Valdemārs Kroders

Dzimis Rīgā.

Beidzis Rīgas 1. pilsētas ģimnāziju (1942).

1943.gadā iesaukts Latv. leģionā, 2. pasaules kara beigās nonācis Lībekā, kur bēgļu nometnē Valderzē bijis laikr. "Nometnes Ziņas" redaktors (1946-49). Rakstījis arī laikrakstam "Lībekas Vēstnesis".

1949.gadā izceļojis uz Pakistānu, kur darbojies žurnālistikā un no 1952.gada strādāja vācu firmas "AEG-Telefunken" pārstāvniecībā Lahorā, bijis tās vadītājs (1967-84).

Pirmais publicētais literārais darbs - novele "Mīlestības stāsts" laikrakstā "Latvju Vārds" Stokholmā. Garajā stāstā "Mēris Bombejā" (1956)  tēlojis eiropieša iespaidus Indijā, stāstu krājumā "Smīnētāji" (1957) ironiski atveidojis Rīgas dzīves ainas 30. un 40. gadu mijā. K. darbi publicēti arī žurnālā "Treji Vārti". K. bijis viens no latv. modernās prozas veidotājiem, konsekventi atteicies no autora klātbūtnes vēstījumā un tā intonāciju iezīmējis vienīgi ar varoņu uztverei piemērotu frāzes veidojumu, izmantojot apziņas plūsmas elementus.

Kroders pieņēmis vācu pavalstniecību un no 1975.gada bijis VFR goda konsuls Lahorā,Pakistānā.

Sieva Kuršida ir indiete, ģimenē ir meita Naila.