Pēteris Rudzītis

Pēteris Rudzītis dzimis 1898. gada 23. jūlijā Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā zemnieka ģimenē. No 1906. gada līdz 1911. gadam mācās Bērzgales tautskolā, bet pēc tās beigšanas iestājas Rēzeknes tirdzniecības skolā, kuru pabeidza 1916. gadā.

1920. gadā iestājās Aglonas Garīgajā seminārā, mācījās arī Rīgas Garīgajā seminārā. Pēc semināra beigšanas arhibīskaps A. Springovičs 1926. gada 13. maijā Svētā Jēkaba katedrālē Pēteri Rudzīti kopā ar vēl citiem 13 audzēkņiem iesvētīja par priesteri.

Pēc iesvētes – līdz 1927. gadam bija vikārs Izvaltas, pēc tam kara un skolu kapelāns Daugavpilī. Sākot ar 1933. gadu, P. Rudzītis bija Rēzeknes skolu kapelāns un tipogrāfijas „Dorbs un Zineiba” vadītājs, kā arī laikrakstu „Latgolas Vōrds” un žurnālu „Sauleite” redaktors.

No 1936. gada P. Rudzītis bija Daugavpils Dievmātes baznīcas prāvests (pēc citiem avotiem: no 1935. gada 8. septembra līdz 1938. gada 27. jūlijam Daugavpils Svētā Pētera draudzes vikārs un tikai no 1938. gada 27. jūlija līdz 1940. gada 4. jūlijam Daugavpils Jaunavas Marijas draudzes prāvests).

Divus mācību gadus (1938./1939., 1939./1940. mācību gads) prāvests P. Rudzītis bija arī Latgales latviešu Romas katoļu kultūras veicināšanas biedrības „Saule” Sieviešu arodskolas direktors Daugavpilī.

No 1940. gada līdz 1945. gada 16. septembrim P. Rudzītis bija Krāslavas katoļu draudzes dekāns.

1945. gada 16. septembrī P. Rudzīti arestēja Daugavpils apriņķa VDTK daļas pārstāvis. 1946. gada 29. jūnijā Latvijas PSR IeM karaspēka Kara tribunāls saskaņā ar KPFSR kriminālkodeksa 17-58-1 „a” pantu par „līdzdalību dzimtenes nodevībā” piesprieda viņam brīvības atņemšanu uz 10 gadiem ar tiesību atņemšanu uz 5 gadiem un ar mantas konfiskāciju. Ieslodzījumā P.Rudzītis atradās Komi APSR Vorkutā, Vorkutlagā no 1945. gada 16. septembra līdz 1955. gada 3. jūnijam. Atbrīvots no ieslodzījuma vietas 1955. gada 3. jūnijā (reabilitācijas apliecība Nr. 7945, izdota 1992. gada 23. martā).

No 1955. gada 2. decembra līdz 1956. gada 22. maijam P.Rudzītis bija Barkavas draudzes prāvests, bet no 1956. gada 22. maija līdz 1966. gadam strādāja par prāvestu/dekānu Viļakas draudzē.

1968. gada 25. novembrī pēc nocelebrētas Svētās Mises un Libera ar Salve Regina, iegājis sakristejā, nomira. Priesteri apbedīja Lauceses kapos.

Avots: lcb.lv