Kārlis Frederiks Mednis

Kārlis Mednis ticēja, ka gleznotājam jāglezno, jādzīvo no savas mākslas. Piecdesmito gadu Austrālijā šāda vēlēšanās bija gluži utopiska, jo sevišķi iebraucējiem - bez sakariem, daudziem arī bez valodas. Vairums turējās pie saviem maizes darbiem un kļuva brīvā laika gleznotāji.
Mazā Melburnas centra dzīvoklītī, kurā Mednis sākuma gados dzīvoja ar savu māmuļu, rodas gleznas, dzimst nākotnes plāni. Tur arī no dibinās gleznotāju grupa Zilā ota, kuras izstādēs Mednis ar saviem darbiem iepazīstina plašāku austrāliešu sabiedrību. Citkārt skeptiskā laikrakstu kritika ir labvēlīga.
K. Mednis apzinās, ka materiālās neatkarības sasniegšanai viņam jāiesaistās Austrālijas mākslas ainā. Jau 1951. gadā viņš iestājas Viktorijas mākslinieku savienībā un pec 8 gadiem kļūst tās padomes loceklis, arī pedagogs savienības mākslas skolā. Blakus eļļas un toreiz populārai emaļjas krāsu glezniecībai Mednis gūst ievērību arī kā ūdens krāsu gleznotājs, un viņu uzņem stingru mērauklu prasīgā Akvareļu savienības klubā. Viņa spējas atzinīgi novērtē arī komerciālās galerijas, kuru aģentu kontakti ar gleznu interesentiem nodrošina regulārus ienākumus. Tie ir sešdesmitie gadi, un beidzot Mednis atstāj darbu pie dzelzceļa un kļūst pilna laika gleznotājs. Savus iemīļotos tematus - nakts uguņu iegaismotus lielpilsētu bulvārus, ostu ūdeņus vai ziedus viņš glezno ar spontānu, atraisītu enerģiju. Kārlis Mednis Latvijā mācījās gleznotāju R. Sutas un L. Svempa studijās. Pēdējais viņam bija sevišķi tuvs. Līdzīgi savam skolotājam K.Mednis ir estēts, kuru intriģē  brīvs un virtuozs priekšnesums. Kārļa Medņa elegantā, nereti abstraktā glezniecība saistīja gan mākslu pazinējus, gan arī tos, kas par gleznām daudz neinteresējās, bet „zināja, kas viņiem patīk". Šī popularitāte plašākās aprindās nemazināja viņa darba vērtību. Mednis nekad nemēģināja piemēroties vai iztapt tam, kas komerciālā vidē varēja vilināt.
Ražīgajos 1980os gados, kad Mednis jau bija iedibinājis savu mākslinieka seju un viņa gleznas varēja pazīt bez paraksta izlasīšanas, viņu intriģē tajā laikā populārais „foto reālisms".
Viņš pamet savu gados izkopto, jūtīgo, personīgto stilu un pievēršas virzienam, kas sajūt tuvību ar 19. gadsimta reālisma tradicijām. Rodas paliela formāta darbi, vairums akvareļi, jauns apliecinājums viņa gleznotāja spēju daudzpusībai. Viņš iestājas Reālistu gleznotāju ģildē, kuras starptautiskie sakari aiznes viņa vārdu pāri Austrālijas robežām.
Savā gleznotāja mūžā K. Mednis saņēma daudz cildinājumu un godalgu, muzeju ievērību un komerciālo mākslas savienību medaļas. Trimdas sākuma gados iecerētos plānus piepildīja darbīgs un ražīgs mūžs. Gleznas, kuru novietošanai mazās istabiņas kļuva par šaurām, vajadzēja glabāt kāpņu telpu tumšajos kambaros. Taču gadu gaitā tās izvietojas pie gaišam izstāžu telpu un galeriju sienām . Arī mākslinieks pats pārceļas uz dzīvi ērtā rajonā ar telpīgu darbnīcu.
Tāds varētu būt viena otra trimdas mākslinieka dzīves stāsts. Taču retais to veica ar tik mērķtiecīgu apņemšanos un tikai dažiem panākumus iezīmēja garās trimdas sākuma gadi.

Avots: "Austrālijas latvietis", 27.08.1999 un 10.09.1999

Kārlis Mednis dzimis 1910. g. 1. aprīlī Krievijā. Skolas un jaunības gadus pavadījis Rīgā, kur pirmie skolotāji un pamatu licēji nākamām mākslinieka gaitām bijuši prof. J. Šiliņš un skolotājs Veilands. Vēlāk mācījies R. Sutas gleznošanas studijā un privāti pie L. Svempa. Blakus gleznošanai iepazinies ar keramikas tehniku. Pēckara gados Vācijā bijis Augsburgas vācu mākslinieku apvienības biedrs un piedalījies tās izstādēs. Līdztekus darbojies arī grafikas laukā, galvenā kārtā ilustratīvā grafikā grāmatām. Austrālijā ieradies 1949. gadā un apmeties uz dzīvi Melburnā, Viktorijas pavalsts galvaspilsētā. No 1951. g. ir biedrs Viktorijas mākslinieku biedrībā un darbojas tās vadībā kā padomes loceklis. Bijis viens no šīs biedrības mākslas skolas dibinātājiem un strādājis šinī skolā kā pedagogs no 1960. - 71. gadam. Līdztekus darbojas kā aktīvs biedrs „The Australian Guild of Real Artists" un „The Old Watercolour Society Club". Bija arī viens no Melburnas latviešu mākslinieku kopas „Ziläs otas" dibinātājiem un neilgu laiku šīs kopas biedrs. Pirmā patstāvīgā izstāde K. Mednim ir 1960. gadā Melburnā un kopš tā laika viņš sarīkojis 45 patstāvīgas izstādes un piedalījies tuvu pie 400 grupu izstādēs.

Avots: Latvju māksla, 1989