Aleksandrs Tomass

Austrālijas zemes klēpī 30. jūlijā guldīits Daugavas Vanagu fonda Anglijā pirmais valdes priekšsēdis, bijušais lidotājs majors Aleksandrs Tomass.

Nelaiķis dzimis Rīgā 1902. g. 1. janvārī. Savas virsnieka gaitas A. Tomass uzsāk Pirmajā pasaules karā, pēc tam kā jauns leitnants ar Imantas pulku atgriežas Latvijā un tiek iedalīts 6. Rīgas kājnieku pulkā. 1926. kā nosvērtu un darbīgu virsnieku, viņu komandē uz kara aviācijas skolu. Pēc sekmīgas aviācijas skolas beigšanas viņš ierindojas kā lidotājs aviācijas pulka sastāvā. Te sākas Tomasa trauksmainās lidotāja gaitas, jo no lidotāja prasa jau miera laikā ne tikai fizisku izturību, bet arī attīstītas un možas garīgās spējas. Tomass ar savu neatlaidīgo apņēmību sekmīgi pilda ikdienišķos lidotāja uzdevumus, iegūst nepieciešamo pieredzi un jau īsā laikā kā pilnvērtīgs lidotājs pavairo aviācijas pulka saliedēto un norūdīto lidotāju saimi. Sasniedzot kapteiņa pakāpi, viņu nozīmē par pulka adjutantu. Tomass ar savu noteikto, taisnīgo un saticīgo raksturu kā adjutants iemanto nedalītu atzinību kā no priekšniecības, tā arī no kolēgām un padotajiem.
1936. gadā armijas vadība liek 6 izraudzītiem pulka lidotājiem doties Eiropas apkārtlidojumā lidotāja plkv. Indāna vadībā. Apkārtlidojuma nolūks ir: 1) iepazīšanās ar ārzemju lidotāju sasniegumiem,  2) izmēģināt tolaiku jaunās "Smolika" tipa lidmašīnas tālos pārlidojumos, 3) reizē ar to atzīmēt arī latviešu lidotāju uzņēmību. Kapt. Tomasam, kas pa daļai pārvalda vācu un franču valodas, uzdod veikt apkārtlidojuma priekšdarbus, kā arī izplānot sīku lidojuma maršrutu. Lidojuma laikā viņš lietišķi veic navigātora un tulka pienākumus. Eiropas apkārtlidojums izdodas teicami, un lidotāji, to skaitā arī nelaiķis, saņem armijas vadības pateicību pavēle. Arī latviešu prese atzinīgi novērtē latviešu lidotāju veikumus.
Nelaiķis pulka adjutanta amatu pilda nepārtraukti līdz padomju okupācijai. Otrā pasaules karā A. Tomass iestājas Latviešu leģionā. Viņu piekomandē aviācijas apmācības centram Kurzemē, kur līdz kara beigām apmāca jaunos lidotājus un motoristus. Gūsta laiku pārcieš kopīgi ar pārējiem latviešu leģionāriem Cedelhemā, Beļģijā. 1947. gadā Tomass ierodas darbā Anglijā un iestājas DVF organizācijā. Kā enerģisku darbinieku ar plašu administratora pieredzi viņu 1948. gadā ievēl par DVF valdes priekšsēdi. Lai darbību vienkāršotu, viņa laikā apvieno DVF padomi un valdi un viņu ievēl par jaunās valdes pirmo priekšsēdi. Še Tomasam paveras plašs darba lauks. Daudz kas jāsāk no jauna. Jānodibina jaunas kopas. Kopas jāapvieno nodaļās un jāievāc ziņas par neapzinātiem, no jauna iebraukušiem vanagiem Anglijā. Viņš ziedo visu savu brīvo laiku un enerģiju, lai šos uzdevumus veiktu. Tomasam tas arī izdodas. Ar DVF statūtu izstrādāšanu viņš savā darbības laikā ievada šo plašo organizāciju normālā darbības gultnē. Tas ir viņa neizdzēšamais nopelns DVF organizācijas izveidošanā Anglijā. 1951. gadā darba apstākļu dēļ viņš no priekšsēža amata atteicas un viņa vietā ievēl maj. A. Alksnīti. Nodibinoties LNPL, A. Tomasu ievēl par padomes locekli.
A. Tomass savā personīgā dzīvē ir vientuļš. Ģimenes dzīvi nodibināt viņam neizdevās, jo lielinieku laikā aizvesta viņa iecerētā. Brīvajā pasaulē vienīgais viņa radinieks V. Bērziņš atrodas Austrālija, Bankstaunā, kur viņam ir savs uzņēmums. Tas .aicina aizgājēju braukt pie viņa, lai palīdz viņam kārtot lietas. Tomass ar aizbraukšanu vilcinājās, viņš jūt, ka no turienes vairs nekad neatgriezīsies un savus draugus vairs neredzēs ...
1953. gadā viņš izceļo uz Austrāliju, šo staltā auguma, iznesīgo bijušo lidotāju īsā laikā noved kapā nedziedināma slimība (vēzis limfu dziedzeros) 58 gadu vecumā.
Aizgājējs bija klusas dabas, nosvērts, saticīgs un visu iecienīts latviešu sabiedrībā.
 

Avots: "Londonas avīze", 19.08.1960

***

Ir bijis 4. rotas komandieris 268. Ērgļu policijas bataljonā un vēlāk 271. Aizputes policijas pulka komandieris.