Margrieta Kreišmane

Losandželosas latviešu kopienu pārsteidza sēru vēsts par Margrietas Kreišmanes (dzim. Oses) aiziešanu mūžībā 2002. gada 3. janvārī. Mācītājs Dāvis Kaņeps nelaiķi izvadīja 12. janvārī no Dienvidkalifornijas latviešu ev. lut. baznīcas. Godasardzē stāvēja aizgājējas mūža organizācijas - korporācijas Dzintra pārstāves Rota Boršteina un Inurida Muižniece, sēru mūziku atskaņoja ērģeļnieks Egils Ozoliņš. Dzintru vārdā atvadoties, Ināra Valle teica, ka M. Kreišmane bijusi bagāta - viņai bija 6 mazbērni, daudz radu un neskaitāmu draugu visās pasaules malās. M. Kreišmanei netrūka arī talantu - viņa bija izcila skolotāja, spēlēja ērģeles un klavieres, gleznoja, piedalījās izstādēs, nemitīgi pilnveidojās, visu cents veikt tikai ar skolotājiem raksturīgo pamatīgumu. M. Kreišmane bija lieliska rokdarbniece, namamāte, un, protams, krietna māte abiem bērniem, kas ieguvuši labu izglītību.
M. Kreišmane dzimusi 1923. gada 13. septembrī Rīgā, mācījusies Cesvaines ģimnāzijā, kur darbojusies mazpulkā, 1939. gada 20. augustā iegūstot "diženās" pakāpi. Kad Latvijā atjaunojās Mazpulku organizācija, viņa to atbalstīja visiem spēkiem. Jau skolas gados viņa sāka pētīt ģimenes ciltskoku. Margrietas paziņas joko, ka viņai visi latvieši bijuši radi.
1944. gadā M. Kreišmane beigusi Skolotāju insinītu Rīgā. 1944.gadā ar tēvu devusies uz Vāciju, rnāte ar divām māsām palika aiz  "dzelzs priekškara"). M. Kreišmane mācījās ērģeļspēli Berchtesgādenā un Zalcburgas slavenajā Mūzikas akadēmijā Mozarteunt. 1949.gadā viņa ieguva World Church Fund stipendiju studijām ASV. Kreišrnane ir pirmā pārvietotā persona, kas Ilinojas universitātē ieguvusi bakalaures grādu, vēlāk arī maģistres grādu un skolotājas tiesības, pēc tam studējusi Kalifornijas universitātē Losandželosā mākslas nodaļā. M.Kreišmane bija Pacific Art Guild un Amerikas latviešu mākslas apvienības locekle.
1951. g. 16. jūnijā Margrieta Ose Ilinojas pavalsts Sampeinas pilsētā salaulājās ar Modri Kreišmani. Līgavainis no Vācijas ieradās ASV tikai nepilnas trīs nedēļas pirms laulībām, jo līgava bija uzrakstījusi vēstuli prezidentam Harija Trūmenam ar lūgumu atļaut M. Kreišmanim pēc abu trīs gadu atšķirtības ieceļot. Laulības ceremoniju latviešu valodā vadīja M. Kreišmanes tēvs māc. Jēkabs Osis. Pilsētas vietējā laikrakstā bija vēstīts par šīm laulībām rakstā "Līgava salaulājas tautas tērpā" un pievienots fotoattēls, kurā redzama līgava Nīcas tautas tērpā. Šo tautas tērpu M.Kreišmane vēlāk allaž valkāja svinīgos gadījumos.
Kreišmaņu ģimene no Ilinojas pārcēlās uz Kaliforniju, jo ārsts ģimenes galvam ieteica dzīvot siltāka klimata joslā. M. Kreišmanis bija ieguvis inženiera grādu Āhenes Tehniskajā augstskolā un maģistra grādu inženierzinātnēs Ilinojas universitātē. Losandželosā viņš strādāja Hjūza lidmašīnu būves uzņēmumā. M.Kreišmane strādāja amerikāņu pamatskolā. 2000. g. 4. jūlijā viņa zaudēja savu mīļoto laulāto draugu, ko ilgus gadus mocīja smaga slimība. Margrieta viņu pašaizliedzīgi kopa.

Daudzu šejienes tautiešu mājas rotā viņas gleznas - Vecrīgas skati, ziedi, klusās dabas. Viņa bija nesavtīga ziedotāja. 1994. gadā viņa finansēja sava bijušā Cesvaines ģimnāzijas skolasbiedra Jāna Zāles, kas 18 gadus bija pavadījis izsūtījumā Sibīrijā, dzejoļu krājuma "Raksti sniegos, raksti ziedos" izdošanu.
Ļoti pietrūks Margrietas Kreišmanes saulainā, gaišā smaida, viņas labestības, ko allaž izstaroja visa viņas būtība.

Avots: "Laiks", 09.02.2002