Inguna Jansone

Beigusi Rīgas 4. vidusskolu. Studējusi angļu valodu Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultātē.

Inguna Jansone publicējās galvenokārt 20. gadsimta 90. gados. 

Dzejot I. Jansone sākusi 17 gadu vecumā. Dzīves laikā viņai iznāca divi dzejoļu krājumi - "Sikspārņa sindroms" (1993) un "Šampūns ar balzamu" (1998). Pēc tiem viņa galvenokārt pievērsās tulkošanai, jaunu dzejoļu publikāciju dzīves laikā nebija. 2009.gadā iznāca trešā grāmata - "Injan".

2007. gadā dzejniecei progresēja vēzis, ar kuru viņa nodzīvoja gandrīz gadu. Pēc ilgas pretošanās, 2008. gada rudenī tika aizvesta pie ārsta, kur tika konstatēta ielaista plakanšūna, ļaundabīgs audzējs, kas visbiežāk saistās ar ādas saslimšanu, bet I. Jansonei skāra galvu.

Dzejniece rakstīja par sevi un citiem sap.lv, ar iesauku Garāmskrienošais Susurs, kā arī deva padomus citiem. Kopš vēzis skāra acis un Inguna Jansone zaudēja redzi, viņas vietā sāka rakstīt viņas vīrs  dzejnieks Andris Akmentiņš. I.Jansonei bija meita Eva un otrajā laulībā dēls Mārtiņš. Bija Latvijas Rakstnieku savienības biedre. 1998. gadā saņēmusi Annas Dagdas prēmiju par krājuma "Šampūns ar balzamu" manuskriptu. 2003. gadā Jura Kronberga atdzejojumā iznāca dzejas izlase zviedru valodā.