Lolita Leišupe

"LOLITA LEIŠUPE     CURRICULUM VITAE

Dzimusi - 1958. gada 18. augustā Dobeles rajona "Bikstos".

IZGLĪTĪBA.

Sociālo zinātņu maģistra grāds vadībzinātnē, specializācija "Starptautisko ekonomisko sakaru vadīšana", pabeidzot Rīgas Tehnisko  Universitāti Inženierekonomikas fakultāti.

Aktīvi darbojusies sabiedrības interesēs esmu vienmēr. 2001. g. esmu apguvusi Vēdiskās filozofijas, kultūras un veģrtārā uztura kursu. 2000.-2002. g. Starptautiskās A.Vittes Hamburgas astroloģijas akadēmijas 2. gadīgā programma, kvalifikācija-astrologs. Izmantoju iespēju no 2001 g Starptautiskās Rērihu biedrības Latvijas nodaļas "Dzīvās Ētikas draugu kluba"bibliotēkā saņemt nepieciešamās grāmatas un audio materiālus, kā arī piedalīties nodarbībās un semināros. 2004. g. mani uzņēma par kluba biedru, bet 2005. g.aprīlī grupā gatavojoties semināram par "Prieku"radās nepieciešmība īsi un konkrēti noformulēt pamatdomas tēmai tādēļ sāku apkopot izlasīto atbilstoši japāņu trīsrindēm-haikām.Pēc tam ceļā uz mājām radās vēl pāris jau garāki dzejoļi, jo dvēseles pārdzīvojumi jau bija sakrājušies un tas kā nevaldāms spēks izlauzās no dvēseles un sirds skavām brīvībā.

                  Sev es tās nosaucu-

                            "Garīgu pārdomu lirika-trijoles-dvēseles vijoles"

                                               skan,skan,skan

                                          tieši no manas sirds

                                      tieši no sirds".

Jo atskaņas trijoles- dvēseles vijoles man tā likās, ka vislabāk atspoguļoja šo manu garīgās izpausmes laiku, sākoties jaunai tūkstošgadei. Vēl mani interesē māksla, glezniecība-regulāri apmeklēju dažādas izstādes, muzejus. Sevišķi interesē teurģiskā glezniecība un sakrālā māksla.

     Manu interesi piesaista arī folklora un senā mūzika, ļoti patīk indiešu mūzika, gregoriāniskie dziedājumi un ērģeļmūzika. Esmu apguvusi vairākus rokdarbu veidus.

Lai piepildītu sapni par ceļojumiem, 2006. g. pabeidzu gidu-grupu pavadoņu kursus, jo vēlos pati iepazīt Vidusjūras salas, Itāliju, Vāciju, bet Grieķijā savām acīm redzēt ikonu gleznošanu. Kā arī pati veidoju dažādus ekskursiju maršrutus, vispirms Latvijā, Baltijā.

2010. gadā turpināju piedalīties rakstnieku tālākizglītības programmā "Rakstniecības teorija un prakse" "Literārā akadēmija", saņemot teorētiskās zināšanas, nolēmu, ka nopietni jācenšas studēt literatūrzinātni.Pieteicos uzreiz trijās meistardarbnīcās-dzejas, prozas,drāmas, lai rakstītu dažādu žanru literāros darbus, jo viena mana izsapņota tēma ir Zebrus ezera sāga"-kur būtu atspoguļota vēsture ezera krastos un tā ir ļoti bagāta-senās ciltis,seni pilskalni, vikingu kapsēta, akmeņi, Zebras muižā dzīvojis Vaidelotis un lejā pie akmens bijis svētavots, Zebrus ezerā ietek septiņi avoti, debesis un mākoņi tur ir citādi, netālu atrodas Pokaiņi, Bramaņu (Balto Tēvu) mājvieta, Krīvu(zintnieku) kalni, noslēpumainie Silakalni, Ķeveles avoti, Bikstu muiža, Jaunpils, senās Bobotes pilskalns un citas teiksmainas vietas.Tikko ir tapis darbs par hercogu Jēkabu-viencēliens "Viena diena hercoga Jēkaba dzīvē 40/400". Tāpat arī vācu materiālus par Elizabeti fon der Reki (dzimušu Mēdemu). Mani ļoti interesē baltvācu muižnieku vairāku gadsimtos Latvijā un pasaulē izdzīvotie mūži, piedzīvojumi un pārdzīvojumi. Tāpat vēlētos izmēģināt rakstīšanu arī detektīvu žanrā.

Papildināt savas zināšanas vienmēr ir aizraujoši. Turpmāk ceru rakstīt arī citu žanru literāros darbus.Esmu Jelgavas Latviešu biedrības biedre, dzejnieku klubiņa "Pieskāriens" sarūpētā kopkrājuma "Zemgales vācelīte" 4 gadu līdzautore.

Zināšanu un izglītības spektrs ir plašs.

Dzīvoju Latvijā. Jelgavā, bet ikdienas darbu strādāju Rīgā LDz.Sazvanīt mani varēja darba laikā, mājās Jelgavā vakaros arī. Varēja rakstīt vēstules uz e-pastu.

Ar cieņu,

Lolita Leišupe."

Es ticu

gan tu gan es

uz tālo bezgalību ejam

jo dziļāka ir doma

jo smalkāk jūtu es

sauc mani Balss no brīnišķīgās tāles

tā Balss kā tīra rīta rasa

kā dzērves sauciens rudenī

sauc ceļā tālā prom...

                                    Lolita Leišupe.

Lolita Leišupe nomira 1916. gada 25. martā, agri no rīta, Jelgavas pilsētas slimnīcā pēc ilgas un grūtas  slimības.