Vilis Olavs
- Date de naissance:
- 18.05.1867
- Date de décès:
- 28.03.1917
- Noms supplémentaires:
- Vilis Plute
- Catégories:
- Agent publicitaire, Homme d'affaires, La figure publique, Membre de la Société de l'étudiant, Pasteur, Pédagogue
- Nationalité:
- letton
- Cimetière:
- Cimetière de la Forêt (Riga)
- Mācītājs,
- Rīgas Olava skolas priekšnieks,
- Ceturtās Rīgas savstarpīgās kredītbiedrības valdes loceklis,
- Talavia's filistrs,
- Lettonia’s filistrs,
- Teoloģijas un tirdzniecības zinātņu kandidāts,
- Baltijas bēgļu apgādības komitejas valdes loceklis,
Pirms simts gadiem starp turīgajiem latviešiem bija daudz altruistu. Viņi nebija ne savtīgi, ne alkatīgi, bet godprātīgi strādāja sabiedrības un Latvijas labā.
Šie latviešu nacionālisti nedomāja par lielu peļņu, bet gan par to, lai viņu darba augļus arī pēc viņu nāves varētu baudīt daudzi trūkumā nonākošie latviešu kalpa bērni.
Tāds bija arī Vilis Olavs, kurš Rīgā dibinājis vairākas komercskolas.
V. Olavs dzimis 1867. gadā Bauskas pilsmuižas Olavos kā vienkārša latvieša saimnieka dēls, un viņa jaunība pēc pāragras tēva nāves izrādījās trūcīga. Lai izkļūtu no trūkuma, jauneklim bija daudz jāmācās un jāstrādā.
Pēc Bauskas privātskolas beigšanas viņš mācības turpināja Jelgavas ģimnāzijā (Academia Petrina). Skolas brīvdienās jauneklim nācās strādāt smagus lauku darbus, un bieži vien ceļa gabalu no Jelgavas uz Bausku viņš nostaigāja kājām.
Neatlaidība, izturība un lielas darba spējas pārvar visu.
1891. gadā V. Olavs vienā no almanaha žurnāliem “Sēta, daba, pasaule” publicēja savu pirmo rakstu “Mūsu kalpu stāvoklis”, kurā runāja par cilvēku sociālo noslāņošanos. Studiju gados tapa virkne Latvijas vēsturei un etnogrāfijai veltītu rakstu. Viņš pirmais aicināja pilnīgāk izmantot vietējos un ārzemju arhīvus, lai labāk izpētītu Latvijas vēsturi. V. Olavs darīja daudz, lai taptu pirmā latviešu etnogrāfiskā izstāde Rīgā. Pēc tam viņš par šo izstādi izveidoja katalogu.
V. Olavs ir sekmējis arī K. Barona un A. Lerha-Puškaiša folklorista darbību.
Jau agri V. Olavs iesaistās Rīgas Latviešu biedrības darbā, sevišķi Zinību komisijā un Derīgu grāmatu nodāļā.
Kopā ar F. Kārkluvalku 1893. gadā viņš saraksta grāmatu par RLB pirmajiem 25 gadiem, atzīstot, ka pirms 25 gadiem, kad tika dibināta Latviešu biedrība, latvieši bija nabagāki, toties vairāku ideālu spārnoti.
Grāmatā V. Olavs vaicā: “Vai patiesi mēs, latvieši, vairs nekā cita neprotam cienīt un atzīt, kā tikai naudu un mantu?”
Viņš saskata, ka latviešu garīgajā dzīvē iestājies pagrimums, kūtrums, bet pašā biedrības vadībā sākušās ķildas un nesaskaņas.
1921. gadā V. Olava mirstīgās atliekas tika pārapbedītas no pagaidu kapa vietas Pēterburgas Jēzus baznīcas kapličā (V. Olavs miris Somijā, Koonkalas sanatorijā).
1927. gadā tika uzstādīts kapa piemineklis pēc tēlnieka Burkarda Dzeņa meta. Kapa piemineklis ir veidots no šūnakmens ar bronzas portretcilni, pieminekļa augšējā daļā ir iekalts V. Olava citāts: "Neviens upuris savas dzimtenes dēļ latvietim nav par dārgu".
Viļa Olava sieva Frīda bija skolotāja, vēlāk Olava fonda un biedrības "Māte un bērns" valdes locekle.
Avots : www.saskarsmei.lv, www.zudusilatvija.lv
Pas de lieux
| Nom | Lien | Description | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 | Jēkabs Plutte | Père | ||
| 2 | Dārta Plutte | Mère | ||
| 3 |  | Vilis Olavs | Fils | |
| 4 | Aleksandrs Olavs | Fils | ||
| 5 | Jānis Olavs | Frère | ||
| 6 |  | Frīda Olava | Femme | |
| 7 | Grieta Beinerte | Tante | ||
| 8 |  | Marīna Olava | Belle-fille | |
| 9 |  | Olga Olava Kaufmane | Belle-fille | |
| 10 | Cecīlija Anna Olava | Belle-sœur | ||
| 11 |  | Olga Beatrise Nagobada | petite fille | |
| 12 | Anna Maruta Grambergs | petite fille | ||
| 13 |  | Vilis Plūdons | Cousin | |
| 14 |  | Augusts Lejenieks | Cousin | |
| 15 |  | Alfrēds Andersons | Ami | |
| 16 |  | Arveds Bergs | Collègue | |
| 17 |  | Krišjānis Pārups | Familier | |
| 18 |  | Vilgelm Knorin | De même opinion | |
| 19 |  | Janis Rozentāls | De même opinion | |
| 20 |  | Jānis Vārsbergs | De même opinion | |
| 21 |  | Kārlis Reinholds Zariņš | De même opinion | |
| 22 |  | Antonija Lūkina | De même opinion | |
| 23 |  | Līna Barone | De même opinion | |
| 24 |  | Gustavs Mangulis | De même opinion | |
| 25 |  | Konstantīns Pēkšēns | De même opinion | |
| 26 |  | Kaspars Biezbārdis | De même opinion | |
| 27 |  | Matīss Kaudzīte | De même opinion | |
| 28 |  | Ansis Lerhis - Puškaitis | De même opinion | |
| 29 |  | Jūlijs Madernieks | De même opinion | |
| 30 |  | Pēteris Blaus | De même opinion | |
| 31 |  | Ādolfs Alunāns | De même opinion | |
| 32 |  | Gustavs Reinhards | De même opinion | |
| 33 |  | Jānis Veismanis | De même opinion |
28.07.1914 | Sākas pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp Sabiedrotajiem Antantes (Antante (no franču entente - saprašanās) bija 1907. gadā izveidota valstu savienība starp Lielbritāniju, Franciju un Krieviju vadībā) vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm (Centrālās lielvalstis jeb Četrsavienība- ietilpa Vācijas impērija, Austroungārija, Osmaņu impērija un Bulgārijas cariste) otrā pusē, kas ilga no 1914. 28. jūlija līdz 1918. gada 11. novembrim. Karš tika dēvēts arī par Lielo Karu, Nāciju karu un Karu, kas izbeigs visus karus. Karā kopā ar ieročiem rokās cīnījās 65 miljoni vīru. Vairāk kā 10 miljoni krita kaujas laukā, 8 miljoni pazuda bez vēsts, vairāk kā 20 miljoni guva ievainojumus.