Powiedz o tym miejscu
pl

Piemineklis / brāļu kaps kritušajiem 6. Rīgas kājnieku pulka karavīriem pie bijušās Skuju skolas

1919.gada 17.novembrī pie bijušās Skuju pamatskolas notika kauja ar bermontiešiem, kurā 6.Rīgas kājnieku pulks zaudēja 16 kritušos un divus bezvēsts pazudušos , ievainoti tika 58 karavīri.

1922.gadā pulkvedis Mucenieks 12 km no Jelgavas , Jelgavas –Rīgas šosejas malā pie Skuju skolas, uzstādīja 3.5 m augstu koka obelisku ar 6.Rīgas kājnieku pulka 16 karavīru vārdiem, kuri šajā vietā krita cīņā pret Bermonta karaspēku.

Piemineklis drīz gāja bojā  un Skuju skolas pārzinis Jānis Mednis kopā ar audzēkņiem dēstīja liepu aleju – Varoņu aleju, kur katrai liepai deva varoņa vārdu:

  • Alksnis Hermanis,
  • Brencis Edgars,
  • Eriksons Jānis,
  • Ivanovs Aleksejs,
  • Kaspars Jānis,
  • Kalns Teodors,
  • Martušs Jāzeps,
  • Ozoliņš Jānis,
  • Ozollapiņš Pēteris,
  • Pastalnieks Augusts,
  • Podziņš Kārlis,
  • Raibais Fridrihs,
  • Paegle Roberts,
  • Sinka Pēteris,
  • Sabers Arvīds,
  • Vinters Kārlis.

1933.gadā nodibināja jaunu pieminekļa celšanas komiteju.

1936.gadā tā no Brāļu Kapu komitejas saņēma pabalstu 500 latus, savukārt 1937.gadā travertīnu.

1937.gada 24.oktobrī atklāja jaunu pieminekli. Tā arhitekts bija Nikolajs Voits. Bareljefu veidojis tēlnieks Mārtiņš Šmalcs, saskaņā ar sava skolotāja profesora Kārļa Zāles norādījumiem. Pieminekļa uzstādīšanu veikusi E.Kuraua firma. Izmaksājis Ls 3000.

Pieminekļa apraksts: Uz pieminekļa attēloti divi cīņā ejoši karavīri – viens ar rokās satvertu šauteni, otrs-granātu. Zem bareljefa izkalts uzraksts: „Varonīgajiem tēvzemes dēliem 1919.” Piemineklis izgatavots no romāņu travertīna 3.60 metru augstumā, celts uz 1.2 m augsta zemes paaugstinājuma, uz kuru ved divas kāpnes ar astoņiem pakāpieniem.

Pieminekļa priekšpusē ir izveidots ziedu altāris. Laukums iesegts ar travertīna plāksnēm. Abpus piemineklim novietots pa akmens solam. Līdz mūsdienām nav saglabājušies akmens soli abpus piemineklim.

1937.gada 28.novembrī 16 kritušo karavīru pīšļi tika pārapbedīti Cenas kapos.

1938.gadā notika pieminekļa apkārtnes labiekārtošanas darbi, projekta autors – Rīgas daiļdārznieks Lapiņš.

No 1985. līdz 1987.gadam pieminekli restaurēja, atjaunojot trūkstošās plāksnes.

2009. gadā ir atjaunots Pieminekļa vizuālais estētiskais veidols, uzlabota pieminekļa aizsardzība pret nelabvēlīgajiem apkārtējās vides un klimatiskajiem apstākļiem.  Izmantotie avoti:

Ozolnieki.lv, news.lv

Lismanis Jānis. 1915 - 1920 kauju un kritušo karavīru piemiņai : Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas / Jānis Lismanis ; priekšv. aut. Eižens Upmanis. - Rīga : N.I.M.S., 1999. - XX, 406 lpp. : il., fotogr., sh., k. - Pielikums : 369. - 370. lpp. - Māju nosaukumu rādītājs: 373. - 374. lpp. ISBN 9984-92852-7 Pošeika Antra (1962-). Varonīgo tēvzemes dēlu piemiņai : [par pieminekļa Latvijas neatkarības cīņās kritušajiem 6. Rīgas kājnieku pulka karavīriem Ozolnieku novada Cenu pagastā atjaunošanu : sakarā ar gaidāmo LR proklamēšanas 90.gadadienu] / Antra Pošeika // Ozolnieku Avīze. - Nr.6 (2008, jūn.), 3.lpp. Pošeika Antra (1962-). Restaurēts piemineklis kritušajiem karavīriem / Antra Pošeika // Ozolnieku Avīze. - Nr.9 (2009, sept.).

Cenas (Cenu) brāļu kapi - Latvijas brīvības cīnītāju kapa vieta

pochowane osoby:
1Zobacz zapisy
groby na cmentarzu:
1Zobacz zapisy

1922.gadā pulkvedis Mucenieks 12 km no Jelgavas , Jelgavas –Rīgas šosejas malā pie Skuju skolas, uzstādīja 3.5 m augstu koka obelisku ar 6.Rīgas kājnieku pulka 16 karavīru vārdiem, kuri šajā vietā krita cīņā pret Bermonta karaspēku.

Piemineklis drīz gāja bojā  un Skuju skolas pārzinis Jānis Mednis kopā ar audzēkņiem dēstīja liepu aleju – Varoņu aleju, kur katrai liepai deva varoņa vārdu:

  • Alksnis Hermanis,
  • Brencis Edgars,
  • Eriksons Jānis,
  • Ivanovs Aleksejs,
  • Kaspars Jānis,
  • Kalns Teodors,
  • Martušs Jāzeps,
  • Ozoliņš Jānis,
  • Ozollapiņš Pēteris,
  • Pastalnieks Augusts,
  • Podziņš Kārlis,
  • Raibais Fridrihs,
  • Paegle Roberts,
  • Sinka Pēteris,
  • Sabers Arvīds,
  • Vinters Kārlis.

1937.gada 28.novembrī 16 kritušo karavīru pīšļi tika pārapbedīti Cenas kapos.

S.Rusmanis grāmatā "Neiepazītā Latvija" raksta: "Kapi saukti gan par Cenas kapiem, Baro­nu kapiem, gan Pansionāta kapiem. No ieejas pa kreisi to vecā­kā daļa, lielāka kopēja piemiņas zīme ir Ozolnieku pansionāta iemītnieku apbedījumu vietā. Uz ceļa pusi 1989. gadā pēc arhitektes Aijas Ziemeļnieces projekta labiekārtota kapa vieta 28 latviešu karavīriem, kas kri­tuši 1919. gadā Latvijas Brīvības cīņās un šeit pārapbedīti 1937. gadā. Nostāsts vēsta, ka blakus birzītē mīlestības dēļ nošāvies muižkunga dēls, turpat apglabāts ar visu zelta zobenu. Kapa vieta gan esot izrakņāta."

Tagi