Jānis Gavars

        Cik stindzinošs klusums ir apjozis mājas,

        Pār dzīvības lauku iet pļāvējs skarbs;

        Tu neesi projām šai nestundā gājis,

         Jo mūžīgi dzīvo tavs paveiktais darbs

                                                /A. Auziņš/

         Nežēlīga dzīves salna saulainā atvasaras priekšpusdienā no mums neilgi pirms savas 71. dzīves jubilejas šķīrusi ilggadējo Galgauskas pamatskolas skolotāju 

                                                   JĀNI GAVARU

                                             (30.10.1936 - 10. 09. 2007)

         Skolotāja dzimtā puse ir Stāmeriena, kur šūpulis kārts un bērnība vadīta kopā ar divām māsām, kur apmeklēta pirmā skola. Tad seko mācības Valmieras pedagoģiskajā skolā, lai kļūtu par skolotāju.Pirmā jaunā skolotāja darbavieta ir Gaiķu pamatskola Kurzemes pusē, tad seko dienests Padomju Armijā. Kā rezerves skolotājs viņš turpina darbu pēc tam Gulbenē un K.Valdemāra pamatskolā.

         Galgauskas pamatskolā Jānis Gavars uzsāk darba gaitas 1959. gadā. Skolai un pagasta sabiedriskajai dzīvei atdoti 38 darba gadi. Ilgajā darba mūžā mācīti mazie sākumskolas bērni. Skolotājs ir ar daudzpusīgām un plašām zināšanām, tāpēc nācies pasniegt arī vecāko klašu skolēniem matemātiku, bioloģiju, krievu valodu. Taču skolēnu, vecāku un kolēģu atmiņā viņš paliks kā aizrautīgs sporta skolotājs. Vienmēr un isur prasīgs, stingrs, dzīvespriecīgs, gudrs, godīgs skolotājs un darbabiedrs, Galgauskas sabiedrība nekad neaizmirsīs Jāņa Gavara rosīgo darbību kultūras dzīves laukā: apveltīts ar muzikālo talantu, dziedājis draugu pulkā, korī, spēlējis pagasta pūtēju orķestrī, organizējis sporta spēles arī pieaugušajiem.

         Kopā ar dzīvesbiedri skolotāju Laimu spēlējis pašdarbības teātrī, dejojis deju kolektīvā, izaudzinājis divas meitas Dinu Un Viku, priecājies par 3 mazbērniem- Sintiju, Oskaru, Gundaru. Arī mājās "Kalnārēs" vadītajos gados, dzīvodams blakus skolai, viņš aktīvi seko notikumiem valsts dzīvē, arvien cītīgi lasīdams preses izdevumus.

        Kad pēkšņi apklususi viņa darbīgā sirds, kad skolotājs aizgājis mūžībā, viņš tomēr paliks savu, skolēnu, kolēģu un pagasta sabiedrības atmiņā mūžīgi.

        Lai vieglas smiltis dzimtenes kapu kalniņā!