Andrejs Dombrovskis

Mācītājs A. Dombrovskis dzimis Bārbeles pagastā kā kalēja dēls. Pašmācības ceļā iemācījies vācu un latīņu valodas un 18 gadu vecumā devies uz Vāciju pie iekšmisijas mācītāja F. Bodelšvinga Bīlefeldē, kura vadītā iestādē Betelē 6 gados sagatavojies iekšmisijas darbam, sevišķu interesi pievērsdams baznīcas tauru korim (ne orķestrim, kā viņš pats saka), 1908. Gada beigās A. Dombrovskis atgriežas dzimtenē uz Jelgavas iekšmisijas iestādi „Taboru", bet pēc neilga laika dodas uz Pēterpili uz māc. K. Beldava vadīto iekšmisijas darbinieku skolu. Pēterpilī A. Dombrovski ordinē par mācītāja palīgu un viņš tur strādā arī par mājskolotāju. 1912. gadā māc. K. Beldavs A. Dombrovski aicina atpakaļ uz dzimteni uz Auces draudzi sev par palīgu. A. Dombrovska jaunievedums šeit ir „Draudzes vēstnesis", kas ir pirmais šāda veida izdevums Latvijā. Pa otram lāgam A. Dombrovskis nonāk Pēterpilī 1. pasaules kara laikā un strādā māc. V. Olava bēgļu komiteiā. Vēlāk viņš pārceļas uz Maskavu, kur ir bīskapa Irbes un māc.  K. Beldava līdzstrādnieks. 1920. gada 20. maijā Pēterpilī A. Dombrovski ordinē par mācītāju. Pēc atgriešanās dzimtenē mācītājs A. Dombrovskis vikarē Jēkabpilī, Biržos, Dignājā un Zasā. 1922. gada rudenī viņu ievēlē par Opekalna draudzes mācītāju, kur viņš kalpo līdz 1941. gadam, kad pāriet uz Biržu draudzi. Trimdas posmā Vācijā jubilārs darbojas Manheimas nometnē. Pēc ieceļošanas Savienotajās Valstīs, sākumā strādā Filadelfijā Luterāņu veco ļaužu mītnē, bet tagad dzīvo pie meitas, auklēdams 2 mazmeitas. Bez tiešā mācītāja darba A. Dombrovskim vienmēr tuva bijusi baznīcas mūzika, īpaši tauru orķestri un jaunatnes darbs. 1928. gadā viņš izdevis tauru koru mācības grāmatu „Teiciet to Kungu ar bazūnēm" un 1932. gadā  „Korāļi un garīgas dziesmas" ar 250 dziesmām.  Savienotajās Valstīs 1957.gadā iznāca “Dievkalpošanas kārtība ar notīm". Viņš kuplinājis arī garīgās literātūras apcirkņus un tulkojis un izdevis māc. Modersona grāmatu “Velna valgos", kas vēršas pret dzeršanas postu, bet 1947. gadā Manheimā „Mūsu Tēvs" apcerējumu.

Avots: "Laiks", 14.12.1957 un 13.06.1964