Iģenes muiža

Iģenes muiža pirmoreiz dokumentos minēta 1666.gadā.

1745.gadā tā nonāk Aleksandra Brinkena īpašumā.

Pils celta 19.gadsimta sākumā, lielākā daļa saimniecības ēku - 19.gadsimta 70.-80.gados, brūzis - 1875.gadā, kalte - 1879.gadā, stallis - 1888.gadā.

"..Apdzīvotā vieta Iģene, uzziņu avotos aprakstīts visai skopi. Pat Latvijas PSR Centrālā valsts vēstures arhīva dokumentu krājumos atrodamas vienīgi ziņas par Iģenes muižas piederību. Interesenti ar tām var iepazīties fonda Nr 6999 apraksta Nr 43 materiālos.
Nav izslēgts, ka Iģenes nosaukums cēlies jau vikingu sirojumu laikos, kad ar vārdu "igen" apzīmēja noslēgtu, aizaugušu vietu.

Dokumentos Iģene pirmoreiz minēta 1666.gadā sastādītā robežlīgumā. No līguma teksta izriet, ka Iģene bijusi iekļauta kāda lielāka zemes īpašuma sastāvā, tāpēc iepriekšējo gadsimtu dokumentos tās vārds atsevišķi nav ticis izdalīts.

17.gadsimtā lielie zemes īpašumi nereti sašķēlās mazākos un sākās daudz robežstrīdu.

No viena šāda strīda, kas risinājies 1672.gada rudenī, uzzinām, ka Iģenes un Sārcenes dzimtskungs toreiz bijis Gerhards Torks.

Viens no viņa pēctečiem 1745.gada 24.jūnijā Iģeni pārdevis Aleksandram Brinkenam par 45.000 floriniem. Viens florins toreiz bija līdzvērtīgs vienai trešdaļai sudraba dāldera, vai 30 grašiem. Labs meistars pelnīja 18 dālderus jeb 54 florinus mēnesī. Tātad īpašums bijis visai prāvs.

Brinkens Iģenē valdīja līdz 1827.gadam.

Līdz ar Iģeni Brinkena aizbildniecībā nonāca arī Vecodres baznīca. Kad tā sabruka, barons pavēlēja uzcelt jaunu.
Jauno koka baznīcu uzcēla Iģenē, divu verstu (mazliet vairāk nekā 2 kilometru) attālumā no vecās. To pabeidza 1757.gadā. ..."

 No 1882. līdz 1912. gadam Iģenē saimniekoja Brigenu dzimta.

Muižas kompleksa apbūve ir ļoti plaša. Saglabājušās ļoti daudzas un dažādas saimniecības ēkas (lielākā daļa ēku celtas 19. gadsimta 70.–80. gados: klēts, kalte, dāre, šķūņi, lopu kūtis, kalēja māja ar saimniecības ēkām, smēde, brūzis (1873), muižas pirts, teļu un govju kūtis, zirgu staļļi (1884), ratnīca, barona vieglās automašīnas garāža), daudzas no tām pārbūvētas, citas ir avārijas stāvoklī.

Centrālā ēka ir neliela kungu māja, kas celta 19. gadsimta beigās. Tās galvenās būvformas saglabājušās, bet iekštelpu plānojums Padomju laikā pārbūvēts, piemērojot to pansionāta vajadzībām. Aiz muižas plešas vecie muižas dārzi. Muižas kompleksu apskauj koku alejas. Aiz alejas atrodas barona dzimtas kapi.