Viktors Lorencs

- Dzimšanas datums:
- 30.07.1927
- Miršanas datums:
- 26.01.1992
- Apglabāšanas datums:
- 30.01.1992
- Tēva vārds:
- Klāvs
- Papildu vārdi:
- Виктор Лоренц
- Kategorijas:
- Aktieris, Scenārists
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Rīgas Meža kapi
Viktors Lorencs (dzimis 1927. gada 30.jūlijā Rīgā, miris 1992. gada 26. janvārī Rīgā, apglabāts Rīgas Meža kapos) bija latviešu kino scenārists un aktieris.
Biogrāfija
Dzimis Latvijas valsts un politiskā darbinieka Klāva Lorenca (1885 - 1975) un skolotājas Olgas Aleksandrīnes (dzimušas Šmits) Lorencas (1886 - 1951) ģimenē. Māsa - izglītības darbiniece Silvija (dz. Lorenca) Medne (1924).
Otrā pasaules kara laikā, 1944. gadā, mobilizēts Latviešu leģionā. Pēc tam bijis filtrācijas nometnē Krievijā, Komsomoļskā pie Amūras.
Atgriezies Latvijā, beidzis Rīgas 1. vidusskolu (1947). Literārais līdzstrādnieks laikrakstā "Pionieris" (no 1948), "Darba Balss" (no 1953), bijis prokuratūras izmeklētājs (1950 - 1951). Studējis Latvijas Valsts universitātesJuridiskajā fakultātē (1947 - 1951), izslēgts pēc tēva aresta. Rīgas kinostudijas kinožurnālu teksta autors (1952 - 1953).
Studējis Kinematogrāfijas institūtā Maskavā (1954 - 1961). Beidzis institūtu kā pirmais profesionālais latviešu kinoscenārists.
1957. gadā viņš uzraksta scenāriju ar nosaukumu "Dzimtene, piedod", kas tiek arī publicēts almanahā "Jauno daiļrade" Maskavā. Rīgas kinostudijā pie scenārija jau sāk strādāt režisors Varis Krūmiņš, bet partijas centrālkomiteja liek darbu pie filmas pārtraukt. Tikai 1964. gadā, kad Arvīds Pelše paziņojis, ka par Latvijas vēsturi jāuztaisa spēcīgs darbs, Lorencs pierunā kinostudiju filmēt viņa scenāriju, kas kļūst par filmu "Akmens un šķembas".
Rīgas kinostudijas Scenāriju redakcijas kolēģijas loceklis (1962 - 1987). Rakstījis scenārijus kinožurnāliem, dokumentālajām un mākslas filmām, bijis makslas filmu redaktors. Filmējies Rīgas kinostudijas un padomju filmās. Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1987). Viens no Rīgas kinostudijasLatvijas Tautas frontes organizācijas vadītājiem (kopā ar Rolandu Kalniņu)
Precējies trīsreiz. Pēdējā sieva - Tamāra Lorenca, divi dēli - Svens un Askolds.
Filmogrāfija
Scenārija autors
- 1966 - Akmens un šķembas
- 1968 - Ārprāts ("Tallinfilm")
- 1972 - Ceplis
- 1972 - Egle rudzu laukā
- 1973 - Dāvana vientuļai sievietei (līdzautors)
- 1976 - Nāve zem buras
- 1983 - Šāviens mežā
- 1987 - Ja mēs visu to pārcietīsim
- 1989 - Zītaru dzimta
Lomās
- 1965 - "Tobago" maina kursu - epizodē
- 1974 - Sarkanā vijole ("Tallinfilm") - Eduards Sirmuss
- 1976 - Šīs bīstamās balkona durvis - Viktors Pumpurs
- 1978 - Rallijs - epizodē
- 1981 - Tiesības uz šāvienu (M. Gorkija kinostudija) - Šefs
- 1985 - Ej un skaties ("Mosfiļm"/"Belarusjfiļm") - vācu armijas majors
Atsauces un piezīmes
↑ Letonika.lv ↑ Matīsa, Kristīne. Vecās labās... : latviešu kinoklasikas 50 spožākās pērles / Kristīne Matīsa ; [red. Pēteris Upesbrants]. - Rīga : ATĒNA, 2005. - 502 lpp. ISBN 9984-34-142-9 ↑ Teātris un kino biogrāfijās : enciklopēdija / sast. un galv. red. Māra Niedra; māksl. Aleksandrs Busse. — Rīga : Preses nams, 1999-.
Amazon datu bāze : http://www.imdb.com/name/nm2637620/
***
Avoti: wikipedia.org, Rīgas dome
Nav pesaistītu vietu
17.08.1972 | Ceplis (filma)
02.07.1982 | Filmas "Ilgais ceļš kāpās pirmizrāde TV ekrānos
01.03.1988 | Dibināts Kino muzejs
13.01.1991 | Notiek Latvijas Tautas Frontes Domes izsludinātā Vislatvijas tautas manifestācija
Latvijas Tautas Frontes Dome izsludina Vislatvijas tautas manifestāciju, lai 13. janvārī atbalstītu likumīgi (gan vēl pēc okupācijas laika likumiem) ievēlēto valdību, kā arī pieņēma lēmumu apsargāt stratēģiski svarīgākos objektus.