Ārijs Vaško

Pašā Jāņu dienas priekšvakarā, 23.jūnijā, aizsaules latviešu līgotāju pulkiem pievienojās Ārijs Vaško, ārsts, tautiešiem vienmēr izpalīdzīgs, prasmīgs, mūsu mākslas un literātūras vērienīgs un dāsns atbalstītājs, rosinātājs un mecenāts.
Viņš dzimis 1921. gada 22. oktobrī Jelgavā, skolojies Cēsīs, tur noskatījis arī savu turpmākās dzīves biedri Dainu un vēlāk studējis medicīnu Rīgā, ārsta grādu ieguvis Zviedrijā. Blakus profesionālām darba gaitām Ārijs visus savus labākos mūža gadus veltījis latviešu lietai. Viņa zinātkāres un vēlmes loks vērās lielos plašumos, bet tās kodolā arvien atradās latviešu māksla un literatūra, kā arī tautiešu pulcināšana nācijai nozīmīgu jautājumu izvērtēšanā un to praktiskai risināšanai. Ārija un dzīvesbiedres Dainas lauku mājā "Dainārēs" vasaras ilgāku vai īsāku laiku vadīja, atbrīvoti no jebkādām ikdienišķās dzīves rūpēm, vairāki mūsu kultūras un atklātības darbinieki, tostarp rakstnieks Kārlis leviņš un profesors Ziedonis Landavs. Tur pulcējās dzejnieki, mākslinieki un nekad netrūka arī latviešu jaunās paaudzes jautro smieklu un čalas. Tā veidojās neuzspiesta paaudžu saskare, Ārija rosināta un zemdegās virzīta latviskās saules pusē. Viņa darba griba, garīgā un materiālā atdeve bija apbrīnas vērta. Daudz pūļu un brīvā laika Ārijs veltīja vienībai Latviešu Mākslas Veicinātāji un tās ikgada darbības pārskata satura bagātināšanai. Aizgūtnēm liels lasītājs būdams, Ārijs turēja atvērtas grāmatas visos savas mājas stūros, lai katrā vaļas brīdī varētu lasīšanu turpināt Tuvu viņam skanēja dzeja, savam sirds priekam viņš pats un arī tulkoja zviedru liriku latviski. Un tad pašā darba briedumā Āriju pārsteidza nikna kaite. Daudziem viņš savā ārsta praksē bija palīdzējis, nu viņam nespēja palīdzēt pat modernā medicīna tā, lai viņš atgūtu veselibu un darba spējas, līdz beidzot liktenis, kas viņam nebija ļāvis dzīvot rosmīgi līdzi atjaunotās Latvijas brīvības gadiem, kuros viņa vārds citādi būtu ierakstīts zelta burtiem, deva iespēju teikt ardievas pēdējo mūža gadu ciešanām. Un tas notika tik zīmīgā dienā - Līgo! Ārija pēdējie vārdi esot bijuši: "Skaista mūzika!" Lai Dievs mielo Ārija dvēseli!

Avots: Londonas avīze, 14.07.2001