Broņislavs Sluckis

Dzimis 1915. gadā. Otrā pasaules kara dalībnieks,
nacionālo partizānu komandieris Latgalē (segvārds "Indulis"). Stompaku nometnes nacacionālo partizānu apvienības štāba priekšnieks.

Latgalē, Viļakas apriņķī, līdz pat 15.01.1953. darbojas LNPA Ziemeļlatgales štābs, kuru vadīja Broņislavs Sluckis. [Avots: Nezināmais karš : latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956 : nacionālo partizānu cīņu un piemiņas vietas / [Latvijas Nacionālo partizānu apvienība].-33. lpp.]  
Tika sagūstīts kā viens no pēdējiem komandieriem 1953.gadā.

Broņislavu Slucki nāvessoda izpildīšanai nosūtīja uz Maskavu, kur nošāva 1953.gada 24.decembrī.     

Vēl pirms Stompaku kaujas B. Sluckis bija tas, kurš iebilda pret, viņaprāt, pārāk aktīvo LNPA vadītāja P. Supes vēršanos pret padomju varas aktīvistiem un atbalstītājiem, resp., viņu nogalināšanu.

Pēc tam, kad kādā asā strīdā B. Sluckis pret to bija protestējis, kliedzot uz Supi: “Vai tu Dievam nemaz vairs netici?” – P. Supe bija sasaucis partizānu sanāksmi un licis izšķirties par tālāko cīņas taktiku.

Tā kā vairākums no viņiem atbalstīja Supi, B. Sluckis tika atcelts no Stompaku partizānu nometnes komandanta amata.

Mežā Broņislavs un Leontīne Slucki atradās līdz 1953. gada 15. janvārim, kad kāda mežsarga nodevības dēļ čekisti viņus atrada un sagūstīja (vienu no uzbrucējiem Broņislavs paspēja nošaut, kad tas tuvojās partizānu bunkuram, bruņojies ar ložmetēju).

Pēc smagas sišanas čekisti Leontīnei ar šautenes laidi pārsita galvu, un tikai kāda čekas virsnieka noraidošā nostāja pasargāja viņu no izvarošanas. Pēc tam abus sagūstītos dzīvesbiedrus aizveda uz bijušo kapucīņu klostera ēku, kur tagad bija iekārtojusies Viļakas milicija. Padomju okupācijas vara Broņislavu 1953. gada 24. decembrī nošāva cietumā Maskavā, bet Leontīni sodīja ar ilgiem gadiem izsūtījumā Irkutskas apgabalā. Latvijā viņa drīkstēja atgriezties tikai 1977. gadā.

***

Iepazīšanās ar S. Reinsones  darbu “Meža meitas” un vēstures zinātnieces I. Dreimanes pēcvārdu un komentāriem man bija atklāsme.  Biju gan lasījusi H. Stroda, Z. Trušinska, D. Greiža, T. Bāliņa, kā arī liecību apkopojumu grāmatā “Uz ežiņas galvu liku”, bet šajā darbā autore intervējusi 12 no 429 apzinātām nacionālām partizānēm.

Lūk, viņu vārdi: Lienīte Sestule, Regīna Tēliba, Domicella Pundure, Eleonora Polisadova, Brunhilda Ausma Fogele, Hilda Miezīte, Mikalīna Supe, Anna Šmite, Dzidra Bukāte, Leontīne Slucka, Antonija Zmuidiņa, Lidija Kalcenava.

Broņislavs Sluckis pieminēts piemiņas akmenī nacionālajiem partizāniem Balvu katoļu kapsētā. 

Avots: Nezināmais karš : latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956 : nacionālo partizānu cīņu un piemiņas vietas / [Latvijas Nacionālo partizānu apvienība].-51. lpp.