Vilhelms Ketlers
Vilhelms Ketlers
- Date de naissance:
- 20.06.1574
- Date de décès:
- 07.04.1640
- Noms supplémentaires:
- Vilhelm Kettler
- Catégories:
- Propriétaire, Soldat
- Cimetière:
- Kurzemes hercogu kapenes Jelgavas pilī
Vilhelms Ketlers (* 1574. gada 20. jūnijā Mītavā, † 1640. gada 7. aprīlī Kukulovā) bija otrais Kurzemes hercogs (pārvaldīja Kurzemes daļu, Zemgali pārvaldīja viņa brālis Frīdrihs).
Vilhelms Ketlers, Gotharda Ketlera un Annas Ketleres jaunākais dēls, ir dzimis 1574. gada 20. jūnijā Mītavā. Pēc tēva nāves, 1587. gadā kopā ar savu brāli Frīdrihu kļuva par Kurzemes un Zemgales hercogu. Abi brāļi nolēma hercogisti sadalīt divās daļās, Vilhelms kļuva par Kurzemes daļas valdnieku ar sēdekli Kuldīgā.
1603. gadā hercogs Vilhelms Aucē saaicināja Kurzemes muižniekus uzbrukumam zviedru karaspēkam Vidzemē, tomēr pēc tam paskaidroja, ka tā ir bijusi vienīgi mācību trauksme, lai pārbaudītu muižnieku uzticamību.
1609. gadā viņš apprecējās ar Brandenburgas-Prūsijas princesi Sofiju, kā sievas pūru saņemot Grobiņas novadu.
1610. gada 28. oktobrī Kuldīgas pilī viņam piedzima dēls Jēkabs, bet dēla māte hercogiene Sofija mira drīz pēc dzemdībām. Vilhelms sievai sarīkoja greznas bēres, un 26. decembrī mirušo apbedīja Kuldīgas pils pagrabā, bet hercogs Jēkabs 1643. gadā mātes mirstīgās atliekas pārveda uz Jelgavu.
Kad 1611. gadā Polijas-Lietuvas seims nolēma pievienot Piltenes apgabalu Inflantijas vaivadijai, tas izraisīja hercoga Vilhelma pretdarbību.
1613. gada novembrī hercogs Vilhelms Kuldīgā svinīgi uzņēma Pomerānijas hercogu Filipu Jūliju.
1615. gadā Aucē sasauktajā landtāgā hercoga Frīdriha vietā ieradās hercogs Vilhelms, kas pieprasīja landtāgu pārcelt uz Jelgavu. Jelgavas landtāgā radušos strīdu dēļ 1615. gadā pēc hercoga Vilhelma pavēles tika nogalināti divi viņa niknākie opozicionāri brāļi Magnuss un Gothards Noldes.
Tādēļ 1617. gada 4. aprīlī Skrundas pilī sanākušajā Kurzemes landtāgā hercogam Vilhelmam atņēma hercoga titulu un uz visiem laikiem izraidīja no hercogistes.
1617. gadā dēļ konfliktiem ar muižniecību Vilhelms zaudēja hercoga troni un devās emigrācijā, kur mira Kukulvas abatijā Pomerānijā 1640. gada 7. aprīlī.
Viņa dēls hercogs Jēkabs 1642. gadā lika pārvest Vilhelma mirstīgās atliekas uz Jelgavu, kur tās tika apglabātas hercogu kapenēs 1643. gada 23. februārī.
Sources: news.lv, wikipedia.org
| Titre | De | À | Images | Langues | |
|---|---|---|---|---|---|
 | Grobiņas viduslaiku pils drupas | 00.00.1245 | lv | ||
 | Kuldīgas ordeņa pils (vieta) | 00.00.1245 | 00.00.1708 | lv |
| Nom | Lien | Description | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Gothards Ketlers | Père | |
| 2 |  | Anna von Mecklenburg | Mère | |
| 3 |  | Jacob Kettler | Fils | |
| 4 |  | Frīdrihs Ketlers | Frère | |
| 5 | Anna Radzivila | Sœur | ||
| 6 |  | Sofija Ketlere | Femme | |
| 7 |  | Luīze Ketlere | Belle-fille | |
| 8 |  | Elizabete Magdalēna Ketlere | Belle-sœur | |
| 9 |  | Albrehts Radvils | Beau-frère | |
| 10 |  | Albrecht VII | Grand-père | |
| 11 |  | Anna of Brandenburg | Grand-mère | |
| 12 |  | Frédéric II Casimir Kettler | petit-fils | |
| 13 |  | Ferdinands Ketlers | petit-fils | |
| 14 |  | Louise Elisabeth von Kurland | petite fille | |
| 15 |  | Maria Amalia of Kurland | petite fille | |
| 16 |  | Wilhelm VIII von Hessen-Kassel | Arrière petit-fils | |
| 17 |  | Maximilian von Hessen-Kassel | Arrière petit-fils | |
| 18 |  | Fridrihs III Ketlers | Arrière petit-fils | |
| 19 |  | Frederick I of Sweden | Arrière petit-fils | |
| 20 |  | Marie Louise Hesse-Kassel, Landgravine | Arrière petite-fille | |
| 21 | Marija Doroteja fon Brandenburga Švedte | Arrière petite-fille | ||
| 22 |  | Tiho Brahe | Ami |
27.09.1605 | Salaspils kauja
05.09.1606 | Jelgavā tiek izdots Kurzemes un Zemgales hercoga Frīdriha parakstīts pilsētas policijas nolikums
28.03.1795 | Pēdējais Kurzemes hercogs atkāpjas no troņa
Kurzemes un Zemgales hercogiste bija autonoma Polijas-Lietuvas vasaļvalsts, kura no 1562. līdz 1795. gadam iekļāva 3 Latvijas novadus- Kurzemi, Zemgali un Sēliju. Latgale, jeb Inflantija kā pierobežas teritorija bija tiešā Polijas "kroņa"pārvaldībā un nebija autonoma. Pēc kārtējās "Polijas dalīšanas" Kurzemes pēdējais hercogs Pēteris fon Bīrons iekšēju (muižniecības spiediens) un ārēju (Krievijas draudi+ samaksa par viņa īpašumiem) 1795. gada 28. martā atteicās no troņa. Teritoriju anektēja Krievijas impērija un tika izveidota Kurzemes guberņa. Mēģinājumi atjaunot hercogisti notika 1812. gadā un 1918. gadā.
