Iģenes (Iggen) muižas pils un centrs

Nav izslēgts, ka Iģenes nosaukums cēlies jau vikingu sirojumu laikos, kad ar vārdu "igen" apzīmēja noslēgtu, aizaugušu vietu. Pagasta nosaukums  "Vandzene", pēc valodnieka profesora Endzelīna pētījumiem, ir rada senprūšu vārdam "Wangus" - izretināts ozoliens - un vecleišu "vanga"-tīrums, citi saka, ka nosaukums ir vācu izcelsmes  Wandsen, Iggen.

Vairāk nekā 300 gadu, kamēr plašajā apkaimē valdīja Torki, Iģene tāpat kā Vandzene, Skreite, Sārcene bija tikai daļa no Odres muižas. Dokumentos Iģenes vārds lasāms jau 1666. gadā sastādītā robežlīgumā. 1704. gadā Iģene kļuva par patstāvīgu muižu. Īpašnieki mainījās bieži. No 1745. līdz 1827. gadam tā nonāca Aleksandra fon Brinkena īpašumā. No 1882. līdz 1912. gadam Iģenē saimniekoja Brigenu dzimta.

Muižas kompleksa apbūve ir ļoti plaša. Saglabājušās ļoti daudzas un dažādas saimniecības ēkas (lielākā daļa ēku celtas 19. gadsimta 70.–80. gados: klēts, kalte, dāre, šķūņi, lopu kūtis, kalēja māja ar saimniecības ēkām, smēde, brūzis (1873), muižas pirts, teļu un govju kūtis, zirgu staļļi (1884), ratnīca, barona vieglās automašīnas garāža), daudzas no tām pārbūvētas, citas ir avārijas stāvoklī.

Centrālā ēka ir neliela kungu māja, kas celta 19. gadsimta beigās. Tās galvenās būvformas saglabājušās, bet iekštelpu plānojums Padomju laikā pārbūvēts, piemērojot to pansionāta vajadzībām. Aiz muižas plešas vecie muižas dārzi. Muižas kompleksu apskauj koku alejas. Aiz alejas atrodas barona dzimtas kapi.

Muižas teritorijā atrodas unikāla koka Iģenes baznīca, kas šobrīd ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis, būvēta 1757. gadā par muižas īpašnieka Aleksandra fon Brinkena līdzekļiem. Kancele un altāris  ir vecāki par pašu baznīcu un ir pārvietoti savulaik no Vecodres baznīcas, kad tā sagruva. Pašlaik notiek izpētes darbi pirms muižas atjaunošanas.
manasvietas.blogspot.de