Zentenes muiža

Zentenes muižas kungu māja (vācu: Herrenhaus Senten) ir klasicisma stilā celta ēka, kas atrodas Zentenes ciemā, Tukuma novadā, Latvijā.

Vēsture

1540. gadā Livonijas ordeņa mestrs izlēņoja muižu Lamiņu kungam Hermanim Butlaram. Vēlāk muiža atradusies gan Brigenu, gan Ostenzakenu īpašumā, bet kopš 1804. gada tā bija Līvenu dzimtas īpašumā. Tagadējā Zentenes muižas kungu māja celta ap 1850. gadu Berlīnes skolas vēlīnā klasicisma stilā ar firstu Līvenu ģerboni dārza fasādes portika frontonā.

Pirmā pasaules kara laikā 1917. gada martā Zentenes muižā it kā uzturējies Vācijas ķeizariskās ģimenes loceklis princis Joahims. Kurzemes un Zemgales hercogistes atjaunošanas plānošanas laikā 1917. gada rudenī pēc firstu Līvenu ielūguma muižas pilī ciemojās Oberosta virspavēlniecības nozīmētais eksperts Marburgas Universitātes profesors Johans Breds (Johann Victor Bredt, 1879—1940), kas vēlāk rakstīja: "Vēl varēja saprast, ko agrākos laikos nozīmēja vācu dižciltīgā ģimene ar lauku īpašumu Kurzemē. Tā bija lieliskākā kungu dzīve pasaulē. Mēs braukājām pa skaistu mežu, dejojām vakaros un runājāmies par karu." Muižu pēc 1920. gada zemes reformas atsavināja īpašniekiem un 1923. gadā tās zemi sadalīja, Līvenu īpašumā atstāja Ķeņģu mājas un dažas pils telpas. 1939. gadā, pārdevusi atlikušo īpašumu, pēdējā pils īpašniece Konstance fon Līvena ar meitu Zigrīdu izceļoja uz Vāciju.

Kopš 1938. gada ēkā atradās Zentenes pamatskola.

1988.—1991. gados pilī notika remonta un restaurēšanas darbi, kuru laikā atjaunoja centrālo zāli. Latvijā nejēdzīgās valsts politikas rezultātā iedzīvotāji masveidā sāka izceļot no dzimtenes. Daudzi novadi palika tukši. Pat galvaspilsēta Rīga ir zuadējusi 35-40% iedzīvotāju. Ja pirmās republika laikā valsts lepojās ar arvien jaunu skolu atvēršanu, tad pēcatmodas Latviju ir pārņēmusi pagastu izputēšanas, skolu un ārstniecības iestāžu slēgšanas sērga. Arī šī skola, diemžēl, skolēnu skaita samazināšanās dēļ 2009. gada 1. septembrī slēdza.

2011. gadā Zentenes muižas pils tika izsolīta par 131 tūkstošiem latu. Par Zentenes pils jauno īpašnieku kļuva Krievijas miljonārs Sergejs Bestuževs, pirkuma līgumā bija noteikts, ka "īpašnieks trīs gadu laikā no īpašuma iegādes dienas veic ieguldījumus īpašuma tehniskā stāvokļa uzlabošanā un atjaunošanā par kopējo ieguldījumu summu, kas nav mazāka par diviem miljoniem eiro (1,4 miljoniem latu), ievērojot Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas prasības", tomēr tas netika izdarīts. Ziņu par to, vai tiek īstenotas līgumā noteiktās atpakaļpirkuma tiesības, nav.

Apbūve

Kungu mājas priekšā veidots regulārs parādes pagalms un tālāk — dārzs, ko ieskāva akmens mūra žogs ar vārtiem piebraucamā ceļa sākumā. Sākotnēji uz zemākajiem, centrālo un sānu daļas savienojošiem korpusiem bijusi terase. Ēkā saglabājušies bagātīga neorenesanses stila interjeru dekoratīvā apdare — zālē plastiskā griestu apdare, kolonas, koka kāpnes uz otro stāvu, krāsnis. Muižas centra saimniecības pagalma apbūvi veidoja stallis, kalpu māja un klēts.

Pils parkā aug 15 svešzemju sugas koki un krūmu stādījumi. Starp parka kokiem aug arī Latvijas resnākā īve, kuras stumbra apkārtmērs ir 2,35 metri. Zentenes pils teritorija ir 12.18 ha, pati skolas )celta 1870 gadā), kā arī internāta ēka. Šobrīd viss ir pamests. iDaļai ēkas ir ielikti lēti, taču asimetriski un stilam neatbilstoši plastmasas logi, taču tas ēku, pie kuras ir piestiprināta arī kultūras pieminekļa zīme, neglābj no posta un sabrukšanas.

Līveni

baroni, grāfi un firsti Līveni (vc. von Lieven, kr. фон Ливены) - viena no senākajām un dižciltīgākajām vietējās izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimtām.

Pēc leģendas, dzimtas aizsācējs Gerards Livonietis (Gerardi Lyvonis, kurš 1269. gadā, bet viņa dēls Johannes 1292. gadā minēti kā Rīgas arhibīskapa vasaļi) bijis līvu vadoņa Kaupo (miris 1217. gadā) brāļa vai māsas dēls (par Kaupo ģimenes pēcnācējiem sevi uzskata vēl pāris Livonijas bruņniecības dzimtas, t.sk. Ungerni-Šternbergi). Pēc leģendas, Līvenu ģerboņa trīs zelta lilijas sarkanā laukā nāk no Kaupo brauciena uz Aviņonu, audienci pie pāvesta.

1631. gadā dzimta iekļauta Kurzemes bruņniecības matrikulā. XVI gs. no Līveniem nāca divi Igaunijas landrāti - Heinrihs un Reinholds, - savukārt Reinholda dēls Reinholds (Reinhold Liwe, 1621.-1665.)stājās Zviedrijas karaļa dienestā, ar laiku uzkalpojoties par ģenerālmajoru un Sāmsalas gubernatoru, taču īpašu uzplaukumu dzimta piedzīvoja Krievijas impērijā, kur daudzi tās pārstāvji kļuva par augsta ranga militārpersonām vai politiķiem.

Sergejs Beztuževs

Krievu miljonārs, "NT Computer" īpašnieks. Kādreiz bijis iekļauts Krievijas 500 bagātāko miljonāru sarakstā.