Kurmenes sv. Pētera Romas katoļu baznīca

Sākotnēji Kurmenē ir bijusi 1820. gadā grāfa Pētera Komarovska celta koka kapela, kas bijusi veltīta Svētajam Pēterim un Pāvilam un administratīvi atradusies Skaistkalnes baznīcas pakļautībā. Tāpēc šeit dievkalpojumus noturējuši Skaistkalnes priesteri. Kapela atradusies Kurmenes muižas parkā. Pašreizējo mūra baznīcu uzcēla grāfs Antons Komarovskis 1870. gadā vecās koka kapelas, ko nojauca, vietā. Baznīca sākotnēji celta kā Skaistkalnes baznīcas filiāle un bija paredzēta Komorovsku ģimenei un muižas ļaudīm. Pēc Kurmenes majorāta īpašnieka P.Komorovska ierosinājuma dievnams tika nodots draudzes vajadzībām 1919. gadā, kad tika nodibināta katoļu draudze.

Baznīca ir ķieģeļu un dolomīta akmeņu mūra celtne, celta klasicisma stilā. Tā ir 24,5 metrus gara, 18,5 metrus plata un 8 metrus augsta ēka ar dakstiņu jumtu un diviem vidēji augstiem ar skārdu segtiem torņiem, kuros ir vaļēji logi. Vienā no torņiem ir 16 pudus smags zvans. Starp torņiem virs zelmeņa uzstādīta koka Svētā Pētera skulptūra, ko 1930. gadā no ozola darinājis kokgriezējs Zālītis. No ārpuses ēka apmesta un krāsota. Ieejas durvis no gala un sakristejas. Dievnama abos sānos ir 10 logi, altāra pusē divi logi. Baznīcu ieskauj dārzs, ko noslēdz vienu metru biezs un pusotru metru augsts dolomīta akmeņu žogs ar dakstiņu jumtu.

Kurmenes Sv. Pētera draudzi pašlaik apkalpo paulīniešu tēvi no Skaistkalnes. Apustuļu Pētera un Pāvila svētki ir draudzes lielākie svētki.