Jānis Augusts Silarājs

Saņemta seru vēsts, ka trešdien 10. augustā Boltonas slamnicā miris pazīstamais ārsts un rosīgais sabiedriskais darbinieks Dr. Augusts Silarājs. Nelaiķis dzimis 1887. gada 28. oktobrī Dobeles pagastā kā lauksaimnieka dēls. 1912. gadā beidza Tērbaras universitātes medicīnas fakultāti un ieguva ārsta vietu Ērgļos. Karam izceļoties, ierīkoja un vadīja Baltijas bēgļu apgādāšanas komitejas slimnīcas Daugavas piefrontes joslā. No 1918. līdz 1921. gadam bijis Dobeles slimnīcas vadītājs. No 1921. līdz 1936. gadam Kokneses rajona ārsts, bet no 1936. līdz 1944. gadam Baldones sēravotu dziedniecības iestādes direktors, visur rosīgi piedaloties vietējās draudzes darbā. Piedalījies lauku iedzīvotāju ārstēšanas likuma izstrādāšanā un tā iedzīvināšanā. Bijis Latvijas ārstu biedrības priekšsēdis un vadījis Profesiju kamerā ārstu sekciju. Trimdas sākuma posmu pavadījis Grēvenē, kur sevišķi iestājies par latviešu karavīriem, panākot viņu atbrīvošanu un uzņemšanu bēgļu nometnēs. Lielbritānijā nonācis Boltonā un jau no paša sākuma bijis daudzu pasākumu dvēsele, pulcinot ap sevi latviešus. Dr. A. Silarājs ir klāt pie Mančesteras apgabala latviešu luterāņu draudzes dibināšanas, tā viņu ievēl par savu pirmo priekšnieku, viņš kalpo šai amatā ar visu sirdi ilgus gadus. Baznīcas sinode viņu atkārtoti ievēl par savu prezidentu. Tāpat Dr. Silarājs vada LNPL sesijas un aktīvi piedalās visas Lielbritānijas laviešu sabiedriskā dzīvē. Pēdējos gadus doktors jutās mazliet saguris, bet kad tikāmies vēl nesen Almerā, gars bija možs un sirds pukstēja līdzi daudzām mūsu tautas un sadzīves problēmām.

Avots: "Londonas avīze", 12.08.1966