Ilūkstes novada Pilskalnes muižas pils. Šlosberga, Schlossberg
- Adres:
- Ilūkste, Augšdaugavas novads, Latgale, Latvija
- Region administracyjny:
- null
- Kategoria:
- Muižas pils, Pils, Pils drupas
- Współrzędne:
- 55.975050573858,26.266207143768
Pilskalnes muižas jeb Šlosbergas muižas (Rittergut Schlossberg) kungu māja atradās Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta Pilskalnē pie Ilūkstes—Subates ceļa, apmēram 2 km no Ilūkstes. Līdz 1920. gada agrārajai reformai muiža piederēja Plāteru-Zībergu dzimtai. Mūsdienās saglabājies vienīgi muižas parks ar ieejas vārtu un muižas ēku pamatu atliekām.
1697. gadā grāfs Zībergs muižā licis uzcelt mūra kapelu ar altāri. Pilskalnes muižas kungu māja celta 19. gs. vidū, pārbūvēta 1870. gados itāļu renesanses villu stilā.
Tajā saimniekoja grāfs Kazimirs Plāters-Zībergs (1808-1876), vēlāk grāfs Fēlikss Konstantīns Plāters-Zībergs (1847-1928).
Pirmā pasaules kara laikā muižas ēkas iznīcināja Krievijas armijas artilērijas apšaudēs. Pārpalikušās drupas laika gaitā tika nojauktas, saglabājušies vārtu stabi.
***
Šlosenberga ir viena no pirmajām baronu Zībergu iegādēm (domājams, 1567.-1570.). Gandrīz 300 gadus tas bija Zībergu īpašumu galvenais centrs, lai gan to gaidīja grūts liktenis: to vairākkārt pārņēma vētras, sadedzināja, iznīcināja, sabruka, bet pārbūvēja un atguva savu iepriekšējo nozīmi.
Kopš 19. gadsimta sākuma tā ir bijusi apvienoto Plater-Sieberg klanu plašo jomu daļa.
Staņislavs Kostka Kazimirs Jānis Jazeps Mihails, jaunākais no Mihaila un Izabellas-Helēnas bērniem, dzimis Šlosbergā 1823. gada 6. decembrī. Viņš pacēlās līdz majora pakāpei Krievijas armijas inženieru karaspēkā. Kopš 1858. gada viņš jau bija Dinaburgas poļu muižniecības vadītājs. Kopš 1860. gada - Dinaburgas ģimnāzijas inspektors. No 1862. gada decembra līdz 1863. gada janvārim viņš kā delegāts no Lietuvas piedalījās poļu kungu mītiņā Varšavas "Balto". Kopš 1895. gada viņš tiek minēts kā viens no laikraksta Niva īpašniekiem un laikraksta Slovo dibinātājs. Kalupē un Lazdos vien viņam piederēja 2036 dvēseles un aptuveni 11 360 akru zemes. Viņa īpašumā bija Kalupe, Ozols, Arendole, Andreja, Jadvigas un Marijas īpašumi ar 208 maziem ciematiem un atsevišķiem lauku pagalmiem. 1860. gadā Kalupes ezera krastā tika atvērts liels parks, un, kokiem pieaugot, 1882. gadā viņi tur sāka celt pili un lielu baznīcu gotiskā stilā. Tā kā Kalupe un Līksna agrāk bija viens īpašums, Kalupē nebija dzīvesvietas. Pirms pils celtniecības galvenā rezidence bija Malu muiža Ludzas novadā.
Staņislavs Plāters-Sībergs 1855. gada 3. maijā apprecējās ar baronesi Mariju Terēzi Eleonoru Elisabetu Borhu, dzimusi 1834. gada 5. oktobrī, Atašjenas un Marisejas-Borhofas īpašnieka Jazepa-Kazimira meitu un Emmu Kholinskaju. No tēva puses viņa ir divu poļu ordeņu turētāja barona Mihaila Jana Borha un Eleonoras Krestīnas Braunas mazmeita. Mātes pusē viņa ir Polijas kungu Mogiļevas provinces vadītājas un Emmas Gončarovas-Mordvinskas meita. Pūrā viņa atveda vīram Rudzates īpašumu (9322 desmitdaļas zemes, kas piederēja varakļiem) un borkhu īpašumu, un pirmais un otrais piederēja Rēzeknes novadam. Līdz 1900. gadam to kopējā platība bija 4125 desiatīni.
Marija Terēze nomira 1875. gada 22. novembrī Parīzē, bet Staņislavs Plāters Vīnē 1895. gadā. Interesanti, ka viņas vēstules, kas adresētas Vladislavam Plāteram, Varšavas Nacionālajā bibliotēkā atradās līdz 1944. gadam.
Viņu dēls Andrejs Marija Mihails Jazeps piedzima 1856. gada 14. martā - Kazimirišku muižas īpašnieks. 1926. gadā viņš kopā ar sievu apmetās Lihtenšteinā pie Austrijas robežas, kur 1928. gada 18. jūlijā nomira. Viņš bija precējies ar baronesi Annu fon Degenfeldi-Šonburgu.Kāzas notika Zalcburgā 1892. gadā, viņa nāca no dižciltīgās de Varegnijas ģimenes.
Meita Marija Aniela dzimusi 1857. gada aprīlī. 1885. gadā viņa kļuva par Vladislava Velkopoļska sievu, kura iepriekš bija saderinājusies ar māsu Jadvigu, bet sostra 1882. gadā noslīka jūrā, jo par jaunākajiem bērniem rakstīja daudzas avīzes (pat Vīnes prese).
Pēdējais Šlosberga (Pilskalns) īpašnieks bija Fēlikss Konstantīns Plāters-Zībergs. No grāfu Plāteru rezidences ansambļa, kas celts 19. gadsimta sākumā baroka stilā, dekorēts ar dažādiem eklektisma elementiem, praktiski nekas nepalika pāri - ēkas Pirmā pasaules kara laikā iznīcināja krievu smagā artilērija. Kapela ar altāri un brīnišķīgajām gleznām, ko 1697. gadā uzcēla grāfs Zībergs, nav saglabājusies. Pašlaik tikai brīnumainā kārtā saglabājušās kolonnas muižas galvenajiem ieejas vārtiem un dziļi drūmi pagrabi, kas aizauguši ar nezālēm, atgādina pagātnes diženumu.
Podaj źródło: wikipedia.org