Skultes muiža

19. gadsimta sākumā Skultes muiža piederēja majoram Andreasam fon Reisneram (von Reuβner). 1815. gadā to mantoja viņa četri dēli, kuri 1817. gadā nodeva savas tiesības uz īpašumu vecākajam brālim, zemes tiesas asesoram Magnusam Mārtiņam Reisneram.

1844. gadā to par 135 000 rubļiem nopirka ģenerālmajors Kārlis fon Reisners,

1857. gadā muiža piederēja viņa atraitnei Aleksandrai un dēlam Andreasam, kurš muižu 1870. gadā pārdeva rotmistram Oskaram fon Freitāgam Loringhofenam (von Freytag Loringhoven).

Pēc viņa nāves 1882. gadā muižu savā īpašumā pārņēma viņa atraitne Leokādija fon Freitāga-Loringhofena (1842–1912) un viņu septiņi dēli.

 Pēdējais muižas īpašnieks līdz 1920. gada zemes reformai bija Oskars Freitāgs fon Loringhofens

No 1872. līdz 1894. gadam Skultes muižā darbojās privāta zēnu un meiteņu skola, pēdējā ar latviešu mācību valodu.

Zēnu skola gatavoja absolventus iestājai ģimnāzijā, meiteņu skola līdzās ģeogrāfijas, vācu valodas, reliģijas mācības u.c. stundām piedāvāja iespēju apgūt praktiskas zināšanas, t. sk. ēst gatavošanu un konservēšanu, šūšanu un citas lauku saimniecībā nepieciešamas iemaņas. Par atsevišķu samaksu varēja mācīties klavierspēli un krievu valodu.

Meitenēm skola izmaksāja 50 sudraba rubļus gadā. Skolu apmeklēja turīgu Vidzemes guberņas saimnieku, luterāņu mācītāju, ārstu, juristu meitas. Savukārt proģimnāziju absolvēja daudzi vēlāk slaveni ārsti un zinātnieki, piemēram, Pēteris Sniķers un Astafs fon Tranzē-Rozeneks.

Par skolotāju zēnu un meiteņu skolā strādāja latviešu mācītājs Jānis Neilands, dzejnieks un mācītājs Jānis Steiks