ua

Maksimiliāns Mitrēvics

Добавить новую картинку!
Дата народження:
15.04.1901
Дата смерті:
03.03.1989
Категорії:
Художник
Громадянство:
 латиш
Кладовище:
Встановіть кладовищі

Mākslinieks Maksimilians Mitrēvics dzimis 1901. g. 15. aprīlī Liepājā, kur viņa vecāki bija ienākuši no Zemgales Platones un Zaļenieku pagastiem. Pēc izcīnītā Latvijas brīvības kara viņš nodomāja savu dzīvi veltīt mākslai un drīz vien iestājās Latvijas mākslas akadēmijā. Sākumā viņš studēja grafiskās mākslas prof. R. Zariņa vadībā, bet vēlāk pārgāja prof. J. R. Tilberga figūrālā meistardarbnīcā, kuru beidza 1932. gadā. Pēc akadēmijas beigšanas Mitrēvics turpināja jau studiju laikā sākto skolotāja darbu V. Olava komercskolā, pēc tam N. Draudziņas meiteņu ģimnāzijā. Vēlāk pārgāja uz Liepāju, kur Valsts lietiskās mākslas vidusskolā mācīja speciālos priekšmetus un vadīja dekoratīvās glezniecības darbnīcu. Pēdējos Latvijā pavadītos gados viņš bija šīs skolas direktors. Studiju laikā M. Mitrēvicam iznāca epizodiski darboties kādā citā mākslas nozarē — filmā. Viņš iespaidīgi tēloja Bermontu pirmajā latviešu filmā «Lāčplēsis". Smagus zaudējumus mākslinieks piedzīvoja 1941. gadā, kad Liepājas bumbošanas laikā reizē ar darbnīcu sadega gleznas, krietns skaits grāmatu un visa pārējā mantība, viņam paliekot ar to vien, kas mugurā. Kara darbībai turpinoties, ar 1944. gadu M. Mitrēvics dzīvoja Vācijā. Pārvarot pirmās svešuma grūtības, viņš attīstīja strauju māksliniecisko darbību, uz ko norādīja izstādes Heidelbergā, Amsterdamā, Hāgā un citur. Līdztekus glezniecībai viņš studēja Heidelbergas universitātē mākslas vēsturi un filozofiju. 1949. gadā mākslinieks ieradās ASV un apmetās uz dzīvi Ņujorkas tuvumā. Arī šeit mākslinieciskā darbība turpinājās. Viņš piedalījās latviešu un amerikāņu izstādēs.

Avots: Daugavas vanagu mēnešraksts, 01.10.1966

Dižo liepājnieku, gleznotāju pulkam aizsaulē pievienojās Maksimiliāns Mitrēvics 1989. gada 3. martā. Mākslinieciskām dotībām un varēšanām bagātais figurālists un žanra gleznotājs savu ienākšanu mūsu mākslas pasaulē pieteica 1932. gadā ar diplomdarbu „Anatomijas stunda". Varētu teikt, ka šis diplomdarbs pieder pie nedaudziem un neparastākajiem gan savā sižeta izvēlē, gan meistarīgā izpildījumā, kas neapšaubāmi apliecināja jaunā mākslinieka varēšanu un gatavību.
Pirmo māksliniecisko izglītību Mitrēvics ieguva Liepājas Kultūras veicināšanas biedrības mākslas studijā, kur tajā laikā par skolotāju darbojās Augusts Annus. Akadēmiskās gaitas sākušās prof. R. Zariņa grafiskā meistardarbnīcā, bet vēlāk pārgājis uz prof. Tillberga vadīto figurālo meistardarbnīcu. 1935. gadā viņš  piedalās akadēmijas rīkotā Romas prēmijas sacensībā ar darbu „Māte", kurā ievīts Brīvības cīņu motīvs. Mitrēvics aktīvi piedalās Kultūras fondu izstādēs un no šī perioda darbiem vēl būtu pieminama „Rucaviete". Joprajām nav vēl pienācīgi novērtēts viņa mākslinieciskās audzināšanas darbs, ko viņš veica Liepājas lietiskās mākslas vidusskolā un kurā tas sāka savas gaitas 1937. gadā par dekoratīvās darbnīcas vadītāju, bet, sākot ar 1941.gadu, par šīs skolas direktoru. Mitrēvica skolnieki viņu atceras ar patiesām pateicības sajūtām un raksturo viņu kā vienu no spējīgākiem un iespaidīgākajiem šīs institūcijas pedagogiem.
Mākslinieks savu trimdas posmu Vācijā pavadījis Heidelbergā, kur arī atsācis pārtrauktās glezniecības gaitas. ASV ieradies kopā ar savu dzīves biedri Mālīti un apmeties Ņujorkas pavalstī. 1959. gadā viņš piedzīvo smagu zaudējumu - Mālītes aiziešanu mūžībā.
Gan daļu no sava laika ziedojot maizes darbam, mākslinieks par jaunu atsācis gleznošanu un 1950. gadā saņem NATIONAL ACADEMY OF DESIGN balvu - stipendiju par darbu „Svētdiena" un ar šī piešķīruma palīdzību var turpināt nopietnas studijas un aktīvu gleznošanu. Mitrēvics sarīkojis savas personiskās izstādes Griničā un Stamfordā. Bijis aktīvs Ņujorkas un apkārtnes mākslinieku grupas organizēšanā un allaž piedalījies šīs vienības izstādēs.
Aizvadītajos gados krietni ir samanāms pārtapšanas process viņa mākslā. Atraisījies no akadēmiskajām tradīcijām, otas raksts ir kļuvis atbrīvotāks un acumirkļa vadīts. Tas pats sakāms par maiņām virsmas apdarē. Atskaitot pieminētās grupas izstādes Ņujorkā, viņa darbi diemžēl nebija redzami plašākai, pasaules klajumos izkaisītai latviešu sabiedrībai, un tālab daudziem, jo sevišķi jaunākajā paaudzē, viņa mūža veikums maz vai nemaz nav pazīstami. Kā tas arī nebūtu - viņš savos astoņdesmit septiņos mūžagados gan klusā savrūpējā  darbā, sevi un savu devumu neizdzēšami ierakstjis mūsu spējīgāko meistaru sarakstā.
1901. gada 15. aprīlī Liepājā dzimušais Maksimiliāns Mitrēvics savas zemes gaitas beidza 1989. gada 3. martā Kisco, Ņujorkas pavalstī.

Avots: "Latvju māksla", 1989

немає місць

    loading...

        Iм'я зв'язокТип відносинДата народженняДата смертіОпис
        1Mālīte MitrēvicaMālīte MitrēvicaДружина00.08.1959
        2Irmgarde MitrēviceIrmgarde MitrēviceДружина22.11.190923.09.1994
        3Alfrēds ČaibelisAlfrēds ČaibelisСвикровь/тесть23.09.1880
        4Marta Katrīne ČaibelisMarta Katrīne ČaibelisСвекор/теща12.03.1887
        5Velta  Buceniece (dzim. Čaibelis)Velta Buceniece (dzim. Čaibelis)Свояченица10.01.191500.00.2013

        Не вказано події

        Ключові слова