Alfrēds Krūkliņš

Šī gada 21. februārī Memfisā, Tenesijā, no šīs zemes šķīrās savdabīgo ainavu gleznotājs mākslinieks Alfrēds Krūkliņš; plaušu karsoņa sarežģījumi noslēdza viņa raženā mūža gājumu nepilnu 86 gadu vecumā.

Kaut arī pēdējos 7 gados dzīve viņu bija novedusi Tenesijas pavalstī, mākslinieka aktīvie gadi aizritēja Ņudžersijā, Ņujorkas pievārtē. Ņemot vērā ainavu glezniecības ievērojamo vietu vispārīgajā latviešu mākslas apritē, un ainavas tīšo atstāšanu novārtā mūsu mākslā Latvijas nebrīvības gados, Alfrēda Krūkliņa savpatnīgajam devumam piešķirama īpaša nozīmība. Gadu gaitā viņš gleznojis arī citus motīvus - pilsētu nomales, klusās dabas, ziedus, pa kādam portretam, bet ainava ir tematika, kurā viņa mākslinieciskā iejūta izpaudusies vispārliecinošāk.
Ja agrāko gadu darbus raksturo spilgtāki krāsu pretmeti un trauksmainība gleznieciskajā rokrakstā, tad vēlāko gadu devumā valda lielāks miers un izlīdzinājums harmoniski skaņotu klusinātu toņu atbalstā. Ar iedzimtu krāsu izjūtu un gaumi radītās toņu saskaņas un pretmeti gadu tecējumā kļūst arvien izsmalcinātāki, dabā vērotie apveidi apvienojas arvien saliedētākos krāsu ieklājumos. Neraizēdamies par iespējamo kompozicionālo atkārtošanos, ar patiesu iejūtu, nezaudējot rokraksta svai gumu, viņš turpināja risināt šīs ainavu variācijas, meklējot arvien jaunas nianses.

Alfrēda Krūkliņa aktīvā līdzdalība kā Ņujorkas latviešu izstādēs, tā sabiedriskajā dzīvē bija Ņujorkas latviešu kopības neatņemama sastāvdaļa. Kopš 50-to gadu vidus A.Krūkliņš bija Ņujorkas latviešu mākslinieku grupas biedrs, bet 1972.gadā - kopā ar gleznotāju Arnoldu Treibergu - Ņujorkas DV tēlotājmākslas sekcijas dibinātājs, ar saviem kvalitatīvajiem darbiem bagātinot abu vienību gadskārtējās izstādes. Laikposmā līdz 1987. gadam A.Krūkliņam bijušas 8 patstāvīgas gleznu skates.
A. Krūkliņam rūpēja latviešu kultūras rosmes arī plašākā mērogā - viņa gleznas vienmēr bija izstādītas lielajās latviešu Kultūras fonda un dziesmu svētku skatēs kā ASV, tā Kanādā, un 1973. gadā par gleznu "Vidzeme" viņš saņēma PBLA Kultūras fonda atzinību. Viņa personības degsmīgums 70. un 80. gadu mijā viņu - kopā ar Leonīdu Linautu, Arnoldu Treibergu, Dr. Jāni Šiliņu, Ēvaldu Dajevski - iesaistīja Amerikas latviešu mākslinieku apvienības (ALMA) dibināšanā un izveidošanā; vēlāk viņš ievēlēts par ALMAs goda biedru. Jau 60. un 70.gados A.Krūkliņš darbojās ALAs Kultūras birojā un bija neaizstājams prof. Augusta Annusa līdzgaitnieks lielo  latviešu izstāžu organizēšanas un īstenošanas darbā. A. Krūkliņš arī bagātinājis laikrakstu "Laiks", žurnālu "Latvju Māksla" u.c. publikācijas ar mākslas izstāžu vērtējumiem un rakstiem par mākslu un arhitektūru, kultūras sarīkojumos sniedzis referātus. Atzinību pelna viņa rosmes Ņujorkas latviešu organizācijās. Pēc izglītības būdams arī arhitekts 1963.g. viņš uzņēmās Ņujorkas latviešu ev. lut. draudzes lauku īpašuma - bērnu nometnes (Elka parkā, Katskilu kalnos) - arhitekta un telpu izdaiļošanas daļas vadītāja pienākumus, tos pildot līdz 1986. gadam. 60-os gados pēc A. Krūkliņa meta latviskai lauku celtniecībai radniecīgās līnijās pārtapa nometnes lielā ēdamzāle, iegūstot plašu un mājīgu lieveni, terasi. Kopā ar dzīvesbiedri Elzu viņš bija aktīvs kā Ņujorkas draudzes, tā Daugavas Vanagu (vanadžu) organizācijas darbā un dedzīgs latviešu pasākumu (piem., Latvijas brīvības fonda, skautu un gaidu) balstītājs. A.Krūkliņš arī bija aktīvs dalībnieks Bruno Skultes, vēlāk Andreja Jansona, vadītajā Ņujorkas latviešu jauktajā korī un Edvarda Stota vadītajā DV vīru korī.
Alfreds Krūkliņš dzimis 1912. g. 6.maijā Suntažu pagastā. Beidzis 2.Valsts ģimnāziju Rīgā, 1931. g. iestājies Latvijas Mākslas akadēmijā. Obligātā karaklausība glezniecības studijas akadēmijā pārtrauca, bet pēc karaklausības, tēva pamudināts, A.Krūkliņš akadēmiju apmainīja pret studijām Latvijas universitātes Arhitektūras fakultātē, tās turpināja līdz dzimtenes atstāšanai 1944. gadā. Universitātē viņš turpināja glezniecības studijas arhitektūras fakultātes mākslas darbnīcā, kuru vadīja prof. Vilhelms Purvītis. 1939.g. A.Krūkliņš salaulājās ar Elzu Boli, 1942. g. ģimenē piedzima meita Ilona, kura vēlāk arī pievērsās mākslai. Vācijas trimdas posmu Krūkliņu ģimene vadīja Hanavā, bet pēc ieceļošanas ASV 1949. g. apmetās uz dzīvi Ņudžersijā, kur A. Krūkliņš līdz savai 70. gadskārtai strādāja arhitektūrā, plānu zīmēšanas nozarē Engelharta firmā Nuarkā. Pēc dzīvesbiedres Elzas aiziešanas mūžībā A. Krūkliņš 1991. g. kopā ar meitas ģimeni pārcēlās uz Tenesiju, sakarā ar znota inženiera Jāņa Studenta darbavietas pārcelšanu; A. Krūkliņa mazbērniem Kristīnei un Nilsam jau pašiem savas dzīves.
Mākslinieku Alfrēdu Krūkliņu uz pēdējo dusu izvadīja 28. februārī un guldīja zemes klēpī Brāļu kapos Katskilu kalnos Ņujorkas pavalstī.

Avots: "Laiks", 21.03.1998