Edīte Pūtele

Noslepkavota pie savas mājas

INDIANAPOLE (V.P.)  - Indianapoles latviešu sabiedrību nesen satrauca ziņa vietējos laikrakstos par to, ka sestdien, 26.februārī, atgriežoties no darba šīs pilsētas pasta kantorī, slepkavas rokai par upuri kritusi 61 g.v. Edīte Pūtele. Viņa strādāja arī par skolotāju latvieāu ev.lut. draudzes svētdienas skolā un darbojās arī draudzē, bija arī studenšu korporācijas Daugaviete locekle.
Slepkava, gara auguma kalsnējs nēģeris, pēc policijas domām, uzbrucis Pūtelei pie viņas mājas garāžas, 2211 N. Alabama St., laupīšanas nolūkā bridī, kad viņa novietojusi savu mašīnu garāžā un sākusi nolaist garāžas durvis. Nav zināms, vai noziedznieks iepriekš prasījis Pūtelei atdot rokas somiņu un viņa atteikusies to darīt, kad uzbrucējs izšāvis, trāpot krūtīs. Dzirdot kliedzienus, uz garāžu steidzies Pūteles vīrs, 70 g.v. Jānis Pūtelis, kā arī kaimiņi, bet viņi nelaimīgo atraduši saļimstam pret garāžas sienu. Mēģināts tikt līdz mājai, bet tas nav izdevies, un Pūtele palikusi pagalmā. Izsauktā policija ievainoto nogādājusi Višard slimnīcā, kur viņa mirusi pirmās palīdzības telpā pēc stundas, atstājot vīru, 3 dēlus — Mārtiņu, Pēteri un Jāni Indianapolē un meitu Annu Marasko Demoinā, Aijovā.
Indianapolis Star reportieris Džeroms Džūdijs plašāk aprakstot traģisko gadījumu, uzsver, ka šī slepkavība bija traģiska kulminācija klasiskajā stāstā par krietnas, strādīgas latviešu ģimenes pūlēm izbēgt vispirms no 2 totālām tirannijām Eiropā un tagad no noziedznieku apsēsta rajona Indianapoles iekšpilsētā. Indianapolis Star aprakstot Pūtēju bēgļu gaitas nobeidz: "Pūteļus jau sen uztrauca viņu apkārtnē bieži dzirdamie šāvieni, un visi bērni mudinājuši vecākus pārcelties citur. Viņi arī bijuši ar mieru to darīt, bet tikai pēc nelaiķes pensionēšanās 1980. gadā. Tagad tas vairs nenotiks. Bēgs Jānis Pūtelis viens pats."

Avots: "Laiks", 26.03.1977