Klāvs Balodis

Vēl nenoskaidrotā traģiskā nāvē Rīgā, naktī no 10. uz 11. maiju, miris 24 gadus vecais Klāvs Balodis. Viņš  bija beidzis Minsteres Latviešu ģimnāziju, studējis vēsturi un politoloģiju Minsteres Universitātē, pēdējos vairākus mēnešus bija studējis Latvijas Universitātē. K. Balodis bija arī aktīvs sportists, labs basketbolists un treneris. Viņš bija arī iesaistījies Vācijas DV akcijā "Palīdzība Latvijai". K. Balodis piederēja Frateritas Lataviensis saimei. Sēro vecāki Imants un Elizabete Baloži, kas bija iesaistījušies Minsteres ģimnāzijas internāta darbā, brālis Gunārs un māsa Ingrīda.

Avots: "Laiks", 03.06.1992

Šodien, 1992.gada 17.jūnijā, 38.dienā pēc 24 gadus vecā minsterieša Klāva Edgara Baloža nogalināšanas uz Rīgas tilta, tikko pārdēvētā par "Akmens" tiltu, ziņas par Klāva nāves cēloņiem un apstākļiem, kādos Klāvs atradies laikā starp pl.20:30 10.maijā un 00:30 11.maijā, vēl joprojām ir neskaidras. Klāva ģimenes locekļi  un radi un draugi Latvijā vai ik dienas interesējas par izmeklēšanas gaitu, bet līdz šim viss ir noritējis ļoti gausi. Nav parādījušies liecinieki, kuri varētu dot informāciju par to, kas noticis "pazudušajās" četrās stundās, kur Klāvs bijis, ar kuru vai kuriem ticies. Nav izskaidrojuma tam, ka nogalināšanas brīdī Klāvs bijis bez kurpēm, bez sporta jakas, bez sporta somas, bez pulksteņa, bez gredzena — bez piederumiem, kuri viņam vēl bijuši pl.20:30. Pēc pēdējām ziņām, it kā esot atrasts spēkrats, kas Klāvu sabraucis. Pie tā apakšdaļas atrasti cilvēka mati un asins pēdas (grupa A II, kas saskan ar Klāva asins grupu). Tā kā ātrās palīdzības un Traumatoloģijas institūta ārsti, smagi ievainoto Klāvu saņemot, nebija izdarījuši matu pārbaudi, tad vēl nav skaidrs, vai atrastie mati piederēja Klāvām. Spriežot pēc Traumatoloģijas institūta ārsta ziņojuma, Klāvs miris, nenākot pie samaņas, apmēram 40 minūtes pēc nogādāšanas slimnīcā. Viņa galvenie ievainojumi, šķiet, bijuši ķermeņa apakšējā daļā, ieskaitot krūšu kurvja labo pusi. Acīmredzot, Klāvam nav bijusi pieejama intensīvās terapijas palīdzība, kas būtu atbalstījusi jaunā sportista ķermeņa pēdējo cīņu ar nāvi. Līdz šim ziņas, ko devuši kriminālpolicijas galvenais izmeklēšanas ierēdnis krievs Aidomirovs (latviski nerunājot) un izmeklēšanas ierēdnis krievs Sešukovs (runājot arī latviski), ir bijušas ļoti skopas. Nav dota atbilde uz jautājumiem par minētajām "zudušajām" stundām un par pazudušajiem personīgajiem piederumiem. Aidomirovs paziņojis, ka liecinieku (ielu dzelzce|a vadītāja u.c.) iztaujāšana notikšot piektdien, 19.jūnijā. 18. un 19.maijā Klāva brālim Gunāram Balodim bija saruna Rīgā ar Latvijas ģenerālprokuroru Jāni Skrastiņu, kurš apsolījis palīdzēt un ieteicis sazināties ar Rīgas prokuroru Zaķi. Sarunas laikā Skrastiņš izteicis vēlēšanos, lai "Klāva lietu" neizvēršot par "politisku notikumu", jo "Rīgā jau tā ir saspīlēta gaisotne". Var tikai secināt, ka prokuratūra un izmeklēšanas ierēdņi labprāt gribētu Klāva Baloža nogalināšanu paturēt slepenībā. Uz to arī norāda prokuratūras acīmredzama nepatika steigties ar atbildi oficiālajai vēstulei, ko PBLA pārstāvniecības birojs Rīgā ir iesniedzis Latvijas prokurātūrā, uzdodot konkrētus jautājumus Klāva nogalināšanas lietā. Starp citu, arī minētais prokurors Zaķis nav ticis tālāk par solījumiem "palīdzēt". Rīgas preses ziņas par notikumu ir bijušas minimālas. Tikko  Brīvajai Latvijai pienākusi neoficiāla vēsts, ka Klāvs Balodis neesot vis saskrējies ar ielu dzelzce|a motorvagonu, bet esot izgrūsts no vagona uz tilta. Šī ziņa nav vēl pārbaudīta. Visumā ņemot, nav iespējams nokratīt sajūtu, ka pār jaunā, dedzīgā latviešu patriota nāves gadījumu ir tīšām pārklāts baiļu un neziņas plīvuris. Varbūt bijušās Rīgas čekas "profesionāļi", par kādiem tie tagad uzdodas, varētu šo lietu apgaismot? Ja viņi paši nav vainīgi, tad varbūt viņi varētu īstos ļaundarus un nodarījuma motīvus atklāt. Par viņu spējām šaubu nav.
Klāvs un viņa pāragrā nāve nodarbina daudzu latviešu prātus. Tuvinieku, radu un draugu sirdīs viņš turpina dzīvot un tos uzrunāt. Tā kāds radinieks savā vēstulē raksta: "Tā kā dzīvojam Pārdaugavā, katru dienu iznāk braukt pāri Daugavai pa vidējo tiltu. Kad braucu vienā vai otrā virzienā pāri šim tiltam, tad ir tā, it kā man kāda balss no augšas teiktu: 'Neaizmirsti, kur tu atrodies!"

Avots: "Brīvā Latvija", 22.06.1992