LOGIN
se

Vilnis Eglājs

Bifoga en bild!
Födelsedatum:
19.06.1938
Dödsdatum:
03.10.1993
Gravar datum:
08.10.1993
Kategorier:
, , , , , , , , Offer för katastrof
Nationalitet:
 lett
Kyrkogård:
Rīga, Jaunciems, Jaunciema kapi

Vilnis Eglājs (1938. gada 19. maijs — 1993. gada 3. oktobris) bija latviešu inženieris un politiķis, Augstākās Padomes deputāts.

Vilnis Eglājs piedzima 1938. gada 19. maijā Rīgā, agronoma ģimenē. Izgudrotāja Alda Eglāja brālis. Precēts ar Valitu Eglāju. Pārim bija divi bērni: dēls Ritvars (arī politiķis, bijis partijas Tēvzemei un Brīvībai/LNNK valdes loceklis) un meita Iveta.

1956. gadā V. Eglājs absolvējis Kuldīgas vidusskolu.

 No 1956. līdz 1961. gadam studējis Rīgas Politehniskā institūta Mehānikas fakultātē un kļuva par diplomētu mehānikas un mašīnbūves inženieri.

1973. gadā V. Eglājs ir aizstāvējis fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta disertāciju. 

1992. gadā ieguvis Latvijas inženierzinātņu doktora grādu.

Visu mūžu (no RPI absolvēšanas līdz nāvei) strādājis Rīgas Politehniskajā institūtā (vēlāk — Rīgas Tehniskajā universitātē). Bijis asistents, vecākais pasniedzējs, zinātniskais līdzstrādnieks un, visbeidzot, docents.

Būdams AP deputāts, uz laiku pametis institūtu, tomēr pēc savu pilnvaru beigām atgriezies RTU un turpinājis iesākto darbu. Viņa pētījumu virzieni bija saistīti ar mašīnu un mehānismu dinamiku, kā arī optimizācijas teoriju, darbā plaši pielietojot datortehniku. 

1977. gadā izstrādājis principāli jaunu, oriģinālu optimālās projektēšanas metodi, kas balstās uz eksperimenta plānošanas teoriju.

Savā darbā īpaši pievērsies daudzkorpusu jahtu izpētei, projektēšanai un būvei, kā arī eksperimentu plānošanas metodēm un sistēmu optimizācijai. Izstrādātās teorijas un izgudrojumi radīja iespēju Latvijas PSR 1982. gadā pārsniegt jahtu pasaules ātruma rekordu un pirmajai padomju gados piedalīties lielākajās jahtu izstādēs un uzsākt jahtu eksportu. 9 ārvalstu patenti.

Studiju gados rakstījis protesta vēstuli pret Pļaviņu HES celtniecību, par ko ticis pratināts Valsts Drošības komitejā. 1968. gadā sakarā ar diskusiju par PSRS iebrukumu Čehoslovākijātika atlaists no pasniedzēja amata un bija atļauts strādāt tikai par zinātnisko līdzstrādnieku, lai nebūtu kontakta ar studentiem.

 Bijis viens no Latvijas Tautas frontes RPI atbalsta grupas dibinātājiem (1988), LTF 1. un 2. kongresa delegāts. Darbojies Rīgas pilsētas Centra rajona LTF nodaļā.

1990. gadā ticis ievēlēts Augstākajā Padomē. Eglājs bija viens no Neatkarības deklarācijas darba grupas locekļiem, darbojies Likumdošanas jautājumu komisijā. Strādājis pie vairākiem likumiem, kas saistīti ar iedzīvotāju tiesiskā statusa noregulēšanu, kā arī pie 5. Saeimas vēlēšanu likuma. 1992. gada 26. novembrī bijis viens no AP deputātu frakcijas "Satversme" dibinātājiem.

Kandidējis 5. Saeimas vēlēšanās no Latvijas Zaļās partijas saraksta, nav ievēlēts.

Vilnis Eglājs gāja bojā 1993. gada 3. oktobrī autoavārijā.

 

wikipedia, izgudrojumi.lza.lv

Källor: wikipedia.org, news.lv

Inga platser

    loading...

        förhållande namnförhållande typFödelsedatumDödsdatumBeskrivning
        1Otto EglājsOtto Eglājsfar11.10.190204.12.1988
        2
        Rasma Eglājamor05.07.190221.07.1981
        3
        Valita Eglājafru10.07.193507.04.2011
        4Aigars JirgensAigars JirgensMedarbetare02.11.196016.03.2005
        5Pēteris TabūnsPēteris TabūnsMedarbetare20.01.193719.09.2020
        6Jānis  KrūmiņšJānis KrūmiņšMedarbetare26.06.195520.04.2021
        7Mariss AndersonsMariss AndersonsMedarbetare21.04.195704.03.2021
        8Andrejs KrastiņšAndrejs KrastiņšMedarbetare06.05.195119.05.2008
        9Emerita BuķeleEmerita BuķeleMedarbetare14.08.194127.09.2023
        10Olgerd KrodersOlgerd KrodersMedarbetare09.08.192110.10.2012
        11Valērijs  KarpuškinsValērijs KarpuškinsMedarbetare00.00.194919.10.2014
        12Roberts MilbergsRoberts MilbergsMedarbetare15.08.194200.04.2016
        13Vilnis Edvīns  BresisVilnis Edvīns BresisMedarbetare30.01.193825.10.2017
        14Krišjānis PetersKrišjānis PetersMedarbetare23.06.197513.11.2014
        15Valentīna  ZeileValentīna ZeileMedarbetare01.03.193718.08.2018
        16Romanas  ApsitisRomanas ApsitisMedarbetare13.02.193917.02.2022
        17Modris  LujānsModris LujānsMedarbetare05.02.196424.08.2022
        18Leons BojārsLeons BojārsMedarbetare20.02.193904.07.2013
        19Gundars BērziņšGundars BērziņšMedarbetare26.09.195906.01.2023
        20Ojars  GrinbergsOjars GrinbergsMedarbetare19.11.194222.04.2016
        21Aivars BerķisAivars BerķisMedarbetare24.09.193601.02.2020
        22Roberts JurdžsRoberts JurdžsMedarbetare11.04.196309.12.2002
        23Aleksejs    VidavskisAleksejs VidavskisMedarbetare19.09.194301.07.2020
        24Eduards  BerklavsEduards BerklavsMedarbetare15.06.191425.11.2004
        25Māris GrīnblatsMāris GrīnblatsMedarbetare05.01.195514.03.2021
        26Atis KramiņšAtis KramiņšMedarbetare30.05.194704.11.1997
        27Pēteris Kārlis ElfertsPēteris Kārlis ElfertsMedarbetare29.01.196128.05.2021
        28Leonids KurdjumovsLeonids KurdjumovsMedarbetare08.06.193919.02.2012
        29Ojārs Ēriks KalniņšOjārs Ēriks KalniņšMedarbetare22.10.194914.10.2021
        30Silva GoldeSilva GoldeMedarbetare04.08.195531.12.2013
        31Rolands RikardsRolands RikardsMedarbetare15.12.194203.02.2022
        32Pauls  PutniņšPauls PutniņšMedarbetare12.11.193701.12.2018
        33Ausma  Ziedone-KantāneAusma Ziedone-KantāneMedarbetare10.11.194129.05.2022
        34Lubova ZileLubova ZileMedarbetare03.01.192814.07.2016
        35Vaira  PaegleVaira PaegleMedarbetare06.07.194214.06.2019
        36Anna   SeileAnna SeileMedarbetare27.09.193919.06.2019
        37Inese BirznieceInese BirznieceMedarbetare25.05.195127.10.2022
        38Ivars SilārsIvars SilārsMedarbetare28.04.193829.08.2019
        39Vents BalodisVents BalodisMedarbetare19.11.196317.05.2023
        40Jānis PetersJānis PetersMedarbetare30.06.193927.01.2025
        41Andris GrūtupsAndris GrūtupsMedarbetare05.05.194915.06.2014
        42Alberts BelsAlberts BelsMedarbetare06.10.193811.06.2024
        43Jānis StraumeJānis StraumeMedarbetare27.08.196210.07.2024
        44Raits ČernajsRaits ČernajsFörtrogen13.08.194803.03.2018
        45Visvaldis LācisVisvaldis LācisKamrater12.03.192418.04.2020

        08.10.1988 | Izveidota Latvijas Tautas Fronte

        Latvijas Tautas fronte bija sabiedriski politiska kustība un organizācija Latvijas PSR un Latvijā Atmodas laikā no 1988. gada. Pēc 5. Saeimas ievēlēšanas 1993. gadā tā darbojās kā mazietekmīga organizācija. Likvidējās 1999. gadā.

        Submit minnen

        06.02.1989 | LTF lietošanā tiek piešķirta ēka Vecrīgā

        1989.gada 6.februārī ar Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu LTF (Latvijas Tautas Fronte) lietošanā tiek piešķirta ēka Vecpilsētas ielā 13/15. Vēl viens piemērs, kā izpildvara netieši sāka dot atbalstu sabiedrības pilsoniskai aktivitātei ceļā uz neatkarības atjaunošanu.

        Submit minnen

        18.03.1990 | Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanas

        Submit minnen

        04.05.1990 | Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana

        Submit minnen

        13.01.1991 | Notiek LTF Domes izsludinātā Vislatvijas tautas manifestācija Daugavmalā

        Latvijas Tautas Frontes Dome izsludina Vislatvijas tautas manifestāciju, lai 13. janvārī atbalstītu likumīgi (gan vēl pēc okupācijas laika likumiem) ievēlēto valdību, kā arī pieņēma lēmumu apsargāt stratēģiski svarīgākos objektus.

        Submit minnen

        15.01.1991 | OMON uzbrukumi IeM kursantiem - Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8

        1991.gada 15.janvāra naktī notika divi OMON uzbrukumi Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8, tika piekauti kursanti, izdemolētas telpas, nolaupīti ieroči.

        Submit minnen

        18.01.1991 | Latvijas AP sāk veidot vienotu valsts pašaizsardzības komisiju

        1991.gada 18.janvārī Latvijas Republikas Augstākā Padome nolēma izveidot vienotu valsts pašaizsardzības komisiju.

        Submit minnen

        21.08.1991 | Latvija pieņem konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu

        Augusta pučs (krievu: Августовский путч) bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19.—21. augustā ar mērķi gāzt prezidentu Mihailu Gorbačovu un izbeigt viņa uzsākto valsts demokratizācijas procesu, kā arī nepieļaut Savienības līguma, kas paredzēja reformēt Padomju Savienību, parakstīšanu. LR AP pieņēma Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kurā noteica, ka tālākas sarunas ar PSRS varas un pārvaldes iestādēm par neatkarības atjaunošanu vairs nav iespējamas

        Submit minnen

        07.07.1993 | Latvijas Republikas 5. prezidents. Guntis Ulmanis ievēlēts par LR Prezidentu

        Submit minnen

        Märka