Jānis Streičs

Jānis Streičs (dzimis 1936. gada 26. septembrī Preiļu pagastā, miris 2026. gada 5. martā) bija latviešu kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs, publicists un sabiedrisks darbinieks. Trīs no Streiča režisētajām filmām ieguvušas Latvijas kinofestivāla "Lielais Kristaps" balvu kategorijā labākā pilnmetrāžas spēlfilma — filmas "Teātris" (1978), "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" (1981), "Cilvēka bērns" (1991).

Dzīvesgājums

Dzimis 1936. gada 26. septembrī Preiļu pagastā burtiski uz ceļa starp Jasmuižu un Preiļiem zemnieka Jāņa Streiča un viņa sievas Olgas, dzimušas Žihares, ģimenē. Drīz ģimene labāka atalgojuma meklējumos pārcēlās uz Rīgu, tad uz Sabiles apkārtni, kur 1938. gadā piedzima Streiča māsa Ruta un 1939. gadā — brālis Ēriks.

Pēc 1940. gada Streiču ģimene atgriezās dzīvot Preiļu pusē, Gailīšu pagastā. 1942. gadā piedzima Streiča māsa Anastasija.

Vācu okupācijas laikā Streiča tēvu mobilizēja latviešu leģionā un pēc kara beigām viņš dzīvoja Anglijā.

Kad Streičam palika 11 gadi, no apendicīta nomira viņa māte Olga. Kopš tā laika bērnus audzināja mātes māsa un mātes māte. Streičs mācījās turpat vietējā Gailīšu pagasta skolā, pēc tam — Rēzeknes pedagoģiskā skolā.

Tad Streiču iesauca armijas obligātajā dienestā Voroņežas apgabalā. Dienesta laikā viņš organizēja karavīru pašdarbību.

Pēc dienesta Jānis Streičs atgriezās Latvijā un devās uz Rīgu, lai varētu nodarboties ar kino un teātri.

1959. gadā Streičs uzsāka mācības Konservatorijas Teātra fakultātes režijas kursā, veidoja uzvedumu režijas, tēloja citu režisoru iestudējumos. Pēc studiju beigšanas 1963. gadā Streičs sāka darbu Rīgas Kinostudijā, vispirms kā režisora asistents sava pedagoga kinorežisora Aleksandra Leimaņa filmā "Cielaviņas armija" (1964), bet vēlāk kā otrais režisors Leimaņa filmā ""Tobago" maina kursu" (1965). Kā režisors Streičs debitēja 1967. gadā ar filmu "Kapteiņa Enriko pulkstenis" (kopā ar Ēriku Lāci). Pirmā patstāvīgā Jāņa Streiča kinorežija ir filma "Šauj manā vietā" (1970).

Savas karjeras laikā Streičs piedalījies vairāk nekā 30 filmu tapšanā, veicot darbu dažādās jomās — kā asistents, otrais režisors, mākslinieciskais vadītājs, pedagogs, režisors, scenārists, aktieris, diktors.

Pavisam Jānis Streičs uzņēmis 22 mākslas filmas, pazīstamākās no tām ir filmas "Teātris" (1978), "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" (1981), "Cilvēka bērns" (1991), kas ieguvušas Latvijas kinofestivāla "Lielais Kristaps" balvu kategorijā "labākā pilnmetrāžas spēlfilma".
Par filmu "Rūdolfa mantojums" (2010) Streičs ticis nominēts kategorijā "Labākais spēlfilmas režisors".

2016. gadā Streičs saņēma Lielā Kristapa balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā.

Streičs bija daudzu starptautisko filmu festivālu laureāts — saņēmis balvas kinofestivālos Maskavā, Bostonā, Čikāgā.

Streiča režisētā filma "Cilvēka bērns" saņēmusi galveno balvu Sanremo autorfilmu festivālā (1992), otro godalgu Starptautiskajā bērnu filmu festivālā Čikāgā, galveno balvu Maskavas kinofestivālā "Otrā pirmizrāde" (1993).

`998. gadā Jānis Streičs apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, viņš bija Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis, bijis Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētājs un Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs.

21. gadsimtā pievērsies ainavu glezniecībai, un līdz mūža galam pēdējos dzīves gadus režisors vadīja lauku mājā Lietuvā kopā ar sievu Vidu.

Sieva — Vida,
meita — Viktorija,
dēli — Māris un Kristaps (miris 2010 gada 2.oktobrī).

Miris 2026. gada 5. martā.

***

89 gadu vecumā mūžībā devies latviešu kinorežisors un scenārists Jānis Streičs, apstiprināja Nacionālajā kino centrā.

Tīmekļvietnē "enciklopedija.lv" klāstīts, ka Streičs dzimis 1936. gada 26. septembrī Latgalē, bērnību viņš pavadīja Kurzemē, Sabiles tuvumā, taču 1941. gada janvārī ģimene atgriezās Preiļu pagastā.

Pēc Rēzeknes pedagoģiskās skolas un trīs gadu karadienesta Voroņežas apgabalā viņš iestājās Latvijas Konservatorijas Teātra fakultātes Režijas nodaļā, kuru absolvēja 1963. gadā. Kopš tā paša gada Rīgas kinostudija kļuva par viņa pastāvīgo darba vietu, kur strādāja līdz 1991. gadam.

Streiča mūža darbs ir vairāk nekā 20 spēlfilmas, gandrīz pusē no tām viņš bija scenārija autors. 1981. gada spēlfilma"Limuzīns Jāņu nakts krāsā" iekļauta Latvijas Kultūras kanonā. Par filmu "Cilvēka bērns" Streičs saņēma galveno balvu Sanremo Starptautiskajā autorfilmu festivālā un Vatikāna prēmiju "Beato Angelico Eiropai". Viņš bija pirmais no Latvijas, kam piešķirts šāds pagodinājums. Viņš trīs reizes saņēma balvu "Lielais Kristaps" par labāko gada filmu, kā arī saņēma šo balvu par mūža ieguldījumu.

Streičs bija arī sabiedrisks darbinieks. 1986. gadā ar runu PSRS Kinematogrāfistu savienības kongresā Maskavā viņš veicināja pirmās demokrātiskās vēlēšanas radošajās savienībās. Viņš bija arī Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētājs, Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis. 1998. gadā apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Pēdējos gadus Streičs dzīvoja Lietuvā, Veisieju pilsētā, kur turpināja gleznot un veicināja latviešu un lietuviešu mākslinieku sadarbību. Viņš bija Preiļu, Rēzeknes un Veisieju Goda pilsonis.