Tatjāna Tērauda

Šī gada 8. jūnijā acis uz mūžu slēdza izcilā saimniece un savas dzimtas dvēsele Tatjāna Tērauda. Tatjāna bija Jelgavas pirmās ģimnāzijas dibinātāja un direktora Ģederta Odiņa un viņa dzīvesbiedres Eižēnijas meita. Dzimusi Rubas pagasta "Pukstaišos" 1909. g. 7. augustā, Tatjāna savu bērnību pavadīja Pēterpilī, kur viņas tēvs bija vidusskolas direktors. Tur viņa piedzīvoja revolūciju un tika svaidīta pa dažādiem Dienvidkrievijas un Ukrainas apgabaliem pilsoņkara laikā. Latvijā atgriezās 1922. gadā, nobeidza Jelgavas pirmo ģimnāziju. Tālāk skolojas Lauksaimniecības akadēmijā, pēc tam praksē Anglijā. Studiju laikā Tatjāna satika savu dzīves draugu - Jāni Tēraudu (toreiz Štālu). Pēc studijām abi jaunie agronomi turpināja saimniekot "Pukstaišos".  Saimniecība plauka un izveidojās par vienu no vadošām apriņķī. Tērauds bija Rubas pagasta vecākais.
1944. gadā oktobrī Tatjāna un Jānis ar pieciem bērniem devās trimdā. Jaunākā meitiņa mira lopu vagonā ceļā uz bēgļu nometni Polijā. Pateicoties vecāku, sevišķi mātes, izdarībai, gādībai un mīlestībai četri bērni pārdzīvoja ļoti grūtos bēgļu gadus. Tatjāna ar ģimeni ieradās Kanādā 1948. g. oktobrī; abi ar vīru tūliņ sāka strādāt uz laukiem, no sākuma būdami kontrakta strādnieki, tad īrnieki, 1955. gadā kļuva par savas saimniecības īpašniekiem. Jaunajā zemē Tatjāna dzīvību dāvāja vēl trim atvasēm. Visi septiņi bērni tika izskoloti, ieguvuši augstāko izglītību sekmīgi savās profesijās, nodibinājuši ģimeni.
Mājas pavards un mātes mīlestība dzimtas locekļus bieži saveda kopā vecāku lauku mājās un vēlāk, kad vecāki aizgāja pensijā, pie viņiem Floridā. Tēvs vienmēr organizēja visādas izdarības, bet māte izkārtoja saimnieciskās vajadzības un uzturēja dzīvas saites bērnu un mazbērnu starpā. Ikviens viņai bija tas mīļākais. Tatjāna ar Jāni un plašo dzimtu un draugu saimi 1985. gadā svinēja savu 50 gadu kāzu jubileju dēla Jāņa dibinātajā Montreālas Latviešu sabiedriskajā centrā, desmit gadus vēlāk vēl sirsnīgāk tika svinēta 60 gadu kāzu jubileja, šoreiz jaunākā dēla Pētera fermā Jaunskotijā. Ar 17 mazbērniem un 8 mazmazbērniem Tatjānas dzimta bija veselīgi sazarojusi.
1996. gadā Jānis aizgāja mūžībā un Tajāna pēc tarn vairs neatguva savu dzīvesprieku.
Bēres Jaunskotijā izvērtās par Tatjānas daudzināšanu; viņas no maliņu maliņām sabraukušie mazbērni cildināja savu vecmāmiņu un spēcīgo dzīvesprieku un gudrību,ko bija no viņas smēlušies. Tatjāna var būt lepna uz savām atvasēm. Tatjānas vecākie dēli Jānis un Juris savas mātes pelnus, pēc viņas vēlēšanās, pārveda uz Latviju. Tur 28. jūnijā Tatjāna tika izvadīta no dzimto māju klēts pa pašas stādītu liepu aleju uz vecajiem Rubas kapiem. Viņa tika guldīta blakus savam tēvam, vecmāmiņai un krusttēvam Latvijas radu, draugu un kaimiņu klātbūtnē.

Avots: "Laiks", 03.10.1998