Ausma Zaķe

Ausma Birziņa piedzima 25.maijā 1941.gadā mammai Annai un tēvam Eduardam kā 5.bērns Birziņu ģimenē, “Plūdoņos” Ances rajonā. Ģimenē bija brāļi un māsas: Viktors, Inta (nomira pavisam maziņa būdama), Valdis, Mirdza, Ausma, Alda un Mudrīte. Ausma Ancē pabeidza pamatskolu, pēc tam jau krietni vēlāk Jelgavā - pabeidza vidusskolu. 20 gadu vecumā iepazinās ar Modri Zaķi, ar kuru pēc gada apprecējās – 1962.gada 2.septembrī. 1964.gada 28.oktobrī piedzima dēls Andris un 1967.gada 7.februārī – meita Pārsla. Kad dēlam bija aptuveni gads, ģimene pārcēlās uz dzīvi Jelgavā, Gagarina ielā 25 (tagad Svētes iela), kur nodzīvoja vairāk nekā 20 gadus.

Jelgavā arī sākās Ausmas kā mediķa gaitas. Pirmais mēģinājums absolvēt māsu skolu agrā jaunībā izrādījās neveiksmīgs, taču 38 gadu vecumā mērķis tika sasniegts! - viņa dienas nodaļā pabeidza J.Stradiņa medicīnas māsu skolu! Kā medmāsa Ausma strādāja ilgus gadus Jelgavas psihiatriskajā slimnīcā, 18.nodaļā, bet kad par dzīves vietu kļuva Rīga, ar laiku braukāšana uz Jelgavu sāka nogurdināt un viņa pārnāca strādāt uz Rīgas psihiatrisko slimnīcu, 13.nodaļu. No turienes arī 68 gadu vecumā viņa devās pensijā.

Viņa apmēram 45 gadu vecumā apguva arī masiera arodu un daudziem cilvēkiem lika justies labāk vistiešākajā vārda nozīmē.

Ausmas aicinājums, viennozīmīgi, bija medicīna. Tomēr lielu daļu viņas dzīves un intereses aizņēma arī darbs Latvijas Kristīgajā radio, kurā kopā ar Pārslu Arbidāni tika iedzīvināts tiešā ētera raidījums “Gaisma nakts tumsā”, kuru Ausma nenogurstoši vadīja daudzus gadus.

Ausmai bija 3 mazmeitas – Santa, Stella un Patrīcija, kā arī vedekla Jeļena un znots Alnis Kaļāns.

Ausma bija optimists ar labu veselību, taču priekšlaicīgi no dzīves viņu paņēma reti sastopamā, bet neārstējamā Stīla-Ričardsona-Olševska slimība, kas dažu gadu laikā paralizēja vienu ķermeņa daļu pēc otras, līdz 2013.gada 31.jūlijā Ausmas elpa apstājās un ceļš turpinājās jau citās, mums nezināmās tālēs…

Daudziem Ausma ir palikusi atmiņā kā jautra kompānijas dvēsele dzirkstošiem smiekliem, citiem – kā neērts un mūžam jautājošs cilvēks.

Par sevi viņa reiz teica tā: “tāda nu es esmu – pretrunu mocīta dvēsele…” , kas, manuprāt, bija visprecīzākais Ausmas raksturojums.

Mīlestībā, meita Pārsla