Viktors Lorencs

Viktors Lorencs (dzimis 1927. gada 30.jūlijā Rīgā, miris 1992. gada 26. janvārī Rīgā, apglabāts Rīgas Meža kapos) bija latviešu kino scenārists un aktieris.

Biogrāfija

Dzimis Latvijas valsts un politiskā darbinieka Klāva Lorenca (1885 - 1975) un skolotājas Olgas Aleksandrīnes (dzimušas Šmits) Lorencas (1886 - 1951) ģimenē.

Māsa - izglītības darbiniece Silvija (dz. Lorenca) Medne (1924).

1944.gadā Otrā pasaules kara laikā, mobilizēts Latviešu leģionā. Pēc tam bijis filtrācijas nometnē Krievijā, Komsomoļskā pie Amūras.

1947. gadā atgriezies Latvijā, beidzis Rīgas 1. vidusskolu.

1948.gadā literārais līdzstrādnieks laikrakstā "Pionieris", "Darba Balss" (no 1953),

1950 - 1951.g. bijis prokuratūras izmeklētājs.

1947 - 1951.g. studējis Latvijas Valsts universitātes Juridiskajā fakultātē, izslēgts pēc tēva aresta. 

1952 - 1953.g. Rīgas kinostudijas kinožurnālu teksta autors.

1952 - 1953.g. Studējis Kinematogrāfijas institūtā Maskavā. Beidzis institūtu kā pirmais profesionālais latviešu kinoscenārists PSRS, kura tobrīd bija okupējusi Latviju.

1957. gadā viņš uzraksta scenāriju ar nosaukumu "Dzimtene, piedod", kas tiek arī publicēts almanahā "Jauno daiļrade" Maskavā. Rīgas kinostudijā pie scenārija jau sāk strādāt režisors Varis Krūmiņš, bet partijas centrālkomiteja liek darbu pie filmas pārtraukt.

Tikai 1964. gadā, kad Arvīds Pelše paziņojis, ka par Latvijas vēsturi jāuztaisa spēcīgs darbs, Lorencs pierunā kinostudiju filmēt viņa scenāriju, kas kļūst par filmu "Akmens un šķembas".

1962 - 1987.g. Rīgas kinostudijas Scenāriju redakcijas kolēģijas loceklis. Rakstījis scenārijus kinožurnāliem, dokumentālajām un mākslas filmām, bijis makslas filmu redaktors. Filmējies Rīgas kinostudijas un padomju filmās.

1971.g. no VDK ziņojuma: 

04.71.g. LPSR, Rīga. “Alfrēdam”, p.l.27943, (BKA PSRS VDK sevišķā daļa) no saviem sakariem kļuva zināms, ka radošās inteliģences vidū pastāv dzejnieku un rakstnieku grupa, kuri par uzdevumu ir izvēlējušies pretpadomju un nacionālistisko propagandu dzejā un literatūrā. Tiek piesaistīti jaunie dzejnieki, ar kuriem tiek veikts darbs, kas vērsts uz nacionālistisku, pretpadomju noskaņojumu stimulēšanu viņos (lai darbu zemtekstos tiktu paustas domas par PSRS pastāvošās iekārtas netaisnīgumu). Nacionālistiskajā grupā it kā ietilpstot: 1. Ļūdēns Vitauts (..), viens no grupas iniciatoriem, 2. Auziņš Imants (..), pazīstams rakstnieks, 3. Čaklais Māris (..), 4. Priede Gunārs, (..), 5. Belševica Vizma, (..), 6. Lorencs Viktors, (..), 7. Admediņš (tā tekstā - I.Z) Reinis, (..). 04.71.g. Uzticamības personai “PPK” (iniciāļi mainīti - I.Z.) no saviem sakariem kļuvis zināms, ka Rīgā it kā darbojoties “Pagrīdes rakstnieku savienība” un šīs savienības biedru vidū tiekot izplatīti dzejnieces V.Belševicas nacionālistiska rakstura dzejoļi (..)

Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1987). 

Viens no Rīgas kinostudijas Latvijas Tautas frontes organizācijas vadītājiem (kopā ar Rolandu Kalniņu)

Precējies trīsreiz. Pēdējā sieva - Tamāra Lorenca, divi dēli - Svens un Askolds.

Filmogrāfija

Scenārija autors

• 1966 - Akmens un šķembas
• 1968 - Ārprāts ("Tallinfilm")
• 1972 - Ceplis
• 1972 - Egle rudzu laukā
• 1973 - Dāvana vientuļai sievietei (līdzautors)
• 1976 - Nāve zem buras
• 1983 - Šāviens mežā
• 1987 - Ja mēs visu to pārcietīsim
• 1989 - Zītaru dzimta

Lomās

• 1965 - "Tobago" maina kursu - epizodē
• 1974 - Sarkanā vijole ("Tallinfilm") - Eduards Sirmuss
• 1976 - Šīs bīstamās balkona durvis - Viktors Pumpurs
• 1978 - Rallijs - epizodē
• 1981 - Tiesības uz šāvienu (M. Gorkija kinostudija) - Šefs
• 1985 - Ej un skaties ("Mosfiļm"/"Belarusjfiļm") - vācu armijas majors

Atsauces un piezīmes

Matīsa, Kristīne. Vecās labās... : latviešu kinoklasikas 50 spožākās pērles / Kristīne Matīsa ; [red. Pēteris Upesbrants]. - Rīga : ATĒNA, 2005. - 502 lpp. ISBN 9984-34-142-9 ↑ Teātris un kino biogrāfijās : enciklopēdija / sast. un galv. red. Māra Niedra; māksl. Aleksandrs Busse. — Rīga : Preses nams, 1999-.

Amazon datu bāze : http://www.imdb.com/name/nm2637620/

***