā ari Austrālijā — Melburnā un Sidnejā.  Krietni liels ir viņa personīgo izstāžu skaits — 1967.gadā DV namā Kvīnsā, Ņujorkā kur cita starpā bija izstādītas ilustrācijas A. Dziļuma pasakai "Dieva dārzs", 1968.g. Ročesterā, Ņujorkas pavalstī, 1969.g.,,Lansing Community College", Mičiganā. Tanī pašā gadā Detroitā Internacionālā Institūta telpās, 1969.g. Sioux Falls, Dakotā, 1972.g. un Rokvillē, Merilendā "The Rockville Municipal Art Gallery".
Ir apbrīnojama O. Grundes izturība, enerģija, jo bez dienas darba dekorāciju darbnīcās, kur bieži bija jāstrādā sestdienās un pat svētdienās — viņš, kā to iepriekš redzējām, piedalījies daudzās grupu izstādēs un rīkojis personīgās skates. Reizi viesojos Grundes mājā Glenhedā, Longailendā. Ņujorkā meistars tikko pārbrauca no darba, paēdām pusdienas, un viņš steidzīgi uzvilka darba drēbes un sēdās pie molberta. Es izbrīnā noprasīju: "Tu tikko pārbrauci no darba, vai nemaz neatpūtīsies?" "Gleznošana ir mana atpūta," viņš atbildēja. Būdams reālists šī vārda labākā nozīmē, viņš nemeklēja jaunus ceļus un nemaldījās -ismu džungļos bet cieši turējās dabas iespaidu lokā. To pierāda viņa darbu lielā dažādība. Kā portretists meistars prata parādīt ne tikai ārējo "čaulu", bet arī cilvēka garīgo seju. Viņa  darinātos portretus šeit nevar uzskaitīt. Par tiem būtu jāraksta atsevišķa grāmata. Kā figūrālists viņš veikli rīkojās ar cilvēku figūrām savās kompozicijās. lemīļotas tēmas: māte ar bērnu, siena vedēji, labības pļauja, malkas un baļķu vedēji ziemas ceļā. Seko krietns skaits kluso dabu: puķes, zivis, sēnes. Būdams pats kaislīgs makšķernieks, meistars arī šo tēmu daudzkārt gleznojis. Īpaši gribētos atzīmēt tēmas ar žibulētājiem, kad meistars aukstā ziemas dienā, saltā vējā stāvot, ir veidojis darbus. Nevar neatzīmēt ar lielu meistarību gleznotās ainavas visos gada laikos, bet sevišķi  rudens saules apmirdzētos krāšņos skatus.
Mākslinieks Otto Grunde bija viens no tiem ļoti nedaudziem māksliniekiem, kas savos darbos parādīja mūsu brīvās Latvijas dabu, cilvēkus ar viņu rūpēm, darbiem un gaitām.

Avots: "Latvju māksla", 01.01.1983